Garas rindas, zobārstu trūkums… Bērnu zobu veselība Latvijā joprojām ir nopietna problēma
Valsts apmaksāta zobārstniecība bērniem Latvijā ir pieejama, taču praksē to joprojām ierobežo garas rindas, attālums līdz speciālistiem un zobārstu trūkums, īpaši reģionos. Rīgas Stradiņa universitātē šodien pētnieki, zobārsti un politikas veidotāji diskutēja, kādi risinājumi varētu uzlabot bērnu zobārstniecības pieejamību visā Latvijā.
Piektdien Rīgas Stradiņa universitāte pulcē mediķus, pētniekus un politikas veidotājus, lai runātu par bērnu mutes veselību Latvijā. Viens no galvenajiem izaicinājumiem – Latvijā joprojām lielāks uzsvars tiek likts uz ārstēšanu, nevis profilaksi un veselības veicināšanu.
"Mēs sasniedzam bērnus, kad viņi ir jau ar progresējošu slimību, tad diezgan maz ir, ko mēs varam darīt, un tas pie tam prasa ļoti lielus līdzekļus un valstij, protams, tie līdzekļi ir ierobežoti, bet, ja mēs sāktu agrāk un jau pie mazāk izteiktas slimības, to novērstu pašā saknē. Šīs naudas tiešām nepietiek, bet tas veids, kā mēs izlietojam – to varētu darīt gudrāk, lai tiešām vairāk bērnu sasniegtu šo pakalpojumu," saka Rīgas Stradiņa Universitātes Vispārējās zobārstniecības katedras vadošā pētniece Ilze Maldupa.
Lai gan valsts apmaksātā zobārstniecība bērniem pēc datiem ir līdzvērtīgi pieejama visā Latvijā, praksē atšķiras maksas pakalpojumu pieejamība – Rīgā tie ir vieglāk sasniedzami, kas nodrošina ātrāku piekļuvi speciālistiem, kamēr reģionos šādu iespēju ir mazāk.
"Es teiktu, ka nav izcila tā pieejamība, jo tā mutes veselība, protams, ka primārās profilakses nozīme arī ir milzīga, jo kariozo, plombēto, ekstrahēto zobu skaits, ko mēs varam starp valstīm salīdzināt, Latvijā tie rādītāji nav ļoti iepriecinoši. Mēs ļoti daudz to atbildību uzliekam uz vecākiem, nu, mēs zinām, ka, ja ir ļoti traki ar mutes veselību, var tikt iesaistīta arī bāriņtiesa, bet jāsaka – nepietiek tikai izglītot, informēt, nepietiek tikai vēlēties ir ļoti svarīga arī tā saucamā vides pieejamība. Arī mutes veselības jomā – mums ir ar to vides veidošanu arī jāpalīdz tās veselīgās izvēles veikt," teic Rīgas Stradiņa Universitātes Sabiedrības veselības institūta direktore Anda Ķīvīte-Urtāne.
Speciālisti norāda – problēma nav jauna, taču risinājumi līdz šim bijuši fragmentāri. Tāpēc jāliek lielāks uzsvars uz regulārām profilaktiskām apskatēm, agrīnu diagnostiku un pirmās vizītes pieredzes veidošanu, kas palīdzētu bērnam pierast pie zobārsta kā ikdienas veselības aprūpes daļas.
"Diezgan skaidra lieta, ka finansējums pietrūkst pat tad, ja mums izdosies samazināt ielaisto gadījumu skaitu un kopējo situāciju, kas ir slikta, jo ir slikta prevencija. Pat tad mums nepietiks ar to finansējumu, kas ir šobrīd, lai tās rindas mazinātu," stāsta Veselības ministrijas pārstāvis Svens Henkuzens.
Veselības ministrija norāda, ka esošais finansējums tiks arvien vairāk virzīts uz profilaksi un prevenciju, lai mazinātu nepieciešamību pēc sarežģītas un dārgas ārstēšanas nākotnē.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
