"Mēs nebijām gatavi izkrist." Asnate Rancāne intervijā par Saulkrastu aiziešanu no "Koru kariem"

"Ir tik daudz sajūtu, un tik daudz vēl gribējās parādīt," sarunā ar "tv3.lv" neslēpj Saulkrastu kora vadītāja. Viņa neslēpj, ka sajūtas ir divējādas – no vienas puses, ikvienam korim katru svētdienu jādzied tā, it kā tā būtu pēdējā reize, jo ikviens var izkrist jebkurā brīdī, bet no otras puses – izkrišanai līdz galam nevar sagatavoties.

Dziedāšana svētdienas naktī nebeidzās…

"Ir skumji, un tās skumjas nevar aizdzīt.  Taču tajā pat laikā reizē ar skumjām mēs svētdienas vakarā izjutām ārkārtīgu vienotību. Sapratām, cik ārkārtīgi dārgi un svarīgi mēs esam viens otram. Kora dalībnieku čatiņā joprojām nerimst krist sirsniņas un pateicības," par nosacīto zaudējumu, kas saliedējis kora dalībniekus vēl vairāk, stāsta Asnate.

Svētdienas naktī pēc vēsts, ka šovs viņiem jāpamet, Saulkrastu koris vēl ilgi uzkavējies savā mēģinājumu telpā.

"Mēs dziedājām, mēs daudz dziedājām. Dziedājām arī savu nākamās nedēļas dziesmu, kas jau kļuvusi par mūsu kora tādu kā himnu. Tā ir Būū dziesma "Kur ir mana cilts", ko tā arī nepaspējām nodziedāt…

Svinējām savu aiziešanu no šova caur pateicību. Un mūsu plānā ir dziedāt vēl un svinēt vēl. Mēs laikam bijām tas koris, kurš līdz šim bija fokusējies tikai uz darbu, no ballītēm bija sanācis izvairīties. Nu ir pienācis mūsu laiks svinēt. Nu mēs fokusēsimies uz draudzību." Tā Asnate.

Vai vajadzēja ņemt citu dziesmu?

JautāTa, kas nogājis greizi, Asnate neslēpj, ka Lieldienu koncerta izskaņā, stāvot uz skatuves kā vienam no pēdējiem koriem, arī viņas prātā iešāvusies doma par sazvērestības teoriju, kas cirkulē šova aizkulisēs.

"Man ieskrēja prātā tā doma – pag, bet pagājušajās nedēļās taču arī te… " Neslēpj Asnate, piebilstot, ka viņai gan vairāk šķiet – šis ir stāsts par dziesmas izvēli.

"Eksotiskā kultūra ir gana interesanta izvēle gan mums pašiem, gan skatītājiem, bet vai ar to var sarezonēt ar skatītājiem? Laikam tomēr eksotika nobāl uz tā fona, ko rada visiem zināmas itāļu dziesmas, kas publikai pazīstamas jau gadiem un ar ko tā attiecīgi rezonē.

Mēs bijām tas koris, kas "Koru karos" mēģināja ienest ko iepriekš neredzētu un nedzirdētu.

Protams, tagad, atskatoties uz notikušo, liekas, ka vajadzēja ņemt citu dziesmu – kurš gan tā neteiktu, zinot, kāds būs iznākums. Taču mēs iemīlējām arī šo dziesmu. Nevar teikt, ka tā būtu bijusi slikta izvēle."

Skatītāju atbalsts kā dzinulis

Saulkrastu pērļu koris nekur nepazūd – jau 4. maijā korim paredzēta uzstāšanās Saulkrastu brīvdabas estrādē, un plānots jau tiek arī koncertuzvedums ar horeogrāfiju, kormeistaru – kā pateicība faniem.

"Mēs laikam esam tas koris, kam tas lielākais skatītāju atbalsts sekoja pēc izbalsošanas. Mēs saņēmām tik daudz ziņu! Cilvēki rakstīja, ka ir šokā par mūsu izbalsošanu, un tieši šīs daudzās ziņas mūs ļoti spēcināja un iedeva to papildus dzinuli," stāsta kora vadītāja.

Bet kuram korim Saulkrasti novēl uzvaru?

"Šogad visi ir tik krāšņi, ka nav iespējams nosaukt favorītu. Katrā korī redzu savu "rozīnīti". Preiļiem tas ir solista šarms apvienojumā ar dalībnieku cilvēcisko vienkāršību, Madonai – harizmātiski dziedātāji un drosmīgas idejas.

Savukārt Jānis Aišpurs, vadot kori, šķiet ir tik ļoti iededzies – kā Markus Riva pagājušogad. Viņš šķiet atplaucis no jauna. Tāpēc visiem, visiem es novēlu veiksmi!" Sarunu uz gaišas nots noslēdz Asnate.