Kur Bulgārija ņems miljonus lielās "Eirovīzijas" rīkošanai?
Lai gan kopš Bulgārijas triumfa "Eirovīzijā" pagājušas vien dažas dienas, jaunās darba nedēļas sākumā atbildīgās valsts institūcijas jau ir sanākušas kopā, lai sāktu darbu pie nākamā gada konkursa plānošanas. Pašlaik bažas radījuši divi galvenie jautājumi: kura pilsēta uzņems vērienīgo pasākumu, un kur valstij jau tā patukšajā maciņā atrast konkursa rīkošanai nepieciešamos līdzekļus?
"Eirovīzija" ik gadu uzvarētājvalstī vien nedēļas laikā pulcē vidēji 100 tūkstošus viesu. Lai sagatavotos šādām fanu masām, pēdējo 20 gadu pieredze rāda, ka konkursa izmaksas var sasniegt pat 160 miljonus eiro.
Piemēram, Šveice, rīkojot konkursu 2025. gadā, tam atvēlēja 62 miljonus eiro, Lisabona 2018. gadā iztērēja 20 miljonus eiro. Taču Baku, Azerbaidžānā, 2012. gadā, tikai dažu mēnešu laikā Kaspijas jūras krastā uzcēla jaunu kristāla zāli. Kopējās izmaksas tika lēstas ap 160 miljoniem eiro, no kuriem 100 miljoni tika iztērēti vien arēnas būvniecībai.
Šogad Vīnes arēnas ietilpība – 16 tūkstoši, savukārt pērnajā gadā, kad "Eirovīziju" savās mājās uzņēma Šveice, Bāzeles hallē tas ietilpība bija 12 tūkstoši.
Lai Bulgārija atrastu īsto vietu konkursa rīkošanai, tai jāvadās pēc Eiropas Raidorganizāciju savienības noteikumiem:
- norises vietai jāspēj uzņemt vismaz 10 tūkstošus skatītāju;
- arēnai jābūt pieejamai vismaz astoņas nedēļas pirms fināla un vienu nedēļu pēc fināla;
- pilnībā aprīkotai pasākumu zālei ar atbilstošu ietilpību un infrastruktūru;
- labiem starptautiskajiem savienojumiem;
- pietiekami daudzām izmitināšanas iespējām reģionā;
- uzņemošās pilsētas organizatorisko, drošības un ilgtspējīgas īstenošanas spēju izklāstam.
"Eirovīziju" kopīgi finansē Eiropas Raidorganizāciju savienība un rīkotājvalsts, taču tieši rīkotāji sedz lielāko izmaksu daļu.
Valstij maciņš tukšs, bet dūša liela
Bulgārija, pēc "Eurostat" datiem, jau ilgstoši ir nabadzīgākā valsts Eiropas Savienībā (ES). Bijušais finanšu ministra pienākumu izpildītājs Georgijs Klisurskis, komentējot situāciju bulgāru medijam "novinite.com", pauda bažas par valsts finansiālo gatavību: "Budžetā rodas vēl viens caurums. Neviens negaidīja "Eirovīziju". Tagad budžetā tam jāparedz atsevišķa vieta," teica Klisurskis.
Sākotnējās aplēses un Eiropas kritēriji liecina, ka Bulgārijai "Eirovīzijas" organizēšanai būs jāpiešķir desmitiem miljonu eiro, ko papildinās privātais sponsorējums un raidorganizāciju atbalsts.
Bulgārijas Nacionālās televīzijas ģenerāldirektore Milena Milotinova uzsvēra, ka darbs pie nākamā gada konkursa organizēšanas sācies jau pirmdienas rītā: "Mums ir vesels gads; no malas tas šķiet ļoti ilgs laika periods, bet tā nav, jo šāda konkursa organizēšana ir ārkārtīgi darbietilpīga: tajā ir iesaistīti daudzi cilvēki, lielas komandas; mums, visticamāk, būs jāpiesaista eksperti no ārzemēm."
Savukārt kultūras ministrs Jevtims Miloševs paziņoja, ka Ministru padome izveidos pat atsevišķu organizāciju Bulgārijas Eirovīzijas rīkošanai.
Nopelnīt grib visas Bulgārijas pilsētas, bet kuras tiešām uz to spējīgas?
Svarīga ir ne tikai pilsētu vēlme organizēt pasākumu, bet arī infrastruktūra. Premjerministrs jau ir norādījis, ka Bulgārija pati rīkos konkursu 2027. gadā un šo prieku nevienai citai valstij neatdos.
Interesi par rīkošanu ir izteikusi galvaspilsētas dome, kūrortpilsēta Burgasa un ostas pilsēta Varna.
Tomēr šobrīd galvaspilsēta Sofija tiek uzskatīta par pārliecinošu līderi infrastruktūras jaudas dēļ. Sofijas mērs Vasils Terzievs apgalvo, ka galvaspilsēta ir tehniski vislabāk sagatavota, kā piemērotāko norises vietu norādot "Arena 8888 Sofia".
Arēna spēj uzņemt aptuveni 12 tūkstošus apmeklētāju, un tajā jau 2015. gadā norisinājās "Bērnu Eirovīzijas" dziesmu konkurss. Arī tikušas aizvadītas Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēles basketbolā un volejbolā.
Citu pilsētu izredzes gan ir mazākas. Otra lielākā arēna valstī atrodas Burgasā — "Burgas Arena", taču tās ietilpība ir vien 6500 skatītāju. Savukārt Varnas arēnā, kas būvēta pagājušā gadsimta beigās, vietas pietiktu tikai aptuveni 5 tūkstošiem cilvēku.
Tāpat būtiskas ir izmitināšanas iespējas un starptautiskā sasniedzamība. Ar lidostām problēmu nebūtu, tās ir gan Sofijā, gan Burgasā, gan Varnā.
Tomēr, lai gan Bulgārija ir plaši pazīstama ar saviem piejūras kūrortiem, kritiķi norāda, ka, ja netiks būvētas papildu naktsmītnes vai pagaidu risinājumi, visu fanu un delegāciju izmitināšana arī galvaspilsētā var sagādāt nopietnas grūtības.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
