Lūsis kokā un medības pie mājām: cik daudz šo plēsēju patiesībā ir Latvijā?
Sociālajos tīklos Latvijas valsts mežu (LVM) vides eksperts Uģis Bergmanis publicēja video, kur redzams, kā lūsis (Lynx) sēž augstu kokā. Tad es atcerējos, ka pavasarī redzēju video, kur ļoti tuvu no mašīnas kāda sieviete, šķiet, nofilmēja lūšu medības. Sazinājos ar Latvijas Valsts mežzinātnes institūtu (LVMI) "Silava" vadošo pētnieci Dr.biol. Gunu Bagradi, lai noskaidrotu, vai Latvijas mežos ir palielinājies lūšu skaits un kā uzvesties, kad ar tiem sastopamies.
Pēc video noskatīšanās Guna Bagrade portālam "tv3.lv" saka, ka piekrīt Uģa teiktajam, ka šis ir viens no iespaidīgākajiem piedzīvojumiem dabā. Lūši (Lynx) ir ļoti uzmanīgi dzīvnieki, kurus savvaļā ne katram izdosies ieraudzīt.
"Tā tas tiešām ir! Sastapt dabā vienu no mūsu trīs lielajiem plēsējiem – vilku, lāci, lūsi (četriem, ja pieskaitām šakāli) – sugu pārstāvjiem ir iespaidīgs piedzīvojums. Ja satiecies ar lūsi – tā esot pat ļoti laba zīme, jo tas negadās ikvienam!"
LVM vides eksperts Uģis Bergmanis ar dēlu devās bebru medībās. Viņiem līdzi bija medību suns, kas meža malā saoda zvēru – pārpeldēja grāvi un sāka riet. Pieejot tuvāk, pie bērza, kur rēja suns, žāklē viņi ieraudzījuši lūsi, kas tos vēroja no 15 metru augstuma.
Guna skaidro, ka šāda lūša uzvedība ir normāla. Lūši no vajātāja paglābjas kokā, jo tik augstu neviens pie lūša netiks.
"Lūsis no koka neuzbruktu cilvēkam, protams, ja tas netiktu mēģināts dabūt zemē no tā. Tas ir ļoti iesakņojies mīts, ka lūši cilvēkiem uzbrūk no kokiem. Lūši kokus var izmantot, kā šajā video, patvērumam, vai, piemēram, aizlauztus vai izgāzušos kokus kā paaugstinājumu, lai vērotu apkārtni. Kaut vai par piemēru ņemam mūsu mājas kaķi – vai viņš pelei uzbrūk no kāda paaugstinājuma? Kaķis, tāpat kā lūsis – klusām pielavās un tad ar lēcienu vai lēcieniem uzbrūk upurim," skaidro Guna.
Savukārt Kristīne marta sākumā iemūžināja lūšu ģimenes medības Naukšēnu pagastā pie ceļa pamežā, kas bija 150 metri no viņas mājām.
"Sākumā, kad ieraudzīju, fotografēju pa gabalu, jo vīrs mednieks, kurš tajā brīdī atradās Vācijā, un domāju, cik forši, viņš būs greizsirdīgs, ka tik tuvu redzu lūsi. Kad sapratu, ka lūsis uz ko koncentrējies, braucu lēnām tuvāk, filmēju, jo domāju, ka kādā mirklī viņš paskatīsies un aizmuks. Kad zaķis paskrēja garām, un arī uz to viņš īpaši nereaģēja, tad sapratu, ka viņu ir ieinteresējis kaut kas cits. Es piebraucu nu ļoti tuvu, bet es lūsi neinteresēju. Izrādījās, ka apmēram 70 metru attālumā stāvēja tikpat pārakmeņojusies stirna. Tad sapratu, ka viņš medī to," tās dienas notikumus atminas Kristīne.
Kristīne lūsi vēroja 15 minūtes un tad parādījās vēl viens lūsis. "Tad nodomāju, ka netraucēšu, jo tā ir dabiska ķēde, kuru laikam negribu redzēt," saka Kristīne.
