Atstādinātais ZM valsts sekretārs: kokrūpnieku lietā lēmumu pieņēmu Krauzes spiediena ietekmē; eksministrs to noliedz
Evikas Siliņas (JV) valdība, savulaik uzdodot samazināt cenas Latvijas valsts mežu līgumpartneriem, ir pārkāpusi savas pilnvaras. Tas ir tikai viens no secinājumiem Valsts kontroles revīzijā par valsts uzņēmuma pārvaldību un atbalstu kokrūpniekiem. Pretēji Zemkopības ministrijas apgalvotajam, nozarē nav bijusi krīze, izanalizējuši revidenti. Reaģējot uz Valsts kontroles ziņoto, no amata šonedēļ tika atstādināts Zemkopības ministrijas valsts sekretārs Ģirts Krūmiņš. Viņš nepiedalījās atbalsta pasākumu organizēšanā izšķirošajā valdības sēdē, bet pusotru gadu vēlāk lika savu parakstu, lai cena tiktu samazināta arī diviem ekskluzīvajiem līgumiem ar "Pata" grupas uzņēmumiem. Intervijā Krūmiņš atzīst, ka tā bijusi kļūda, par kuru gatavs atbildēt, taču viņš tā rīkojies spiediena ietekmē.
Kokrūpnieku skandāla dēļ virs Zemkopības ministrijas savelkas arvien tumšāki mākoņi. Pagājušā nedēļā no amata atbrīvoja ministru Armandu Krauzi, šonedēļ tika atstādināts valsts sekretārs Ģirts Krūmiņš, bet viņa priekšgājējs Raivis Kronbergs paziņoja, ka pavisam atstāj valsts pārvaldi.
Palīdzības izkārtošana kokrūpniekiem liedza iespēju "Latvijas valsts mežiem" nopelnīt teju 50 miljonus eiro. Secina Valsts kontrole, vērtējot valdības lēmumu, kas ļāva kokrūpniekiem samazināt zāģbaļķu cenu un atkāpties no iepriekš slēgtās vienošanās. Auditori pārliecinājās, ka uzņēmumi paši divu mēnešu garajās izsolēs skujukokus nosolīja vidēji par 23 % dārgāk nekā sākotnējās izsoles cenas. Pretēji Zemkopības ministrijas tolaik ziņotajam, prasība samazināt cenas jau noslēgtajos līgumos bija ekonomiski nepamatota.
Šeit noteikti nebija atbalsts nozarei, bet konkrētiem uzņēmumiem. Šeit noteikti mēs nerunājam par krīzi. Ne nozarē, ne konkrētajos uzņēmumos. Bet mēs noteikti runājam par zaudējumus radošo rīcību Latvijas valsts mežiem.
Revidenti norāda – cenu samazinājums nemaz nebija skatāms Ministru kabinetā. Operatīvās komercdarbības jautājumi bija jārisina līgumattiecību ietvaros, tādējādi Valsts kontroles ieskatā, valdības un Zemkopības ministrijas lēmumi pārsniedza savu kompetenci.
Ministru kabinets un Zemkopības ministrija pretēji Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrības pārvaldības likumam ir pieņēmuši lēmumus, kas ir valdes ekskluzīvajā kompetencē. Valde, īstenojot šo akcionāru sapulcē doto uzdevumu, varēja šo uzdevumu nepildīt. Kā arī celt prasību tiesā. Kopumā šādas rīcības rezultātā valsts manta ir atsavināta par zemāku cenu, kas arī ir zaudējumus radoša rīcība.
Es neesmu jurists. Tas ir jāizlemj juristiem. Un, ja tur vispār ir atbildība, tad atbildība ir faktiski jāuzņemas visam Ministru kabinetam, kas balsoja.
Revidenti arī norāda – 2023. gada nogalē Zemkopības ministrijas sagatavoto Informatīvo ziņojumu valdībai bez iebildumiem un priekšlikumiem bija saskaņojusi Tieslietu ministrija.
NP: Kāpēc TM to saskaņoja?
