Aiz priekškara: Putins fantazē par uzvaru un draud Armēnijai

Par Baltiju kārtējo reizi izskanēja apgalvojumi, ka no mūsu valstu gaisa telpas tiekot palaisti Ukrainas droni uz Krieviju, kas nozīmējot, ka Baltijas valstis esot leģitīms Krievijas triecienu mērķis.

Draudēšanu pavadīja Krievijas diktatora Vladimira Putina preses konferencē Kazahstānas galvaspilsētā Astanā paustais, ka karš Ukrainā drīzumā beigsies, jo Krievijas pārākums frontē esot neapstrīdams. Jāteic, ka nekas nevar būt tālāk no patiesības kā šis apgalvojums, kas liecina par vēlmju domāšanu un pilnīgu atrautību no realitātes.

Putina meli un fantāzijas

"Situācijas attīstība kaujas laukā dod mums tiesības teikt, ka karš tuvojas beigām", preses konferencē Astanā paziņoja Putins. Vienlaikus viņš skaidroja, ka šādu apgalvojumu neizsakot vieglprātīgi, bet gan balstoties uz situācijas analīzi kaujas laukā, "kur mūsu karaspēks virzās uz priekšu visos virzienos katru dienu". Vienlaikus viņš uzsvēra, ka kaujas laukā nav iespējams norādīt konkrētus laika grafikus, un viņš to arī nedarīšot.

Savukārt, par ukraiņu triecienu krievu okupētajai pilsētai Starobiļskai, kur drons it kā esot ietriecies jauniešu kopmītnēs, kam gan nav pierādījumu, Kremļa saimnieks paziņoja, ka Ukraina vedot "teroristisku karu", uzbrūkot civiliedzīvotājiem. Viņš arī pauda sašutumu par to, ka "uzbrukumu" neesot nosodījušas Rietumvalstis un par to nav ziņojuši starptautiskie mediji.

"Bet, ziniet, jums, mediju pārstāvjiem, vajadzētu kaunēties par saviem kolēģiem. Ne vārda, vienkārši neviena vārda par traģēdiju Starobiļskā, par bērnu nāvi. Ka mūsu bērni tika apzināti nogalināti. Ne vārda, neviena vārda, it kā tā nebūtu. Kas tas ir? Vai tie ir mediji? Nē. Tie ir masu maldināšanas līdzekļi," sūrojās Putins.

Savukārt, atbildot uz jautājumu, cik pasargāta no NATO uzbrukuma ir Kaļiņingrada, Putins dižojās, ka Krievijai ir visi iespējamie līdzekļi, lai jebkuru uzbrukumu novērstu.

Tikmēr starptautiskā domnīca "Kara pētījumu institūts"(ISW) par Putina apgalvojumu, ka karš tuvojas beigām ar Krievijas uzvaru, ir vairāk nekā skeptiska.

"Putina apgalvojumi ignorē dažādos Ukrainas panākumus kaujas laukā, tostarp ievērojamu Krievijas virzības tempa palēnināšanos, Ukrainas nesen atbrīvoto teritoriju, kas bija lielāka nekā Krievijas spēki ieņēma 2026. gada aprīlī, un nobriedušu vidēja un tāla darbības rādiusa triecienu kampaņu," raksta domnīca.

ISW ieskatā Krievijas militārās vadības atkārtotie Krievijas armijas panākumu pārspīlējumi, visticamāk, ir radījuši Putinam nepareizu priekšstatu par situāciju kaujas laukā. Šie pārspīlējumi, visticamāk, liek Putinam uzskatīt, ka viņa spēki var sasniegt savus mērķus īstermiņā un vidējā termiņā, neskatoties uz to, ka Krievijas kaujas lauka sniegums 2026. gadā ir pastāvīgi pasliktinājies.

Savukārt, Lielbritānijas vēstnieks un delegācijas vadītājs Eiropas Drošības un sadarbības organizācijā (EDSO) Nīls Holands aizvadītajā nedēļā savā uzrunā EDSO sanāksmē Vīnē norādīja, ka "Krievija maksā augstu cenu par minimāliem teritoriāliem ieguvumiem. Tās virzības temps 2026. gadā ir ievērojami palēninājies, neskatoties uz to, ka upuru skaits joprojām ir liels. Šī nav valsts trajektorija ceļā uz uzvaru".

Holands arī minēja, ka Krievijas uzbrukumos Ukrainā šā gada maijā būs gaidāms lielākais civiliedzīvotāju upuru skaits kopš 2022. gada aprīļa. "Valstij, kas ir pārliecināta par uzvaru, nav jāterorizē civiliedzīvotāji. Šāda rīcība liecina par vājumu, nevis spēku," uzsvēra vēstnieks.

