Baltijas dronu incidenti pārbauda ES drošību, brīdina fon der Leiena, pieaugot hibrīddraudiem

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja norādīja, ka pēdējo nedēļu laikā Eiropas Savienībā (ES) valstīs reģistrētie dronu ielidojumi ir daļa no plašāka un pieaugoša hibrīddraudu modeļa gar Eiropas austrumu robežu, ko, pēc amatpersonu teiktā, veicina Krievija.

"Šī ir apzināta Krievijas stratēģija, kuras mērķis ir destabilizēt mūsu demokrātiskās sabiedrības," viņa sacīja, stāvot blakus Lietuvas, Latvijas un Igaunijas prezidentiem preses konferencē Viļņā. "Kad tiek pārbaudītas Baltijas valstis, tiek pārbaudīta visa Eiropa."

Eiropas Komisijas prezidente bija ieradusies Baltijā, lai apliecinātu atbalstu trim valstīm, kuras pēdējās nedēļās vairākkārt skāruši šādi incidenti — kopumā reģistrēti vismaz seši kopš maija sākuma.

"Tā ir realitāte Eiropas austrumu robežā 2026. gadā," viņa teica, piebilstot: "Šodien tas notiek šeit, rīt tas var notikt citur gar austrumu robežu."

Lietuvas prezidents Gitans Nausēda, uzstājoties kopā ar Eiropas Komisijas priekšsēdētāju, atzina, ka Baltijas valstu gaisa telpa "nav pietiekami droša".

Igaunijas prezidents Alars Kariss norādīja, ka šie gaisa telpas pārkāpumi un citi hibrīddraudi ir vērsti uz Eiropas iebiedēšanu, taču atbildei jābūt mierīgai, koordinētai un "stingrai".

Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs (Edgars Rinkēvičs) savukārt uzsvēra, ka Krievija Ukrainas karā cieš neveiksmi.

Kas notika?
Viens incidents Latvijā un valdības nespēja uz to nekavējoties reaģēt noveda pie premjerministres Evikas Siliņas un aizsardzības ministra Andra Sprūda atkāpšanās.

Citā gadījumā, Helsinkos, Somijas galvaspilsētā, iekšlietu ministrija atjaunoja iedzīvotāju rīcības norādes — cilvēkiem ieteikts doties iekštelpās, atrast telpu ēkas centrā ar stingrām sienām un gaidīt tālākas instrukcijas.

Savukārt nopietns incidents Lietuvā lika prezidentam un premjerministram doties pazemes bunkuros, kamēr amatpersonas mēģināja noskaidrot iespējamo drona ielidošanu netālu no robežas ar Baltkrieviju.

Rumānijas gaisa spēku F-16 iznīcinātāji pārtvēra Ukrainas dronu virs Igaunijas gaisa telpas. Pēc incidenta Ukrainas Ārlietu ministrijas pārstāvis atvainojās Igaunijai un Baltijas valstīm par šādiem "neapzinātiem incidentiem".

Rumānijas ārlietu ministre Oana-Silvija Țoiu norādīja, ka par traucējumiem, tostarp GPS signālu traucēšanu, atbildīga ir Krievija, piebilstot, ka vairāki dronu ielidojumi iepriekš nākuši no Maskavas, daži ar potenciāli letālu nolūku.

Pieaugošs spiediens un hibrīdkara draudi
Lietuvas incidents bija pirmais gadījums, kad Eiropas Savienības vai NATO valsts lika civiliedzīvotājiem meklēt patvērumu aizdomīga drona ielidojuma dēļ.

Lietuvas aizsardzības ministrs iepriekš norādīja, ka situācija tika kontrolēta un sākotnējā panika ātri mazinājās, taču joprojām paliek jautājumi par Eiropas spēju laikus reaģēt uz šādiem draudiem.

Analītiķis Ondrejs Ditrihs no ES drošības institūta norādīja, ka Krievija izmanto psiholoģiskā kara elementus, tostarp dronu novirzīšanu un sabiedrības iebiedēšanu, lai vājinātu atbalstu Ukrainai.

Viņš uzsvēra, ka šādi mēģinājumi līdz šim nav devuši gaidīto efektu, un Eiropas Savienības sankcijas turpina radīt spiedienu uz Krievijas ekonomiku.

Dezinformācija un reakcija
Baltijas valstu līderi arī brīdinājuši par pastiprinātu dezinformācijas kampaņu. Krievijas Aizsardzības ministrija iepriekš apgalvoja, ka Ukraina plānojot "teroristiskus uzbrukumus" ar Baltijas valstu atbalstu, ko Latvijas prezidents Rinkēvičs nosauca par meliem.

NATO ģenerālsekretārs Marks Rute šo kampaņu raksturoja kā "pilnīgi absurdu".

Eiropas Komisijas augstā pārstāve Kaja Kallasa uzsvēra, ka hibrīddraudi nedrīkst kļūt par jauno normu, un aicināja stiprināt Eiropas noturību.

Eiropas atbilde
Eiropas Komisija aizsardzības mērķiem plāno atvēlēt ap 800 miljardiem eiro līdz 2030. gadam. Liela daļa līdzekļu paredzēta austrumu robežas stiprināšanai, tostarp tā sauktās "drone wall" sistēmas izveidei.

Tā ietvers pretdronu tehnoloģijas, sensorus, 5G antenas un mākslīgā intelekta vadītus pārtvērējus.

Baltijas valstis kopumā saņems arī 12 miljardus eiro aizdevumu programmas ietvaros drošības un militārās infrastruktūras stiprināšanai.

Fon der Leiena uzsvēra, ka viena no galvenajām prioritātēm ir ciešāka sadarbība ar NATO, lai identificētu aizsardzības sistēmu trūkumus un tos ātri novērstu.

"Darbs hibrīdkara novēršanā ir ievērojams," viņa norādīja.

"Jauni spiediena veidi"
Eiropas komisārs aizsardzības jautājumos Andrius Kubilius jau maijā norādīja, ka Krievija izmanto "jaunas spiediena formas", lai iebiedētu NATO austrumu flangu.

Diplomāti uzsver, ka šādi incidenti var turpināties, kamēr Krievija saskaras ar grūtībām citās frontēs.

"Krievija kļūst arvien izmisīgāka un līdz ar to arī bīstamāka," sacīja Rinkēvičs.

Nausēda savukārt uzsvēra, ka kabeļu pārrāvumi, dronu ielidojumi un dezinformācija ir daļa no psiholoģiskā kara, kura mērķis ir sēt bailes un pārbaudīt NATO un Eiropas noturību.

Viņš piebilda, ka Eiropai nepieciešama ne tikai solidaritāte, bet arī ātra un konkrēta rīcība.