Dienu pirms solītās vētras portāls "tv3.lv" devās lūkot magnolijas Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā, kas lepojas ar vecāko magnoliju kolekciju Latvijā. Lebnera magnolija jau birdina baltās ziedlapiņas, bet lielākā daļa vēl glabā savus skaitos ziedus pūkainajos pumpuros. Nekas vēl nav nokavēts!
Kā ierasts pirmā dārza centrālajā daļā uzplaukusi Lebnera magnolija (Magnolia × loebneri), kurai turpat līdzās veras arī zvaigžņu magnoliju (Magnolia stellata) un ziemeļu Kobus magnoliju (Magnolia kobus var. borealis) ziedu rotas. Tās katru gadu atklāj magnoliju ziedēšanas laiku, kamēr pārējās, cerībā uz siltiem laikapstākļiem, vēl tikai gatavojas savam uznācienam.
Magnoliju ziedu forma glabā stāstu par laiku un pasauli, kurā tās radušās. Magnolijas ir vieni no senākajiem ziedošajiem augiem — tās veidojušās pirms aptuveni 95 miljoniem gadu, kad uz Zemes vēl valdīja dinozauri un nebija bišu, tādēļ to apputeksnēšanu veica vaboles. Tāpēc magnoliju ziedi ir tik šķietami vienkārši, bet vienlaikus izturīgi — kā dzīva liecība par pasauli, kas pastāvēja miljoniem gadu pirms mums.
Ģintī ir apmēram 130 sugas, kas dabā sastopamas Ziemeļamerikas dienvidos un Dienvidaustrumu Āzijas tropos un subtropos. Sugām bagātākā ir Ķīnas dienvidu daļa. Tikai dažas sugas un šķirnes audzējamas mērenā klimatā. Ģints nosaukta franču botāniķa Pjēra Magnola vārdā.
LU Botāniskais dārzs lepojas ar vecāko magnoliju kolekciju Latvijā – te aug 20 dažādas sugas un šķirnes, un dažas no tām jau sasniegušas 60 gadu vecumu, iegūstot dižkoku statusu. Kolekciju sāka veidot pagājušā gadsimta 60. gados. Šis ir viens no tālākajiem ziemeļu punktiem, kur magnolijas var audzēt apstādījumos. Kolekcijā ir gan Āzijas, gan Amerikas izcelsmes magnolijas.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Dārzā apskatāmas 20 magnoliju dažādība, tajā skaitā arī trīs sugas, kas iekļautas pasaules apdraudēto sugu sarakstā (IUCN Red list of Threatened Species): Magnolia cylindrica, M. wilsonii un M. stellata.
LU Botāniskajā dārzā darba laiks: katru dienu no pulksten 10.00 līdz 20.00.
