"Mēs atpaliekam visās pozīcijās" – Latvijā Parkinsona ārstēšana kavējas par 20 gadiem

TV3 raidījumā "900 sekundes" neiroloģes un Latvijas kustību slimību biedrības pārstāves skaidro, ka sabiedrībā joprojām valda maldīgs priekšstats par Parkinsona slimību kā vienkāršu roku trīci. Patiesībā tā ir progresējoša neirodeģeneratīva slimība, kuras galvenā pazīme ir kustību palēnināšanās – cilvēks kļūst arvien stīvāks un lēnāks. Trīce ir tikai viens no simptomiem, turklāt bieži tā parādās miera stāvoklī.

Ārstes uzsver, ka slimība sāk attīstīties jau 10–20 gadus pirms redzamu simptomu parādīšanās. Pirmās pazīmes var būt smalkas – rokraksts kļūst sīkāks, kustības ātrāk nogurdina, roka šķiet "piekususi", kāja var vilkties vai paklupt. Slimībai progresējot, parādās arī miega traucējumi, gremošanas problēmas un citi gan motorie, gan nemotorie simptomi.

Īpaši satraucoši ir tas, ka līdz pat 20% pacientu ir darbspējas vecumā. Tas nozīmē, ka slimība ietekmē ne tikai pašu pacientu, bet arī viņa ģimeni un ekonomisko situāciju kopumā.

Ārstēšanas atpalicība un tās sekas

Latvijas kustību slimību biedrības valdes priekšsēdētāja Ligita Smiltere uzsver, ka Latvija Parkinsona slimības ārstēšanā būtiski atpaliek no citām Eiropas valstīm. Pētījumi rāda, ka pieejamība gan medikamentiem, gan modernām terapijām Latvijā ir ievērojami sliktāka nekā kaimiņvalstīs. Ja Igaunijā un Lietuvā pieejamas vismaz daļa no mūsdienīgajām metodēm, Latvijā daudzos gadījumos tās vispār nepastāv.

Problēma skar vairākus līmeņus:

• medikamenti tiek kompensēti tikai 75% apmērā;
• modernās ierīču asistētās terapijas nav pieejamas;
• sociālā un paliatīvā aprūpe pacientiem ir nepietiekama vai neeksistē.

Slimībai progresējot, pacientiem nepieciešams arvien vairāk medikamentu – pat līdz 10–12 reizēm dienā. Tomēr ar laiku arī tie vairs nedarbojas pietiekami efektīvi, un pacienti nonāk smagā stāvoklī.

Ārstes norāda, ka citur pasaulē plaši tiek izmantotas modernas terapijas, kas var būtiski uzlabot pacientu dzīves kvalitāti:

• apomorfīna injekcijas, kas iedarbojas dažu minūšu laikā;
• zāļu pumpji, kas nodrošina nepārtrauktu medikamentu ievadi;
• dziļā smadzeņu stimulācija, kas var atjaunot kustību spējas un darbaspējas uz vairākiem gadiem.

Šīs metodes nav eksperimentālas – tās Eiropā tiek izmantotas jau 10–20 gadus. Taču Latvijā tās praktiski nav pieejamas, kas nozīmē, ka pacienti tiek atstāti bez efektīvas palīdzības.

Lai situāciju uzlabotu, Parkinsona pacientu organizācijas uzsākušas iniciatīvu portālā "Manabalss.lv". Tās galvenie mērķi ir:

• nodrošināt 100% medikamentu kompensāciju;
• ieviest mūsdienīgas ārstēšanas metodes;
• uzlabot pacientu dzīves kvalitāti un samazināt slogu ģimenēm.

Aprēķini rāda, ka visu nepieciešamo uzlabojumu ieviešanai būtu vajadzīgs aptuveni viens miljons eiro. Speciālistes uzsver – šī nav liela pacientu grupa, taču ieguldījums var radikāli mainīt cilvēku dzīvi un pat ļaut viņiem ilgāk saglabāt darbaspējas.

Situācija ir kritiska: bez mūsdienīgas ārstēšanas pacienti strauji zaudē kustību spējas, kļūst atkarīgi no citu palīdzības un bieži vien nespēj pat veikt elementāras darbības. Vienlaikus savlaicīga terapija var ļaut viņiem dzīvot pilnvērtīgāk un ilgāk saglabāt neatkarību.