LU rektors par tautsaimniecības attīstību: parādījušās dažas ļoti biedējošas tendences
"Ir parādījušās ļoti biedējošas tendences" – tā par mūsu tautsaimniecības attīstību šodien izteicās Latvijas Universitātes rektors Gundars Bērziņš jaunākajā "Ekonomikas barometra" pētījuma prezentācijā. Jau tā nokaitētās ģeopolitiskās situācijas ietekmi pastiprina produktivitātes problēmas mūsu pašu tautsaimniecībā.
Latvijas Universitātes jaunākais "Ekonomikas barometra" pētījums ieskicē drūmāku ainu mūsu tautsaimniecības attīstībai nekā iepriekš prognozēts.
Jaunākie Latvijas ekonomikas attīstības dati liecina, ka mūsu iekšzemes kopprodukts pirmajā ceturksnī pieaudzis par 2,5%. salīdzinājumā ar attiecīgo laiku gadu iepriekš. Pozitīvas vēsmas tirdzniecībā un būvniecībā, samērā pieticīga izaugsme svarīgajā apstrādes rūpniecībā. Mīnusi mežsaimniecībā, informācijas un komunikāciju pakalpojumos, kā arī jau ilgstošā kritumā esošajā transportā.
Jāpiebilst, ka gana liels faktors jaunākajos datos bija liels pieaugums enerģētikas nozarē aukstās ziemas dēļ, turklāt kopējie dati vēl ne tuvu pilnā apmērā neietver Irānas kara izraisītos satricinājumus.
"Ir parādījušās tādas dažas, es teiktu, ļoti biedējošas tendences."
Šāds vēstījums šodien nu jau devītā Latvijas Universitātes "Ekonomikas barometra" pētījuma prezentācijā.
Viena no biedējošajām tendencēm saistīta ar inflācijas risku. Irānas konflikts joprojām bez atrisinājuma, Hormuza šaurums bloķēts. Eiropas Centrālā banka varētu drīzumā sākt celt procentlikmes, lai slāpētu inflāciju, sabremzējot ekonomiku.
Otra nepatīkamā tendence – Latvijas vājais produktivitātes pieaugums. Šobrīd eksporta tirgos mūsu tirgus daļas jau krīt.
"Latvijas neatrisinās produktivitātes jautājumu, spēju vienā laika vienībā radīt lielāku vērtību, kas pēc būtības ir produktivitāte, tad Latvijas ekonomikas izaugsmei ir milzīgi riski."
Pētnieku ieskatā svarīgs elements šeit esot valdībai naudu virzīt nevis plašam visu atbalstam, bet gan īpaši to mērķēt jau jaudīgiem uzņēmumiem ar izaugsmes un eksporta potenciālu. Citādi izrāvienu nepanākt.
Latvijas Universitātes pētnieki nav vienīgie, kuri jau ieskicē drūmākas aprises tautsaimniecības attīstībai. Arī mūsu centrālajā bankā patlaban gatavo savas jaunākās makroekonomiskās prognozes. Pagaidām par tām vēl klusē, bet norāda, ka virziens ir gana skaidrs. Ekonomikas izaugsme zemāka, inflācija augstāka.
Un tam visam pa vidu samērā jocīga situācija globāli. Neraugoties uz enerģijas cenām, reālo ekonomiku pastarpināti ietekmējošie pasaules akciju tirgi gaidās par mākslīgā intelekta uzvaras gājienu turpina augt. Par spīti tam, kas faktiski notiek reālajā ekonomikā ar bloķētu Hormuza jūras šaurumu un milzīgā apjomā ietekmētu energoresursu apgādi.
Dažas valstis palielinājušas naftas ieguvi, kaut kur sarucis pieprasījums, Āzijā to iespējas robežās aizstājot ar oglēm, bet visādi citādi pasaule patlaban dzīvo uz melnā zelta rezervēm. Tās, protams, nav bezgalīgas.
"Smaidoši sienā braucam ar 120 kilometru stundā. redzam, ka tur tā siena pretim ir. Ticam, ka izvairīsimies, nobremzēsim vai kā, bet tikpat labi ar to smaidošo seju varam ietriekties."
Attiecīgi nav izslēgts, ka vēl kādi lielāki satricinājumi ir tikai priekšā. Secīgi arī degvielas cenu trakumu nomierināšanās, ko pēdējā laikā varam redzēt benzīntankos, var būt pārejoša parādība vien.
Ekonomikas ministrija jau rosinājusi pagarināt samazinātās akcīzes nodokļa likmes piemērošanu dīzeļdegvielai vēl uz trim mēnešiem – līdz 30. septembrim.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
