Mazgāšanas drons cēlies gaisā, lai mazgātu Valsts biroju ēku, iepriekš zināmu kā Valsts ieņēmumu dienesta ēku.
Drona pilots vienlaikus veicis vairākus uzdevumus. Viņš uzmanīgi vadījis iespaidīgā izmēra drona lidojumu un ar pedāli regulē ūdens strūklu, kas veic mazgāšanu.
…..
"… jo lielāki bāri, jo vairāk stumj to dronu prom no objekta, kas jāmazgā."
Mazgāšanas drona pilots skaidro, ka vadība šādam dronam daudz neatšķiras no citiem droniem, bet tomēr ir nianses.
"Pamats, bāze ir tāda pati vadība, tie kloķi augstuma, virziena regulēšanai. Vairāk jāskatās, ka šim dronam ir ūdens spiediens, tam jāpievērš uzmanība, jo ūdens spiediens to dronu nedaudz regulē."
Mazgāšanas darbus veic divi cilvēki — drona pilots un pilota palīgs. Pilots veic mazgāšanu, savukārt palīgs seko līdzi drošībai. Katrs lidojums tiek saskaņots ar atbildīgajām iestādēm, lidošana un mazgāšana notiek tikai pēc atļaujas saņemšanas.
Ēku uzturēšanas kompānijas pārstāvis skaidro, ka ar dronu vidēji iespējams nomazgāt 200 kvadrātmetrus stundā. Šis ir Norvēģijā ražots drons, un tas ēku logu un citu daļu mazgāšanu padara krietni ātrāku un vienkāršāku.
"Ja mēs lidojam ar dronu, tad nav jāorganizē sastatnes, pacēlāji, stalažas, papildu cilvēku resursi. Mēs to varam izdarīt ātri un efektīvi."
Kompānijas pārstāvis uzskata, ka droni daļēji aizstās roku darbu. Logu mazgātājs ar rokām spēj labāk notīrīt ilgi nekoptus logus, kur nepieciešams nedaudz ar spēku piespiest švammi. Savukārt drons būs izdevīgāks reizēs, kad nama logu tīrība tiek uzturēta regulāri, neļaujot netīrumiem pārlieku pieķept.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
