Zelenskis mudina Trampu sarunās ar Ķīnu "pacelt" Ukrainas kara jautājumu

B9 jeb Bukarestes devītnieka formātu izveidoja pirms 11 gadiem – apvienojot NATO austrumu flanga valstis – Rumāniju, Poliju, Bulgāriju, Ungāriju, Čehiju, Slovākiju, Igauniju, Lietuvu un Latviju. Taču pieaugot spreidzei par visas Eiropas drošību, tajā šodien piedalās arī Ziemeļvalstu prezidenti, NATO ģenerālsekretārs Marks Rite, kā arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Atklājot samitu, Rumānijas prezidents Nikušors Dans uzsvēra, ka dalībvalstīm nepieciešams palielināt izdevumus aizsardzībai un pārvērst šīs  finanases reālās spējās.

Noskaties – Ukrainas aizstāvji TV3 Ziņām frontē: Droni šobrīd ir vienīgais veids, kā nodrošināt loģistiku

"Mums jāpalielina sabiedroto ieguldījums aliansē un kopīgi jāizveido spēcīga transatlantiska militārās rūpniecības bāze. Šī tikšanās ir iespēja izvērtēt, kur mēs atrodamies attiecībā uz mūsu saistību īstenošanu, par kurām runājām pēdējā samitā Hāgā. Un, visbeidzot, tā ir iespēja vēlreiz apliecināt mūsu atbalstu Ukrainai un Moldovai. Šim atbalstam jābūt ne tikai deklarācijās – tam jābūt efektīvam, jo no viņu drošības ir atkarīga arī mūsu drošība," pauž Dans.

ASV vadītie centieni izbeigt Krievijas karu pret Ukrainu nonākuši strupceļā, jo Vašingtonas uzmanība pēdējos mēnešus pievērsta tās sāktajam karam Irānā.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis mudinājis Baltā nama saimnieku Donaldu Trampu, kurš ieradies vizītē Ķīnā, Pekinā "pacelt" šo jautājumu, jo Ķīna ir tuva Krievijas ekonomiskā un politiskā partnere. Līdz šim Pekina centusies demonstrēt neitrālu nostāju un nekad Krievijas iebrukumu nav nosodījusi.

"Mēs esam pastāvīgā saziņā ar mūsu amerikāņu partneriem. Mēs esam pateicīgi un ceram, ka jautājums par Krievijas kara pret Ukrainu izbeigšanu tiks izvirzīts arī tagad, kad ASV prezidents atrodas Ķīnā. Bet atceraties, ka visefektīvie instrumenti ir tie, kas var fiziski apturēt Krieviju," vērš uzmanību Zelenskis.

Savukāt Polijas prezidents Karols Navrockis apstiprināja, ka Varšava būtu gatava uzņemt daļu no ASV karaspēka, kas šogad tiks izvests no Vācijas. Par to pēc domstarpībām ar Vācijas kancleru nesen paziņoja Tramps, dodot mājienu, ka karavīrus varētu pārcelt uz Poliju.

ASV aizsardzības ministrs Pīts Hegsets devis rīkojumu gada laikā no Vācijas izvest aptuveni 5000 amerikāņu karavīru. Navrockis uzsvēra –  jebkuram atbildīgam bloka līderim būtu jācenšas šos karavīrus noturēt Eiropā.

"Mums jādomā par mūsu reģiona drošību. Es domāju par Polijas drošību, un es vēlos, lai karavīri paliek Eiropā. Es runāju ar prezidentu Trampu un atgādināju viņam – ja viņš pieņems šādu lēmumu, mēs Polijā esam gatavi uzņemt ASV karavīrus. Un varu jums pateikt, ka daudziem bloka līderiem ir tāds pats viedoklis, īpaši tiem, kas atrodas austrumu flangā. Tas ir virziens, kurā mums būtu jādodas, jo tieši tā mēs garantējam mūsu reģiona un mūsu valsts drošību," teic Narovickis.

Latvijas prezidentam Edgaram Rinkēvičam, kurš šajā samitā pārstāv mūsu valsti, bijusi divpusēja tikšanās ar Zelenski. Līderi vienojušies par Ukrainas ekspertu un aprīkojuma iesaisti Latvijas pretgaisa aizsardzības spēju modernizācijā.