112 sistēmas uzlabošanai vajadzīgo summu, visticamāk, pārrēķinās
Tikai trešdaļa Latvijas iedzīvotāju jūtas gatavi krīzes situācijām un lielākā daļa informāciju, kā būt gatavam apdraudējumam, atrod sociālajos tīklos. Tas rāda, ka valsts iestādes nespēj efektīvi sarunāties ar iedzīvotājiem un līdz šim ir pārāk daudz uzmanības pievērsuši informatīvajām kampaņām, bet ne praktiskiem darbiem. Tikmēr Iekšlietu ministrija grasās ieguldīt vairāk nekā 600 tūkstošus eiro, lai 112 aplikācijai un mājaslapai vienlaicīgi varētu pieslēgties vairāk cilvēku, bet vai nav lētāku un efektīvāku komunikācijas rīku, ministrija nav domājusi.
30.martā iedzīvotāji Balvos un Ludzā saņēma šūnu apraides ziņu par gaisa apdraudējumu. Vienlaikus paziņojumu nosūtīja 112 mobilajā lietotnē un mājaslapā. Taču lielā pieprasījuma dēļ mājaslapa un lietotne nobruka. Pārbaudē dienesti secināja, ka pieslēdzās par daudz cilvēku, jo mājaslapa un lietotne veidota, lai apkalpotu tikai dažus simtus apmeklētāju dienā.
Par sistēmu atbildīgais Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs veica tehniskus labojumus, lai vienlaicīgi platformu varētu atvērt 10 tūkstoši cilvēku, taču nedienas atkārtojās arī pēc dronu incidentiem maijā.
Sākotnējās aplēses bija 100 varbūt daži simti apmeklētāju dienas laikā, uz tādu apjomu tā mājaslapa ir būvēta, kas balstījās dienestu redzējumā par to, kas ir nepieciešams. […]Mēs neredzējām šādus pīķus un tā normāli strādāja. Pīķi sākās tajā brīdī, kad bija šūnu apraides paziņojumi, par dronu apdraudējumiem un tad mēs redzējām, ka cilvēki iet uz mājaslapu daudz lielākā apjomā un viņi iet vienlaicīgi, nevis izkaisīti kaut kad pa dienas vidu. […] Skaidrs, ka šī lapa jāpārbūvē pēc citiem principiem, lai viņa spētu turēt arī tajā brīdī, kad visā Latvijā būs apdraudējums un visi Latvijas iedzīvotāji gribēs apskatīties, kas tad īsti tur notiek.
Lai uzlabotu 112 sistēmu Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs saskaitīja, ka vajag 660 tūkstošus eiro. Naudu mērķim savā pēdējā sēdē iedalīja Evikas Siliņas (JV) Ministru kabinets.
Iekšlietu ministrija pamato, ka uzlabojumus vajag, lai 112 sistēma strādātu kā papildu rīks šūnu apraidei. Primāri par apdraudējumiem iedzīvotājiem joprojām saņems automātiskos paziņojumus telefonos, taču 112 esot sekundārais rīks, kur var atrast informāciju gadījumā, ja cilvēks nesaņem šūnu apraides ziņu. Cik daudz cilvēku mājaslapa un aplikācija reāli sasniedz un vai nav efektīvāku apziņošanas rīku, precīzi atbildēt ministrijā nevar.
Labs jautājums. Jūs mēģinājāt aptvert dažādus risinājumus, tādēļ arī mēs saprotam, ka primāri no pagājušā gada jūlija strādā apziņošanas sistēma, tas ir primāri, kā cilvēki, kas atrodas apdraudētajā teritorijā, saņem signālu. […] 112 mājaslapa ir kā papildu avots, kuru mēs ar šo pasākumu attīstīsim, kā primāro, kur meklēt informāciju un drošības padomus, kurus atradīs neatkarīgi no tā, vai ir zonas pārklājums.
Ir jāatrod kaut kāds veids, kā saprast, cik tā platforma…cik lielu sabiedrības daļu ar to platformu var sasniegt un kā to vērtēt. Tas ir pats par sevi saprotams, ja tu komunicē, tā ir tāda bāzes lieta. Atkarībā no tā, kā tu to atgriezenisko saiti dabū, tā tu attiecīgi piekoriģē, vai tev kaut kas fundamentāli jāpārveido tajā platformā, vai ir jāmeklē kādi savādāki risinājumi.
"Nekā personīga": Kas jūs padara tik pārliecinātus, ka visiem būs šī aplikācija?
Dzērvāns: Tas, ko mēs redzam. Viena lieta ir, par ko mēs domājām, otra ir, ko mēs reāli redzam. Mēs redzam, ka cilvēki reāli izmanto šo mājaslapu gan pārlūkā, gan mobilajās aplikācijās.
Aplikāciju telefonos instalējuši nedaudz virs 175 tūkstošiem cilvēku, kas ir nepilni 10% no Latvijas iedzīvotājiem. Tai nav daudz funkciju – var ieslēgt GPS izsekošanu, redzēt tuvākās patvertņu vietas un pa tiešo sazvanīt ugunsdzēsējus vai ātro palīdzību. Mājaslapā ir izvietoti bukleti, piemēram, kā rīkoties gaisa apdraudējuma gadījumā. Tā ir praktiska informācija par divu sienu principu un kā izvēlēties patvērumu.
Pēc pēdējiem dronu incidentiem dienesti aicinājuši cilvēkus informāciju meklēt 112.lv, taču konkrēti rīcības algoritmi, piemēram, vai ir jāiet uz darbu vai kā rīkoties teātra apmeklētājiem, ja pēkšņi izziņo gaisa trauksmi, parādījušies tikai nesen.