Viņš savā runā pieskārās arī Krievijas ekonomikas vājumam, minot, ka "kara ekonomika piedzīvo arvien lielāku spriedzi. Izaugsme pagājušajā gadā samazinājās līdz 1%. 2026. gada pirmajā ceturksnī ekonomika saruka par 0,3%, un Krievija ir samazinājusi šī gada izaugsmes prognozi līdz tikai 0,4%. Naftas un gāzes ieņēmumi 2025. gadā samazinājās par 24% un 2026. gadā saglabāsies zemāki nekā tajā pašā periodā pagājušajā gadā. Ziņots, ka Ukrainas triecieni ir noveduši Krievijas naftas pārstrādes jaudu līdz zemākajam punktam kopš 2009. gada".

Droni un karš ar Eiropu

Preses konferencē atbildot uz propagandista Pāvela Zarubina jautājumu, vai Krievija ir gatava karam, kuru vēlas uzsākt Eiropa, Putins pauda, ka Krievija tam ir gatava, lai gan to nevēlas, taču to provocējot Eiropa.

Savukārt, par Krievijas drona ietriekšanos dzīvojamā ēkā Rumānijā Putins paziņoja, ka "neviens nevar pateikt, no kādas izcelsmes valsts nāk konkrēta lidmašīna, kamēr tā nav pārbaudīta. Galu galā mēs zinām, ka Ukrainas droni ir ielidojuši Somijā, Polijā un kaut kur Baltijas valstīs. Ukrainas droni. Sākotnējā reakcija bija tieši tāda pati kā tagad Rumānijā: redziet, krievi nāk, krievi šauj. Tad neilgi pēc tam izrādās, ka tiem nebija nekāda sakara ar Krievijas lidmašīnām, bet gan šie droni bija Ukrainas izcelsmes".

Kremļa diktators demagoģiski paziņoja, ka tad, ja tiks sniegti objektīvi pierādījumi, tie tikšot izvērtēti, un situāciju salīdzināja ar Krievijas sniegtajiem "pierādījumiem" it kā ukraiņu uzbrukumam vienai no Putina rezidencēm, kas izrādījās vien safabricējums.

ISW ieskatā Kremlis izmanto Krievijas bezpilota lidaparātu uzbrukumu Rumānijā, kas notika 28.-29. maijā, lai radītu apstākļus Krievijas atbrīvošanai no vainas jebkādos nejaušos Krievijas bezpilota lidaparātu uzbrukumos Moldovai vai, iespējams, viltus karoga uzbrukumā Moldovai nākotnē.

Krievijas vēstniecība Moldovā 29. maijā jau pasteidzās apgalvot, ka Moldovas varas iestādes un to Rietumu partneri, iespējams, gatavo "inscenējumu", kas līdzinātos drona notriekšanai Rumānijā. Mērķis būtu vainot Krieviju un provocēt Moldovas un Krievijas attiecību eskalāciju.

"Vēstniecības apgalvojumi varētu būt vērsti arī uz to, lai radītu nosacījumus, kas attaisnotu turpmākus viltus karoga uzbrukumus Moldovai ar Krievijas droniem. Arvien biežākie Krievijas dronu iebrukumi NATO gaisa telpā liecina, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins īsteno neapdomīgu politiku, kas pieņem Krievijas dronu iekļūšanas NATO un Moldovas gaisa telpā risku kā pieņemamas Krievijas triecienu pret Ukrainu sekas. Šķiet, ka Putins tagad uzskata civiliedzīvotāju upuru risku NATO valstīs kā pieņemamas Krievijas triecienu kampaņas sekas. NATO, iespējams, būs jāapsver iespējamu pretgaisa aizsardzības līgumu apspriešana ar Ukrainu un Moldovu pret Krievijas dronu triecieniem NATO valstīm neatkarīgi no tā, vai Krievijas dronu iebrukumi ir nejauši vai tīši," raksta ISW analītiķi.

Vienlaikus par Eiropu Kremļa diktators demagoģiski paziņoja, ka "traģēdija, kas risinās Ukrainā, ir viņu nopelns, viņu politikas rezultāts. Jo tieši viņi 2014. gadā izraisīja valsts apvērsumu Kijivā, kas noveda pie Krievijas nepieciešamības aizsargāt Krimas iedzīvotājus. (…). Lai viņi nemaldina savu tautu; Krievija nekad nav draudējusi un neapdraud Eiropas valstis. Viss, ko viņi dara, ir vēlme turpināt konfrontāciju ar Krieviju un attaisnot pārmērīgus budžeta izdevumus savām valstīm, vienlaikus aplaupot Eiropas valstu nodokļu maksātājus".

Krievu propagandisti gana daudz laika veltīja pārdomām, vai nepieciešams situāciju Ukrainā pārrunāt ar Eiropu un kurš varētu būt sarunu vedējs no Eiropas Savienības (ES) puses.

Kremlis paziņoja, ka ES ir konfliktā tieši iesaistītā puse un nevar būt par starpnieku sarunās ar Kijivu. Putina preses sekretārs Peskovs Briseles pilnīgo atteikšanos iesaistīties dialogā ar Maskavu nosauca par Eiropas galveno kļūdu.