ILE: Redziet, Tieslietu ministrija citas ministrijas dokumentu saskaņo no juridiskās tehnikas viedokļa. Un par saturu atbild tā ministrija, kura to virza. Un mežsaimniecības nozarē nepieciešamos atbalsta pasākumus var zināt tikai tie, kuri šo atbalstu virza. Mēs paļāvāmies, ko zemkopības ministrs stāsta par tiem uzņēmumiem un atbalsta pasākumiem. Man kā tieslietu ministrei tobrīd nebija jautājumu, jo tas gluži vienkārši netika pieteikts, kā tagad to saka VK vai prokuratūras vārdiem – ka tur ir bijusi kāda iepriekšēja vienošanās, vai labvēlīga attieksme pret vienu pusi.
Savukārt Finanšu ministrija noraida revidentu sacīto, ka tai bija jāveic komercdarbības atbalsta izvērtēšana. Armanda Krauzes vadītā Zemkopības ministrija pati esot secinājusi, ka informatīvajos ziņojumos paredzētais risinājums nekvalificējoties kā valsts atbalsts.
Mums nevajadzētu skaldīt matus par šo. Ja mēs paskatītos arī citos valdības kompetenču sadalījumos, tad mēs redzētu, ka tas ietilpst Zemkopības ministrijas atbildības tvērumā.
Patlaban prokuratūra vērtējot divus iespējamos scenārijus – vērsties Ministru kabinetā, lai pieņemtie lēmumi par atbalstu kokrūpniekiem tiktu atcelti. Otrs variants – aizstāvot valsts intereses, vērsties ar prasības pieteikumu tiesā par zaudējumu atlīdzināšanu valstij.
Šobrīd mēs to vērtējam caur tādu prizmu, ka valsts varēja to iegūt, bet neieguva. Tāpēc varbūt šeit atšķirības formulējumos – Valsts kontrole vērtē šo iespējamo zaudējumu;no krimināltiesiskā viedokļa – arī neiegūts labums ir vērtējams kā zaudējums.
Valsts kontroles revīzija būs pamata pierādījums prokuratūras sāktajā kriminālizmeklēšanā. Lietā patlaban vērtē 10 personu atbildību. Kā ministram Krauzem, tā ministrijas valsts sekretāram Ģirtam Krūmiņam inkriminē dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Krūmiņu šonedēļ Krauzes partijas biedrs Viktors Valainis atstādināja no pienākumu pildīšanas. Sākta dienesta izmeklēšana.
Tā kā es šodien esmu atstādināts uz izmeklēšanas laiku. Un tas jau bija sagaidāms. Neesmu bijis paklausīgs ierēdnis. Esmu paudis savu viedokli. Tāpēc esmu nolēmis runāt. Uzskatu, ka esmu nepamatoti atstādināts.
Krūmiņš nepiedalījās 2023. gada nogales notikumos, jo tolaik bija citā amatā, vadīja Lauku atbalsta dienestu. Pērn kā akcionāra pārstāvis "Latvijas valsts mežos" viņš uzzināja, ka ir strīds ar diviem "Pata" grupas uzņēmumiem, kuri uzstājuši, ka cena jāsamazina arī divos viņu eksluzīvajos Ilgtermiņa mežistrādes līgumos. Tie komersantiem ļāva iegādāties skujkoku zāģbaļķus no Latvijas valsts mežiem, nepiedaloties izsolēs. "PATA" īpašnieks Uldis Mierkalns zemkopības ministra Krauzes kabinetā pērn martā bija pārmetis, ka Latvijas valsts meži nekorekti piemērojot valdības uzdoto.
NP: Jūs bijāt aicināts uz šo tikšanos?
ĢK: Nē. Nebiju aicināts un arī par viņu nezināju.
Piecas dienas pēc šīs sanāksmes Zemkopības ministrijā Krūmiņš esot saņēmis zvanu no ministra Armanda Krauzes, kurš uzstājis, ka Krūmiņam 10. marta "Latvijas valsts mežu" akcionāru sapulcē jāiekļauj jautājums saistībā ar "Pata" grupas uzņēmumiem. Valsts kanceleja esot nesen devusi skaidrojumu. Tas pamatojot, ka iepriekš valdības lemtais attiecoties arī uz šiem speciālajiem līgumiem.
ĢK: 10. martā bija kārtējā akcionāru sapulce, kuru mēs jau praktiski bijām pabeiguši. Kad bija zvans no ministra un jautājums, vai šis cenošanas mehānisma jautājums ir atrisināts. Ka mums ir skaidrojums no Valsts kancelejas, ka šī kārtība ir jāpiemēro ilgāk kā par (2024. gada) 31. decembri. Katrā gadījumā to jautājumu nebija plānots iekļaut sapulces dienaskārtībā.
