NATO iznīcinātāji pamanīja otro dronu Rēzeknē, taču to nenotrieca, jo neizpildījās noteiktie kritēriji
Ir atziņas, kā varam darīt labāk, pēc dronu incidenta Rēzeknē, saka Nacionālo bruņoto spēku komandieris Kaspars Pudāns. Notikušais izsauca iedzīvotāju sašutumu, jo rēzeknieši paziņojumu par iespējamiem draudiem saņēma vairāk nekā stundu pēc tam, kad lidrobots jau bija ietriecies naftas rezervuāros netālu no pilsētas centra. Incidents maksāja amatu aizsardzības ministram Andrim Sprūdam un izrādījās nepārvarams satricinājums Evikas Siliņas vadītājai koalīcijai, kura šonedēļ sabruka. "Nekā Personīga" rekonstruēja 7. maija nakts notikumus, lai parādītu, kāpēc brīdinājuma sūtīšana kavējās.
Pagājušajā nedēļā Rēzeknē naftas rezervuāros ietriecās divi droni, taču paziņojumu par apdraudējumu iedzīvotāji saņēma tikai pēc tam, ka lidroboti bija avarējuši. Apkopojot mūsu avotu un iestāžu sniegto informāciju, var līdz minūtēm rekonstruēt 7.maija notikumus Latgalē.
Ir trešdienas nakts. Ap pulksten 03.00 Nacionālie bruņotie spēki gaisa radaros fiksē aizdomīgus objektus, kas, iespējams, liecina, ka Latvijai tuvojas apdraudējums. Sistēmas informācija nav pilnīga – tā nevar pateikt, vai lido tieši drons. Tonakt tehnika nenostrādā kā nākas, un lidojošos objektus NBS pazaudē.
"Tajā naktī neredzējām. Tagad pieņemot, vēl dažādus sensorus saliekot, mums ir aptuvenais (…) redzot arī nokrišanas punktu un kaut kādus, ko varēja izvilkt no mūsu sistēmu ierakstiem, tās trajektorijas šobrīd var redzēt. Bet tajā naktī, mūsu dienesti, kas novēro gaisa telpu, lai iedotu pietiekami precīzu informāciju mūsu dežurantiem, kas pieņem lēmumu par šūnu apraides aktivizēšanu, nebija."
Armija vēl nezina, bet viens drons jau ir šķērsojis mūsu robežu. Tas pulksten 03.24 ietriecas naftas rezervuāros netālu no Rēzeknes centra.
Nākamo minūšu laikā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests saņem trīs zvanus no aculieciniekiem. Satrauktie iedzīvotāji stāsta, ka dzirdējuši un jutuši sprādzienu. Zvana no dažādām vietām naftas bāzes apkārtnē.
Kamēr VUGD meklē, kur sprāga, NBS iedarbina brīdinājuma izsūtīšanas algoritmu. Lēmumu ziņot iedzīvotājiem par iespējamiem droniem debesīs pieņem NBS dežurants, bet to izpilda Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests.
Glābēji 03.36 saņem ziņu no NBS, ka jāapziņo Balvu, Rēzeknes, Ludzas, Krāslavas un Alūksnes novadu iedzīvotāji. Dažas sekundes vēlāk saņem arī zvanu. Glābējs izstāsta par aculiecinieku ziņoto, un ar bruņoto spēku dežurantu vienojas brīdinājuma sūtīšanu nogaidīt, kamēr ugunsdzēsēji apbraukās iespējamās sprādziena vietas.
"Ja mēs pilnībā izņemam šo informācijas apmaiņas elementu no jebkuras apdraudējuma fāzes, manuprāt, tas nav īsti pareizi. Protams, ja Nacionālo bruņoto spēku pārstāvis būtu teicis nē, laižam, mēs arī būtu laiduši […] Tas ir mazs laika sprīdis, kad mēs tikai un vienīgi pie sevis zinām, ka ir ienāk zvani no Rēzeknes iedzīvotājiem, jā, protams, viņi ir saistīti ar to, ka ir sprādziens, un runājot ar NBS kolēģiem arī viņi saka, ka bija tā doma, jau ir nokritis tas drons."