Kas man vairāk izskatās, ka tiešām ir tāda informatīvo kampaņu pieeja, ka mēs taisām noteiktas kampaņas. […] Ja mēs pieminam terminu stratēģiskā komunikācija, tad vienkārša definīcija un skaidrojums šai koncepcijai ir tas, ka darbi runā skaļāk nekā vārdi, tāpēc es uzsveru, ka te nedrīkst aprobežoties tikai ar informācijas kampaņām, bet ir jābūt arī visai infrastruktūras pusei un nodrošinājumiem, kas cilvēkiem būtu nepieciešams.
2024. gadā Eirobarametra veiktajā pētījumā secināts, ka tikai trešdaļa Latvijas iedzīvotāju jūtas gatavi krīzes situācijām un vairums iedzīvotāju zina, kā būt gataviem apdraudējumiem, atrod sociālajos tīklos. Pētnieces Bērziņas ieskatā tas ir problemātiski, jo sociālajos medijos cilvēki ir pakļauti dezinformācijai, un tas liecina, ka valsts iestādes neefektīvi sarunājas ar iedzīvotājiem.
Lai būtu gatavāki krīzēm, vajag vairāk fokusēties uz praktiskām lietām, piemēram, patvertņu iekārtošanu un krīzes krājumu veidošanu. Cilvēku informēšanai vajag iesaistīt arī privāto un nevalstisko sektoru.
"112.lv" un lietotne izstrādātas kā daļa no vienotās kontaktu centra platformas jeb vienotā glābēju zvanu centra. To par 5 miljoniem eiro veidoja pirms pieciem gadiem, tāpēc daži sistēmas elementi ir novecojuši, līdz ar to problēma ir ne tikai nespēja apkalpot daudz cilvēku, bet arī platformas drošība.
Cik naudas uzlabošanas darbiem vajadzēs, rēķināja informācijas centra eksperti ar sistēmas izstrādātāju. Centrs sagatavoja informatīvo ziņojumu un iesniedza valdībai. Ziņojumam noteikts ierobežotas pieejamības statuss, tāpēc, kā tieši sarēķināta summa, Centrs neatklāj. Nekā personīga nosūtīja informācijas pieprasījumu, lai Iekšlietu ministrija atslepeno aprēķinu loģiku, taču pretī saņēmām vispārīgu skaidrojumu, kam naudu tērēs, bez pamatojošiem aprēķiniem.
"Primāri nodrošinās to, ka šīs platformas darbība tiek nodrošināta drošā un stabilā veidā, nodrošinot to, ka tā ir mērogojama un strādā uz tehnikas, kas atbilst visām drošības prasībām. ["Nekā personīga": Šobrīd neatbilst?]. Tā atbilst drošības standartiem, ja mēs raugāmies no aizsardzības viedokļa, bet tehnikai ir dzīves cikls, un ja tā šodien atbilst, nenozīmē, ka tā atbilst rīt. Šodien mums ir tehnika, kurai ir atbalsts, kurai nāk drošības ielāpi no ražotāja un rītdien tehnika ir tāda, kurai ražotājs vairs neražo drošības ielāpus un drošības atjauninājumu nav, tādējādi apdraudot visu mūsu infrastruktūru. […] Ir infrastruktūras elementi, kuriem dotajā brīdī nav šī atbalsta, šo drošības ielāpu un mēs strādājam ar citiem līdzekļiem, lai šo infrastruktūru aizsargātu," saka Dzērvāns.
No piešķirtā, 160 tūkstošus plāno novirzīt tieši mājaslapai un lietotnei, bet pārējo pusmiljonu glābēju zvanu centra sistēmai – jauniem serveriem un modernākai tehnikai. Praktiski tas nozīmē, ka stiprinās sistēmas drošību un tai vienlaicīgi varēs pieslēgties vairāk cilvēku, mājaslapas un aplikācijas funkcionalitāte nemainīsies.
Ka summa ir par lielu un neatbilst plānotajiem darbiem, publiski izteikušies IT eksperti. Pēc saņemtās kritikas Informācijas centra priekšnieks Dzērvāns nākamnedēļ tiksies ar sistēmas izstrādātāju un ekspertiem, un, visticamāk, pārvērtēs, kas sistēmā ir jāmaina un cik tas maksās.
"Nekā personīga": Pirms prasījāt valdībai naudu neienāca prātā uztaisīt šādu tikšanos?
Dzērvāns: Pirmkārt, mums bija ļoti saspringts laiks, kad tas bija nepieciešams un mēs strādājām ar to informāciju, kas bija mūsu rīcībā. Ja mums beigās vajadzēs mazāku finansējumu, mēs paši būsim priecīgi.
"112" mājaslapa tika taisīta vairāk nekā 5 gadus atpakaļ un absolūti nebija paredzēta, kā tāds papildu brīdināšanas sistēmas rīks, līdz ar to ir skaidrs, ka pati tā sistēma ir jāpārtaisa […] Es neesmu IT speciālists, bet, ja kāds var to izdarīt lētāk un uzņemties atbildību tiešām par to, ka tas viss darbosies, riskējot ar kādām sankcijām, tad nav problēmu.
Ministrija arī prasīja valdībai 180 tūkstošus jauna amata vietu radīšanai darbam ar sistēmu. Šo naudas summu Ministru kabinets nepiešķīra, un ministrijai tie jāmeklē no saviem resursiem.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
