Darba alga līdz pat 500 eiro stundā. No sapņu darba līdz milzu parādiem ir tikai viens solis

Viena no izplatītākajām shēmām notiek sociālajos tīklos un saziņas lietotnēs, piemēram, "Telegram", kur "darba devēji" piedāvā vienkāršus uzdevumus, piemēram, produktu "optimizēšanu". Sākumā lietotājam tiek piešķirts virtuāls sākuma kapitāls un pat radīts iespaids par nopelnītu naudu, taču, lai turpinātu darbu vai izņemtu līdzekļus, tiek prasīts iemaksāt savus līdzekļus – šis ir brīdis, kad cilvēks kļūst par krāpšanas upuri.

"Protams, viss notiek "Telegram", lai viņus nevar izsekot," norāda Strazdiņš, uzsverot – šis jau ir pirmais "sarkanais karogs".

Citā gadījumā krāpnieki izmanto darba meklētāju vēlmi iegūt stabilu darbu, uzdodoties par banku pārstāvjiem. Piemēram, cilvēks pats ielicis sludinājumu, ka meklē darbu – uz to atsaucas potenciālais "darba devējs". Upurim tiek lūgts atvērt bankas kontu un sniegt sensitīvu informāciju, izmantojot identifikācijas rīkus, piemēram, Smart-ID. Rezultātā krāpnieki iegūst pilnu piekļuvi personas datiem un vēlāk uz upura vārda noformē kredītus vai iegādājas preces, radot ilgtermiņa finansiālas sekas.

"Pēc laika sākas lielākais murgs. Nāk paziņojumi par ātrajiem kredītiem, paziņojumi par iegādātām precēm," stāsta Straziņš.

Kredītinformācijas biroja komercdirektors norāda, ka šādā gadījumā var nākt talkā "kib.lv" – šeit iespējams pārbaudīt savas kredītsaistības. "Var pārbaudīt, vai kāds nav uz jūsu vārdu paņēmis kredītu. Ja uz šādu situāciju reaģējat laicīgi, tad var ātrāk to atrisināt – jāiet uz policiju, ir krimināllieta un iespēja pierādīt, ka neesi ņēmi kredītu," norāda Miķelsons.

Krāpšanas var izpausties arī sarežģītākās formās, piemēram, piedāvājot tulkot grāmatas vai piedalīties modelēšanas projektos ārzemēs. Šādos gadījumos cilvēks iegulda savu laiku vai pat piedalās filmēšanās, bet pēc tam nesaņem samaksu vai arī viņa materiāli tiek izmantoti krāpnieciskām reklāmām, radot reputācijas riskus.

Eksperti uzsver, ka galvenie drošības principi ir kritiska domāšana un informācijas pārbaude. Pirms piekrist darba piedāvājumam, jāizpēta uzņēmums, jānoslēdz oficiāls līgums un nekad nevajag maksāt par iespēju strādāt. Tāpat ieteicams regulāri pārbaudīt savu kredītvēsturi, lai savlaicīgi pamanītu aizdomīgas darbības un novērstu nopietnākas sekas.

Klausies rubriku "Krāpnieku kods" katru otrdienu radio "Star FM" un "TOP radio"!