Ministrs skaidroja, ka militārās tehnoloģijas mainās ļoti strauji un to parāda arī Krievijas izvērstais karš Ukrainā. Tas parāda, cik elastīgai ir jābūt industrijai, lai karavīriem varētu nodrošināt uzdevumu izpildi, uzsvēra ministrs.
"[Militārajai industrijai] ir jābūt roku rokā sasietai ar bruņotajiem spēkiem, lai nepieciešamības gadījumā tikai ar telefona zvanu vai sarunu būtu iespējams vienoties par nepieciešamajām izmaiņām," piebilda ministrs.
Runājot par dronu ielidošanu Latvijas teritorijā, ministrs norādīja, ka tie ir jānotriec, bet ir jāizveido tam nepieciešamās spējas. Nepietiek ar vienas dronu pārtvērējsistēmas iegādi, pauda ministrs.
Melnis uzsvēra, ka Nacionālie bruņotie spēki (NBS) jau profesionāli veic šos uzdevumus atbilstoši viņiem pieejamiem resursiem.
"Mans kā ministra uzdevums ir sameklēt un nodrošināt NBS komandierim resursus un sistēmas, kas viņam ir vajadzīgas, lai Latgalē un ne tikai varētu ieraudzīt šos dronus, tos iznīcināt un neļaut tiem lidot Latvijas teritorijā," uzsvēra ministrs.
Komentējot sadarbību ar Valsts robežsardzi, Melnis uzsvēra, ka tā notiek jau gadiem, tostarp robežsardzes spēju pastiprināšanai nosūtot uz robežu gan Zemessardzes, gan profesionālās vienības.
Viņš atzina, ka cilvēkresursi ir nepietiekami, tāpēc ir jāvērtē, kā integrēt tehnoloģijas, lai pārkāpumus varētu atklāt pēc iespējas ātrāk un reaģēt ar mazākiem cilvēkresursu spēkiem.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