"Mūsu dežuranta lēmums bija, ka, ņemot vērā, ka informācija par nokritušu dronu no VUGD tur pat online tika saņemta, ka nē, nav apstiprināta, kaut arī iedzīvotāju informācija bija par sprādzienu, bet joprojām nebija par lidojošu objektu, bija par sprādzienu. Un tad viņa rīcībā vienīgā informācija ir par iespējamiem, potenciāliem uzbrukumiem Krievijā, tātad par iespējamiem Ukrainas droniem, kuri ir ārpus mūsu robežas, bet tajā brīdī atbilstoši mūsu tehniskajiem izlūkošanas un tehniskajiem radaru datiem, vēl nešķērsoja mūsu ziņojuma vai lēmuma pieņemšanas līnijas. "
Ap to pašu laiku armija sazinās ar NATO patruļvienību, kura paceļ gaisā savus iznīcinātājus, lai tie veic gaisa telpas apsekošanu.
3.41 glābēji ziņo armijai, ka sprādziena vietu neatrada, taču ir sagatavojuši brīdinājuma ziņu. NBS saka, ka jāpagaida. Armijas dežurants atzvana dažas minūtes vēlāk un paziņo, ka šūnapraide jāatliek uz nenoteiktu laiku, jo nav informācijas, ka kāds drons būtu šķērsojis mūsu robežu.
"Tā situācija no mūsu puses nebija mainījusies. Man liekas, tas bija 03.44, kad situācija mūsu dežuranta šeit…viņš joprojām nebija saņēmis no dienestiem apstiprinātu informāciju, ka kaut kas ir nokritis. Viņš balstās uz to informāciju, ko viņam dod mūsu gaisa telpas novērošana vai mūsu izlūkošanas sensori, kuriem tajā brīdī nebija informācijas, ka robeža ir šķērsota."
Nākamās 20 minūtes dienesti nesazinās. VUGD apbraukā vietas, par kurām ziņoja cilvēki, taču sprādziena vietu neatrod. Dažas minūtes pēc pulksten 04.00 glābēji atkal saņem instrukciju no armijas, ka par droniem jābrīdina cilvēki Balvu un Ludzas novadā. Šo paziņojumu trīs minūtes vēlāk izsūta.
"Nav tādas situācijas biežas. Bet arī otrajā reizē nebija nekāda tāda komunikācija, vienkārši bija epasts un bija zvans Balvu un Ludzas novadā aktivizēt. […] Mums tajā brīdī vēl nebija, arī joprojām vēl nav nekas arī no Rēzeknes tā kā informācijas, no radiosakariem no tām apakšvienībām, kas atrodas notikuma vietā, vienkārši mēs izpildām uzreiz."
"Tas atkal balstās uz to, ko jau zināja dežurants, un viņa lēmums par šo aktivizēšanu bija saistīts ar to, ka izlūkošanas sensors jau redzēja tuvāk mūsu robežām iespējamos apdraudējumus, tātad nākamos dronus, kuri iespējams, pat nešķērsoja mūsu robežu. Tas bija viņa pamats. Ja jūs skatāties hronoloģiju, tajā laikā par nokritušu dronu arī Rēzeknē mums šeit informācijas nebija, arī VUGD un Valsts policija tajā brīdī tikai pārbaudīja tos ziņojumus."
Visticamāk, ap to laiku, vēl viens drons ir šķērsojis mūsu robežu. NBS atzīst, ka radaros to neredzēja. Dronu pamana NATO gaisa patruļvienības piloti – NBS to uzzinās vēlāk, jo informācijas apmaiņa ar sabiedrotajiem nenotiek uzreiz. Lēmumu par tā notriekšanu patrulētāji pieņem neatkarīgi no mūsu armijas.
