Eiropa izstrādā rīcības plānu gadījumam, ja ASV izstātos no NATO

Šī gatavošanās atspoguļo pieaugošas bažas par ASV uzticamību kā galvenajam Eiropas drošības garantam, īpaši ņemot vērā ASV prezidenta Donalda Trampa izteikumus un politikas virziena nenoteiktību.

Diskusijas par tā saukto "Eiropas NATO" notiek pārsvarā neformāli, aiz slēgtām durvīm. Runa nav par alternatīvas alianses izveidi, bet gan par NATO pielāgošanu scenārijam, kurā Eiropa uzņemas ievērojami lielāku atbildību par kolektīvo aizsardzību. Šīs idejas kļuvušas īpaši aktuālas pēc ģeopolitiskām spriedzēm, tostarp debatēm par atbalstu Ukrainai un domstarpībām par ASV ārpolitikas prioritātēm.

Būtisku pavērsienu Eiropas pozīcijā esot radījusi Vācijas nostājas maiņa. Ilgus gadus tā atbalstīja ASV kā galveno NATO drošības balstu, tomēr tagad Berlīne arvien vairāk piekrīt, ka Eiropai jāuzņemas lielāka militārā atbildība.

Līdzīgas domas pauž arī Apvienotā Karaliste, Francija, Polija, Ziemeļeiropas valstis un Kanāda, veidojot neformālu "koalīciju" NATO ietvaros, kas pēta, kā aizpildīt iespējamās plaisas ASV izstāšanās gadījumā.

Tomēr eksperti uzsver, ka šāds pārejas process būtu ārkārtīgi sarežģīts. Visa NATO struktūra — no izlūkošanas un loģistikas līdz kodolatturēšanai — vēsturiski balstās ASV līderībā. Eiropai joprojām trūkst vienotas militārās vadības, pilnvērtīgu izlūkošanas spēju un neatkarīga kodollietussarga, kas aizstātu ASV lomu.

Tādēļ, lai gan Eiropa virzās uz lielāku autonomiju, pilnīga ASV aizstāšana īstermiņā joprojām tiek uzskatīta par maz ticamu un ļoti sarežģītu uzdevumu.