Latvija atbalsta eksportētājus, bet nav pārbaudījusi, vai tie aizgājuši no Krievijas tirgus

Krievijas karam Ukrainā ir ne tikai militārā, bet arī politiska un arī ekonomiska fronte. Ar dažādām sankcijām un citiem ierobežojumiem mēģināts agresorvalsts tautsaimniecību spiest uz ceļiem, izolēt no globālās tirdzniecības un iegrožot tās spējas finansēt savu kara mašīnu.

Sekmes šajā ziņā labākajā gadījumā raksturojamas kā mainīgas gan Rietumu pasaulei kā tādai, gan individuālām valstīm. Arī Latvijai. Smagas diskusijas par eskportu, importu, tranzītu, par mangāna rūdu un par tā sauktajiem asiņainajiem graudiem.

Paveroties sausos datos, redzams, ka imports tik tiešām pamatīgi nokrities. Te lielākā artava ir Latvijas lēmumam vairs nepirkt agresora dabasgāzi, bet pērnā gada laikā par dažādām precēm tāpat kaimiņvalsts uzņēmumiem esam samaksājuši vairāk nekā 100 miljonu eiro. Savukārt eksports saglabājies, pat pārsteidzoši noturīgs.

Latvijas uzņēmumi Krieviju apgādājuši ar dažiem labumiem par aptuveni miljardu eiro. Eksporta ailēs milzīgs apjoms alkohola, tai skaitā tā sauktais reeksports, apģērbs un farmācijas produkti. Savukārt importa kategorijās joprojām varam atrast čugunu, ķīmiskās rūpniecības produkcija, mēslojumu, arī lopbarību.

Lai arī dažādi esam atbalstījuši Ukrainu, pēdējos gados, kad runa par ekonomisko saišu saraušanu, vairāk esam lējuši ūdeni nekā darījuši darbu.

Paralēli Saeimas Ārlietu komisija interesējas, vai uzņēmumi, kas joprojām sadarbojas ar agresoru vai saistīti ar šīs valsts pilsoņiem, tiek pie kādām valsts atbalsta programmām. Komersantiem esot pieejams atbalsts jaunu eksporta tirgu meklēšanai, bet deputātiem par pārsteigumu īsti netiek pārbaudīta šīs naudas izlietojuma efektivitāte, proti, vai šie uzņēmumi, saņemot valsts atbalstu, tiešām pārvirzās prom no Krievijas. Konkrētus datus iegūt nevarot, pašiem komersantiem tek taujāts par jaunu līgumu iegūšanu, nevis par esošo tirgu pamešanu.

"Mēs neesam prasījuši, vai jūs joprojām eksportējat uz Krieviju…" LIAA Eksporta un attīstības atbalsta nodaļas vadītāja Inta Prauliņa.

"Kāpēc jūs nevarat pajautāt? Ja tas ir valsts atbalsts, vai tad ir kauns uzdod Latvijas pilsoņu vārdā šādu jautājumu, vai joprojām turpina eksportēt uz Krieviju un Baltkrieviju pēc visām šīm atbalsta programmas saņemšanām?" Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja, Nacionālā apvienība Ināra Mūrniece.

"Noteikti mēs to tagad pajautāsim," LIAA Eksporta un attīstības atbalsta nodaļas vadītāja Inta Prauliņa.

"Tagad tikai?" Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja, Nacionālā apvienība Ināra Mūrniece.

"Bet sanāk vēl trakāk. Ir kāds uzņēmums A, kas eksportē uz Krieviju un Baltkrieviju. Jūs viņam palīdzas paplašināt tirgus, attīstīties, bet tajā pašā laikā viņi var turpināt darīt to pašu, ko līdz šim," Saeimas Ārlietu komisijas deputāts, "Apvienotais saraksts" Juris Viļums.

Ekonomikas ministrija rosināšot tikties vairākām ministrijām, lai izvērtētu iespējamos rīcības virzienus valsts atbalsta ierobežošanai šādiem uzņēmumiem.

Vēlēšanu gadā kopumā sākusies sava veida politiska plosīšanās šajā jomā. Retorikas, rezolūciju un dažkārt arī konkrētu priekšlikumu līmenī virzīta importētāju un eksportētāju nosaukšana publiski, liegums šādiem uzņēmumiem piedalīties valsts un pašvaldību iepirkumos, kā arī plāna izstrāde pilnīgai tiešās tirdzniecības pārtraukšanai. Daudzām lietām noteikti termiņi jau nokavēti, bet idejas, klupdamas, krizdamas, uz priekšu virzoties.

Zanda Kalniņa-Lukaševica

Saeimas priekšsēdētājas biedre, "Jaunā Vienotība"

"(TV3: Ir piektais gads kopš pilna mēroga iebrukuma. Šim visam nevajadzēja būt agrāk?) Vajadzēja. (TV3: Jūs esat pie varas…) Mēs redzam, ka diemžēl joprojām juridiski notiek debates par to, ko var un ko nevar. Šobrīd tiek pieņemti likumi, jau ļoti konkrēti uzdodot."

Sagaidāms, ka drīzumā Saeimā varētu lemt par eksportētāju-importētāju saraksta publiskošanu.