Ja vides eksperts Uģis Bergmanis un "Silavas" pētniece Guna Bagrade min, ka tā ir laba zīme, ja dabā pamana lūsi, jo lūši ir ļoti uzmanīgi dzīvnieki, kurus savvaļā ne katram izdosies ieraudzīt, tad Kristīne sevi var saukt par veiksminieci.
"Šī sastapšanās ar lūsi te nav vienīgā. Ziemā lūsis staigāja Rūjas upē pa ledu arī diezgan tuvu ciema centram. Pirmo reizi lūsi redzēju pirms kādiem gadiem četriem, kad tas man pārskrēja pāri ceļam, izbraucot no ciema. Tā kā tepat jau viņi mums apkārt ir," nosaka Kristīne.
Guna, pēc Kristīnes video noskatīšanas, saka, ka arī šī ir normāla lūša uzvedība.
"Jāņem vērā, ka dzīvnieks bija medību procesā, tad visa uzmanība ir veltīta upura noķeršanai," stāsta Guna un izskaidro: "Pie tam, lai arī plēsēji ir izcili mednieki, ar asiem zobiem, nagiem, stingru tvērienu, lielākajai daļai lielo plēsēju veiksmīgas ir tikai ap 10% no medībām."
Par to, kāpēc Kristīnei izdevās tik tuvu un tik ilgi vērot Latvijas lielo un uzmanīgo meža kaķi – lūsi, Guna min vairākus iemeslus, piemēram, eletroauto brauc tik klusu, ka arī cilvēks nepamana to pietuvošanos.
"Nav arī zināms no kuras puses vējš pūta. Dzīvnieks varēja nesajust un nesadzirdēt lēnu mašīnas piebraukšanu. Un visticamākais medītājs ir bijis jauns dzīvnieks."
Par lūšu skaitu Gunai ir grūti pateikt, jo lūšu pētījumi Latvijā diemžēl nenotiek nu jau kopš 2022. gada.
"Tā kā lūsis nav medījama suga, Valsts meža dienests (VMD) neveic šo dzīvnieku uzskaiti. Mobilajā aplikācijā "Mednis" lūšu pazīmes un klātbūtnes novērojumu gadījumi tiek fiksēti, bet nezinu vai datus kāds apstrādā. Jau tad, kad gan vilki, gan lūši bija medījamas sugas un nomedīto dzīvnieku dati tika izmantoti – LVMI "Silava" vērtēja, ka lūšu ir vairāk nekā vilku. Un nav nekādu iemeslu domāt, ka šobrīd ir citādāk. Bet tā kā nav datu, nevaru jums nekādus ciparus nosaukt," stāsta Guna.
Guna iesaka apskatīt "Large Carnivore Initiative for Europe" (LCIE) apkopo informāciju par lielajiem plēsējiem Eiropā. Tur ir pēdējā pārskata perioda (2017-2023) karte un vērtējums par lūsi. Pētījumā var redzēt Baltijas populācijas lielumu un tendenci. Salīdzinot ar iepriekšējo periodu – tendence ir saglabājusies kā pieaugoša.
Kā cilvēkam būtu jāuzvedas, sastopoties ar lūsi?
Kā pirmo Guna min, ka tā "ir pat ļoti laba zīme, jo ikvienam tas negadās. Tas ir rets notikums."
"Bailēm nav pamata, jo Latvijā ir bijuši tikai daži gadījumi, kad lūši uzbrukuši mājlopiem."
Laika periodā no 2004. līdz 2016. gadam no oficiāli reģistrētajiem 349 uzbrukumiem mājdzīvniekiem vai mājlopiem, lūšu uzbrukumi konstatēti astoņos gadījumos, no 2019. līdz 2025. gadam bija 557 postījumu gadījumi, lūšu uzbrukumi – deviņos gadījumos. Tie ir dati no VMD apkopojumiem par plēsēju uzbrukumiem mājlopiem.
"Neesmu pārbaudījusi vai lūša uzbrukuma gadījumā ir ievākts DNS paraugs, lai apstiprinātu plēsēja sugu, līdz ar to šis ir vērtējums, kas balstās uz eksperta vērtējumu."
Lūsis ir nakts, krēslas dzīvnieks, tāpēc ir maza iespējamība to satikt. Pat arī ja tā notiks, tas ieraudzīs tevi pirms tu viņu un izvairīsies no satikšanās.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