No propagandistiem izskanēja arī šāds demagoģisks paziņojums: "Vadošais kandidāts uz Eiropas sūtņa amatu, Somijas prezidents Stubs, pozēja iznīcinātājā un veica kaujas izlidojumu, demonstrējot, ka karš ir nenovēršams."

Savs viedoklis par notiekošo ir arī Krievijas vasalim Baltkrievijas diktatoram Aleksandram Lukašenko, kurš, stāstot par sazvanīšanos ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu, esot uzsvēris, ka Baltkrievija kodolieročus varētu izmantot tikai pašaizsardzībai. Lukašenko arī aicināja Makronu tieši sazvanīties ar Putinu, lai izrunātu visus sarežģītos jautājumus.

Baida Armēniju ar Ukrainas likteni

Krievi cenšas darīt visu iespējamo, lai gaidāmajās Armēnijas parlamenta vēlēšanās nepieļautu pašreizējā premjera Nikola Pašinjana partijas "Pilsoniskais līgums" uzvaru, kas nozīmētu turpināt prorietumniecisko kursu.

Zīmīgi, ka Baltkrievijas diktators aicināja Armēnijas iedzīvotājus būt "ļoti uzmanīgiem", izvēloties starp Eirāzijas Savienību un Eiropu, lai viņi neatkārtotu to, kas notika Ukrainā.

29. maijā Krievijas, Baltkrievijas, Kazahstānas un Kirgizstānas valdības nāca klajā ar kopīgu paziņojumu, kurā pieprasīja Armēnijai rīkot referendumu, lai izlemtu, vai valstij jāpaliek Eirāzijas ekonomiskajā savienībā. Paziņojumā teikts, ka Erevānas gatavošanās pievienoties ES rada būtiskus riskus Eirāzijas ekonomiskās savienības valstu ekonomiskajai drošībai. Putins Astanā neatturējās no izteiktiem draudiem, uzsverot, ka arī krīze Ukrainā sākās ar tās mēģinājumiem pievienoties ES.

Propagandists Dmitrijs Kiseļovs svētdienas vakara lielajā ziņu apskatā tikmēr baidīja ar Armēnijas ekonomikas sabrukumu, ja tā pazaudēs lētos gāzes līgumus ar Krieviju. "Kopumā psiholoģiski un pat ārēji Armēnijas premjerministrs Nikols Pašinjans arvien vairāk līdzinās bēdīgi slavenajam bijušajam Gruzijas prezidentam Mihailam Saakašvili. Abi ir eksaltēti un ļaunprātīgi sapņotāji. Pašinjans ir uzsācis rusofobijas un Saakašvili kursa ceļu. Viņš atklāti pārorientējas uz Rietumiem. Viņš jau ir nostājies uz savas tautas maldināšanas ceļa, aicinot mainīt stratēģisko kursu, atsakoties no labvēlīgiem sadarbības nosacījumiem ar Krieviju un nebaidoties no neizbēgamajām augstajām gāzes cenām, ja notiks attiecību pārrāvums ar Krieviju," klāstīja Kiseļovs.

Tikmēr žurnāls "Modern Diplomacy" raksta, ka tad, ja Pašinjans tiks atkārtoti ievēlēts, Armēnijas virzība uz Rietumiem varētu kļūt pastāvīgāka, vājinot Krievijas ilgstošo ietekmi Dienvidkaukāza reģionā. Tas būtu vēl viens ģeopolitisks trieciens Maskavai laikā, kad Kremlis jau saskaras ar spiedienu no kara Ukrainā un pasliktinātajām attiecībām ar Eiropu.

"Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam Armēnija ir viens no pēdējiem Maskavas stratēģiskajiem atbalsta punktiem Dienvidkaukāzā. Ietekmes zaudēšana Erevānā vājinātu Krievijas reģionālo pozīciju un vēl vairāk apdraudētu tās tēlu kā dominējošu lielvaru bijušajā Padomju Savienības telpā," uzskata "Modern Diplomacy".

Rietumu izlūkdienestu amatpersonas apgalvo, ka Krievija pirms vēlēšanām ir paplašinājusi tiešsaistes dezinformācijas kampaņas, kas vērstas pret Armēnijas valdību. Politisko konsultāciju firmas ir veicinājušas naratīvus, kuros Armēnijas turpmākā labklājība tiek attēlota kā atkarīga no ciešu saišu uzturēšanas ar Krieviju.

Tas atspoguļo plašākas starptautiskas bažas par iejaukšanos vēlēšanās un digitālās ietekmēšanas operācijām, jo īpaši tāpēc, ka vairākas Rietumu valdības ir apsūdzējušas Krieviju līdzīgās darbībās citās valstīs.

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. #SIF_MAF2024

Par šī materiāla saturu atbild informācijas aģentūra LETA.