"Drausmīgi žēl." Ventspils pusē sievietes acu priekšā ronēns no liedaga mūk mežā
Ventspils pusē kāda aculieciniece iemūžinājusi ronēnu, kurš mērķtiecīgi pamet jūru un dodas prom no kāpām dziļāk mežā. Centieni dzīvniekam parādīt virzienu uz tā dabisko vidi nebija sekmīgi un nācās saukt palīdzību. Šis nav vienīgais gadījums, kad pavasarī dabas aizstāvji steidz palīgā roņiem, kuri krastā nonākuši eksistencei bīstamās situācijās.
Nobijies ronēns pie Ventspils bija ticis līdz mežam, kad garāmgājēja sāka par viņu uztraukties. Notikušais gan ar laimīgām beigām. Sieviete sazvanīja atbildīgās iestādes, eksperti atbrauca un zīdītāju ievirzīja atpakaļ jūrā.
"Drausmīgi žēl, es nezinu, ko lai es te daru," tā fonā dzirdama aculiecinieces balss, redzot mežā iebēgušo roni. "Viņš, nabadziņš, lien tālāk uz mežu. Kā lai viņam pasaka, lai viņš iet atpakaļ uz jūru. Jūra ir burtiski tepat blakus."
Pavasara siltajās dienās, domājams, arvien vairāk cilvēki dosies pastaigāties gar jūru nereti ar suni pavadā. Ieraugot roni smiltīs vai pie meža varam, varam apjukt ne tikai mēs paši, bet arī mūsu četrkājainie mīluļi. Kā parūpēties par jūras dzīvnieku drošību, kuri apjukuma vai ziņkārības dēļ izlīduši no ūdens?
"Ja tas suns ir pavadā, tad puse darba ir jau izdarīta. Jo pretējā gadījumā, ja tā pavada nav klāt, un suns staigā brīvā dabā, tad, protams, var būt visvisādi, un visai nepatīkami tie skati un gadījumi. Pirmām kārtām suns, medību instinkta vadīts, var ņemt un iekost tam ronim. Vienkārši sākumā traucēt, tad iekost. Otrkārt, ronēns var iekost sunim un to savainot."
Ja suns savaldīts vai tas jūras atpūtā līdzi nav paņemts, arī paši neesam bez atbildības. Kā zoologs norāda, mums ir jāsavalda savs instinkts aiztikt, bez zināšanām rīkoties vai kādā veidā dzīvnieku biedēt.
"Vislabākā palīdzēšana ir nepalīdzēšana. Tas ir, likt viņu mierā. Jo, ja viņu sāk trenkāt un dzenāt, nedod dievs, vēl stumt atpakaļ ūdenī. Tas absolūti nav vajadzīgs, tas dara tikai sliktu tam ronēnam. Tas ir lieks enerģijas patēriņš, kura ronēnam šajā periodā nu īsti nav tik daudz kā vajadzētu. Liekam mierā, ejam ar riņki ronēnam, selfijus pie viņa netaisām, ronēnam ir kakls un asi zobi, jo arī cilvēkam var iekampt."
Roņu mazuļi nereti krastā izpeld vai tiek izskaloti ārkārtīgi bēdīgā stāvoklī – tiem ir kostas, plēstas brūces, parasti no citiem dzīvniekiem. Šādos gadījumos zvēri nonāk Rīgas zooloģiskajā dārzā, kur veterinārārsti cīnās par to dzīvību.
Pērn no 12 atvestajiem ronēniem izdzīvoja tikai divi, kurus atlaidām atpakaļ Baltijas jūrā.
Šogad, pagaidām, nevienam ronēnam uz zooloģisko dārzu pēc palīdzības nav bijis jābrauc. Māris Lielkalns apkopo – ja nevar redzēt atklātas brūces, labāk likt dzīvnieku mierā. Tomēr, ja neesam pārliecināti, zvanam dabas aizsardzības pārvaldei pa ekrānā redzamo telefona numuru. (+371 67509545 ).
Ekspertiem izstāstot, kādā stāvoklī ronis ir, tad arī tiks pieņems pareizais risinājums.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