"Lai viņi veiktu mērķētu triecienu atbilstoši kritērijiem, viņiem neizpildījās visi kritēriji, lai viņi nodrošinātu drošu satriekšanu. Par to mēs esam runājuši arī ar augstākajiem NATO komandieriem, pārskatīt, vai mēs to arī varam samazināt, saprotot, ka tas palielina riskus, bet mēs kā uzņemošā valsts, vai tā, kas uzņemas, esam izteikuši savu gatavību par to, ka esam gatavi uzņemties šos riskus."
Pulksten 04.18 tajā pašā naftas bāzē, kur trāpīja pirmais, ietriecas arī otrais drons. Tagad to pamana ne tikai iedzīvotāji, bet arī ugunsdzēsēji, kas joprojām meklē pirmā sprādziena vietu.
Lokācijas atrašanai vajag vēl 15 minūtes. Komunālajā ielā, kur deg naftas rezervuāri, ap pulksten 04.32 ierodas glābēji, un drīz arī policija, ātrā palīdzība un Nacionālie bruņotie spēki. Dienesti atrod drona atlūzas.
Paralēli iedzīvotāji ziņo par droniem debesīs Ludzas apkārtnē un bruņotie spēki radaros atkal fiksē aizdomīgu kustību, tāpēc 04.40 glābēji saņem instrukciju brīdināt cilvēkus arī Rēzeknē. Trīs minūtes vēlāk ziņu izsūta. Trīs ar pusi stundas vēlāk apdraudējums beidzas.
NBS komandieris Pudāns atzīst, ka kļūdas bija. Armija tagad labos algoritmus un pārvērtēs, kur uzstādīti radari un sensori.
"Šobrīd ir skaidrs, ka šūnapraide strādāja, bet mani neapmierina situācija, ka pēc tam jau kad notika naftas bāzē Rēzeknē (…) tieši attiecībā uz Rēzeknes šūnapraidi (…) tikai tad tika palaista šī šūnapraide, un es sagaidu arī no Aizsardzības ministra skaidrojumus, kāpēc tā tas bija."
7.maija notikumi Rēzeknē nokaitēja attiecības starp tā brīža koalīcijas partneriem "Jauno Vienotību" un "Progresīvajiem." Ministru prezidente Evika Siliņa pārmeta aizsardzības ministram Andrim Sprūdam politiskās vadības trūkumu. Sprūds svētdien no amata atkāpās.
Tajā pašā vakarā raidījumā "Panorāma" premjere izteicās, ka viņa uzzinājusi jaunus faktus, ka aizsardzības nozare varēja labāk tikt galā 7. maijā. Kādi fakti tie ir, viņa neatbildēja. Ministru prezidentes sacīto atbalsoja partijas biedrs, iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis, ka esot informācija, ka tonakt cilvēkus varēja brīdināt pirms droni ietriecās naftas bāzē. Ne Siliņa, ne Kozlovskis šonedēļ neatrada laiku, lai skaidrotu, ko tas nozīmē.
Nekā personīga: "Vai jums bija šāda informācija?"
Kaspars Pudāns: "Nē, kā es teicu, tā nebija tāda informācija, uz kuru mēs varētu balstīt atbilstoši mūsu procedūrām tobrīd. Tas vairāk balstījās tikai uz izlūkošanas informāciju, kas notiek aiz, nevis uz informāciju, ka mūsu robeža ir šķērsota vai ka mūsu robežai ir kas pietuvojies, kas ir atbilstoši mūsu procedūrām tas iniciētājs. Šāda informācija mums nebija."
Tonakt ielidoja arī trešais drons, kuru sabiedrotie pavadīja ārā no Latvijas. Apkopojot informāciju par notikušo, bruņoti spēki secinājuši, ka kaut kādus datus gaisa novērošanas sistēmas tomēr ir piefiksējušas. Tagad vērtē, vai 7. maija naktī tie tiešām neuzrādījās vai operators tos nenolasīja.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