NP: Tas bija spiediens no ministra puses?
ĢK: Ar šodienas acīm raugoties, es viņu varētu traktēt kā spiedienu.
"Latvijas valsts mežu" Ārkārtas akcionāru sapulces protokoli rāda, ka pērn 10. martā pēc pārtraukuma sēdē vēl netika pieņemts izšķirošais lēmums. Krūmiņš esot prasījis "Latvijas valsts mežiem" veikt aprēķinus. Tie rādīja, ka, piemērojot jauno cenošanas mehānismu šajos līgumos, netiks iegūti 12 miljoni. To zinot, nākamajā dienā Krūmiņš tomēr lēmumu pieņēma.
ĢK: Tālāk es saņemu informāciju no LVM, pasaku ministram, ka šeit šī atšķirība ir 12 miljoni divos gados. Bet viņš saka, ka ir informācija no Valsts kancelejas un ir jārīkojas, vairs jau nav ko atlikt.
NP: Tad Armands Krauze zināja, ka tādā veidā LVM neiegūs 12 miljonus?
ĢK: Jā. Zināja. To es viņam biju pateicis. Manuprāt, ir normāli, ka es kā akcionāra pārstāvis pasaku, kāda ir šī lēmuma ietekme. Viņš (Armands Krauze – red.) teica:"Jā, būs mazāk, bet tā kā ir šis VK lēmums, mums ir jārīkojas." Tas bija brīdis, kad es salūzu vai pakļāvos. Es atzīstu, ka esmu šo protokolu parakstījis. Nožēloju to, ka esmu pakļāvies šim spiedienam.
AK: Es neesmu izdarījis spiedienu. Es esmu teicis, ka ierēdņiem, amatpersonām ir jāievēro Ministru kabineta lēmumi un atbilstoši arī jālemj. Viņš var būt vienā vai otrā virzienā, bet tikai atbilstoši likumam.
NP: Ja sekretārs saka, ka spiediens ir bijis, viņš jūs apmelo?
AK: Es nekādu spiedienu neesmu izdarījis. Esmu uzdevis ievērot Ministru kabineta noteikumus (lemto – red.) nevis izdarījis spiedienu.
NP: Ja valsts sekretārs tā saka, tad sanāk, ka viņš jūs apmelo?
AK: Tā nav patiesa informācija. Ja ir jāpilda Ministru kabineta protokollēmums, tad tas ir darba pienākums, tāpat, kā man ir jāpilda, tā arī valsts sekretāram jāpilda.
NP: Vai pagājušā gada 10. martā zvanījāt valsts sekretāram, lai atjauno Latvijas valsts mežu akcionāru sapulci, lai lemtu par atbalstu?
AK: Nē.
Krūmiņš par notikušo esot gatavs atbildēt. Jau pērn pavasarī esot ticies ar Valsts kontroles padomi, "Nekā personīga" apliecina valsts iestādē. Bet rudenī pēc paša teiktā, Krūmiņš vērsies arī ģenerālprokuratūrā, lai izstāstītu, kāpēc šo atbalstu uzskata par pretlikumību un kādos apstākļos tas tapa. Sadarbību ar Krauzi pēdējos mēnešos viņš vērtē kā sliktu. Iespējama interešu konflikta dēļ janvārī Krūmiņš vairs nepilda iepriekšējos pienākumus "Latvijas valsts mežos". Tajā pašā laikā ministrs esot vēlējies, lai valsts sekretārs aprīlī vīzētu atbildes premjerei, kas attaisnotu atbalsta sniegšanu kokrūpniekiem. To Krūmiņš atteicies darīt.
Par to, vai palikt valsts pārvaldē Krūmiņš izlems pēc iepazīšanās ar lēmumu par viņa atstādināšanu un pēc tam, kad būs izveseļojies.
Personu vidū, pret kurām sākts kriminālprocess, ir arī Latvijas valsts mežu padomes priekšsēdētāja Zane Driņķe un viņas ekspadomnieks Valdis Lūks. Lūkam bija jānodrošina juridiskās konsultācijas, atzinumi un ekspertīzes saistībā ar Latvijas valsts mežu padomes kompetencē esošajiem jautājumiem. Abas šīs personas no saviem pienākumiem nav atstādinātas, mums apliecināja Latvijas valsts mežos un Zemkopības ministrijā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
