Kāpēc pareizo vārdu atrašana sajūtām var palīdzēt mazināt trauksmi?
Kāpēc pareizo vārdu atrašana sajūtām var palīdzēt mazināt trauksmi? Jauns pētījums liecina, ka cilvēkiem ar izteiktākām autistiskām iezīmēm var būt vieglāk tikt galā ar trauksmi, ko izraisa nenoteiktība, ja viņi savas emocijas izsaka vārdos.
Saskaņā ar jaunu pētījumu, ko veikusi Japānas Nagojas Universitāte, cilvēkiem ar izteiktākām autistiskām iezīmēm var būt vieglāk tikt galā ar trauksmi, identificējot un nosaucot savas emocijas.
Pētījumā, kas publicēts žurnālā "Scientific Reports", tika pētīts, kā neērtā nenoteiktība ietekmē emocijas pieaugušajiem.
Pētnieki Japānā aptaujāja 505 pieaugušos vecumā no 20 līdz 39 gadiem, ar nenoteiktību saistītu trauksmi un tieksmi verbalizēt emocijas.
Autisma pazīmes ir raksturīgas iezīmes, kas saistītas ar autisma spektra traucējumiem, tostarp atšķirības sociālajā komunikācijā, kā arī izteikta priekšroka rutīnai, strukturētībai un paredzamībai.
Pētnieku komanda norāda, ka šīs pazīmes pastāv kā spektrs un vispārējā sabiedrībā tās var izpausties dažādās pakāpēs.
Emociju nosaukšana palīdz ikvienam
Pētnieki atklāja, ka dalībniekiem ar izteiktākām autisma pazīmēm bija arī lielāka varbūtība izjust trauksmi neparedzamās situācijās — šo parādību dēvē par "neskaidrības nepanesamību".
Vienlaikus šie dalībnieki šķita vairāk tendēti izteikt savas jūtas vārdos, un pētnieki uzskata, ka šis process varētu palīdzēt mazināt emocionālo stresu.
Iepriekšējie pētījumi jau ir parādījuši, ka emociju nosaukšana, gan iekšēji, gan skaļi, gan rakstiski, var padarīt sarežģītas sajūtas vieglāk pārvaldāmas. Jaunie atklājumi liecina, ka šī pārvarēšanas stratēģija varētu būt īpaši nozīmīga cilvēkiem ar paaugstinātām autisma iezīmēm.
Nosaukšana nozīmē identificēšanu
Pētnieki norāda, ka šiem atklājumiem var būt praktiska nozīme skolās, terapijas sesijās un ģimenes vidē. Palīdzot cilvēkam apzināties savas izjūtas, piemēram, norādot, ka viņš var justies satraukts vai pārslogots, var veicināt emociju regulēšanu gadījumos, kad viņam pašam ir grūti izteikt savu diskomfortu.
Tomēr autori uzsvēra, ka šie secinājumi ir provizoriski. Dalībniekiem nebija klīniski diagnosticēts autisma spektra traucējums, tādējādi rezultātus nevar automātiski attiecināt uz cilvēkiem ar autismu.
Komanda tagad veic turpmākus pētījumus, iesaistot pieaugušos ar autisma diagnozi, lai noskaidrotu, vai parādās tādi paši modeļi.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
