Celt nodokļus vai griezt izdevumus — 2030. gadā budžetā 900 miljonu "caurums"
Latvijai priekšā smagi lēmumi par nodokļu celšanu vai drastisku tēriņu mazināšanu. Šāds secinājums šodien Saeimā, kur uzklausīja Finanšu ministrijas ziņojumu par sagaidāmo valsts finansiālo situāciju nākamajos gados. 2030. gadā budžetā iezīmējas pat 900 miljonu eiro caurums, kas politiķiem kaut kā būs jāaizlāpa.
Celt nodokļus vai kardināli mazināt izdevumus. Finanšu ministrija Saeimā ieskicē skaudras izšķiršanās, kas priekšā Latvijai saistībā ar budžeta cauruma aizlāpīšanu.
Nu jau ilgāku laiku valsts tēriņu apcirpšana un birokrātijas mazināšana ir karsts temats diskusijās starp politiķiem un uzņēmēju organizācijām. Šīs divas jomas nereti nodalītas, bet faktiski lielā mērā pārklājas. Biznesa saime arī īpašu memorandu aicinājusi krietni spējāk griezt publiskos izdevumus, tapusi īpaša darba grupa birokrātijas mazināšanai. Tajā darbojas arī uzņēmējs Normunds Bergs, kurš atzīst, ka sekmes tālu no tā, kas būtu vajadzīgs.
"Tās lietas, ko mēs filtrējam un nesam tālāk uz Valsts kanceleju un valdību… tās jau ir īstas. Kaut ko jau izdodas nodauzīt un nozāģēt, bet saproti, tās ir tās kripatas. Tu skrubini aisbergu pat ne ar dakšiņu, ar pinceti."
Lai pa īstam šim jautājumam pieķertos, valstij esot jālikvidē iestādes, jābeidz darīt kaut kādas lietas lielos blokos, un ar to veicoties pagalam slikti.
Ministru kabinetā jauna valdība un Saeimā jauna koalīcija, kurā pārstāvēti politiskie spēki, kuri iepriekš bijuši ļoti kritiski pret toreizējo varu ikurāt par pārāk kūtro tēriņu mazināšanu. Finanšu ministrija šodien Saeimā ieskicē, kāda izskatās Latvijas budžeta situācija turpmākajiem gadiem.
Speciālisti iezīmē skaudru ainu, kas sasaucas ar daudzu ekspertu kritiku valdošo politiķu pēdējo gadu darbam, ka daudzas problēmas vai vismaz samaksāšana par tām – atlikta. Budžeti veidoti ar lielu deficītu, parāds audzēts, tuvākajos gados beigsies Briseles atļautā aizņemšanās atkāpe aizsardzības tēriņiem, būs jāatliek atpakaļ solītais viens procentpunkts sociālo iemaksu no pirmā pensiju līmeņa uz otro, arī citi pagaidu risinājumi šobrīd spēkā.
Kopsavelkot redzams, ka tā sauktā fiskālā telpā jeb aplēstā gadskārtējā budžetā papildu pieejamā un sadalāmā nauda nākamgad ir aptuveni 80 miljoni eiro, bet tālāk jau negatīva. Proti, nevis iespēja papildu tēriņiem, bet jāaizlāpa pamatīgs finanšu caurums. 2030. gadā jau labāks raksturojums būtu finanšu bedre, kas jāaizber. Mīnus 880 miljoni eiro. Tas viss pat vēl bez iespējamiem papildu izdevumiem "airBaltic" un "Rail Baltica".
Finanšu ministrijā uzsver, ka tā jau ir politiķu izšķiršanās, ko ar šo visu sadarīt.
"Vai mēs ejam uz ieņēmumu palielināšanu, vai mēs ejam uz izdevumu samazināšanu, vai mēs izdevumu samazināšanā ejam uz konkrētu publisko pakalpojumu samazināšanu, vai cer atrast to naudu ar mazām kosmētiskām lietām… Tie visi ir jautājumi, bet es gribētu uzsvērt, ka 800 miljonu tā nieka atrast.Tā tas nemēdz būt."
Ieņēmumu palielināšana nozīmētu, vai nu nodokļu celšanu vai, piemēram, lauzt solījumus un pagarināt pagaidu risinājumus. Finanšu ministrijas jaunā politiskā vadība uzsver, ka lūkos mazināt tēriņus. Konkrētus skaitļus nemin, bet atzīst, ka 2030. gada prognoze ir biedējoša.
"Šobrīd viņa izskatās baisa, bet mēs varam sākt ar izdevumu pārskatīšanu valsts sektorā valsts budžeta pusē un virzīties pamazām uz priekšu. Tas, kas izskanēja šobrīd arī no deputātu puses, ir, ka vajag jau gatavoties tam. Vienā gadā 880 miljonus nogriezt neliekas reāli."
"Apvienotais saraksts" bija viens no tiem politiskajiem spēkiem, kas parakstīja uzņēmumu organizāciju memorandu par tēriņu mazināšanu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
