Nepilngadīgie kā modeļi. Rosina stingrāku modes industrijas kontroli
Latvijā arvien vairāk bērnu iesaistās modeļu skolās un aģentūrās, taču līdz ar dotajām iespējām pieaug arī riski. Labklājības ministrija secina, ka pašreizējais regulējums nepietiekami aizsargā bērnu intereses, līdz ar to nozarē gaidāmas pārmaiņas – stingrāka kontrole un skaidrāki noteikumi.
"Attiecīgi viņi varētu izvērtēt, kura aģentūra ir nopietna un atbildīga, kura aiz modeļu biznesa plīvura paslēpj citas lietas,"
Katrīna Krēsliņa modes industrijā darbojas jau vairāk nekā 23 gadus. Savu karjeru viņa uzsāka kā modele, bet šobrīd veiksmīgi vada modeļu aģentūru "Moon Models".
Pret darbu un jauniešiem, ar kuriem sadarbojas, izturas ar vislielāko atbildību. Taču ikdienā redz, ka daudziem potenciālajiem modeļiem trūkst skaidras izpratnes par šī darba specifiku.
"Izpratne par to, cik tas aizņems laiku, cik droši, ko dara, kas ietilpst, kas neietilpst… Nav tā izpratne radusies," saka Krēsliņa.
Modes industrija savā būtībā joprojām ir grūti pilnībā izprotama pat atbildīgajām iestādēm, atzīst Labklājības ministrija. Pēc tam, kad Latvijas vārds parādījās pedofila Epstīna lietas materiālos, šai nozarei pievērsta pastiprināta uzmanība.
Normatīvais regulējums pastāv. Tā nav neregulēta joma, to regulē Bērnu tiesību aizsardzības likums un Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka prasības organizatoriem un konkrētus aizliegumus.
Taču regulējums, kas pieņemts 2009. gadā, esot novecojis, tāpēc tas ir jāpilnveido. "Mūs satrauc, ka nav nodalīta modeļu skolu darbība no aģentūrām, kas ir komercdarbība. Regulējums plašs un interpretējams. Skatāmies šajā virzienā," skaidro Filipsone.
Plānots arī izvērtēt modeļu skolu mācību saturu, un ieviest citus stingrākus noteikumus.
Labklājības ministrijā uzskata, ka būtiska problēma ir bērnu personīgo datu pieejamība publiskajā telpā. Modeļu aģentūru un skolu mājaslapās nereti publicē ne tikai bērnu fotogrāfijas, bet arī gan vārdus un ķermeņa parametrus.
Jā, parametri ir tas, no kā modeļu aģentūras mēdz atteikties, nenorādot tos, bet tikai apģērba izmēru modelim, kas vienmēr licies laba lieta, bet vēl neesam ieviesuši, jo ārvalstu aģentūrām ērti, ka var redzēt un saprast, kurš modelis ir atbilstošs.
Tikmēr eksperti uzskata, ka šādu informāciju var izmantot cilvēki arī ar ļaunprātīgiem nodomiem.
"Citās valstīs nosacījumi stingrāki. Lielajā modē nepilngadīgie bērni netiek iesaistīti, raugāmies šajā virzienā, bet nevis gribam ierobežot aģentūru darbu, bet saprast, kā tās strādā un kopā ar viņiem noteikt riskus un pilnveidojamos jautājumus," skaidro Filipsone.
Atbildīgās iestādes vēlas pārliecināties, ka Latvijas aģentūru sadarbība ar ārvalstu partneriem tiek veikta, pilnībā ievērojot jauniešu intereses un drošību.
Pilnīgi noteikti aģentūrai jābūt atbildīgai par modeļiem un to, kur viņi dodas. Kā gan citādi, jo mēs nodrošinām šo darbu. Un man, kā aģentam, nav sarežģīti uzņemties atbildību, jo es pārbaudu, ar ko strādāju, jūtos droši sūtīt jauniešus modeļu braucienos.
Pagaidām konkrēti termiņi noteikumu izmaiņām vēl nav noteikti. Plānots, ka diskusija starp ministriju, Bērnu aizsardzības centru un nozares pārstāvjiem sāksies šī gada maijā. "Jebkādas iniciatīvas, kas var palīdzēt nozarei, ir atbalstāms! Sakārtota nozare palīdzētu arī manā darbā," saka Krēsliņa.
Par to, cik daudz modeļu aģentūru darbojas Latvijā, oficiāla statistika netiek apkopota. TV3 Ziņas sazinājās ar vairākām aģentūrām, taču tās atteicās sniegt plašākus komentārus par gaidāmajām izmaiņām.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
