Dzer, brauc un sitas nost. Kāpēc joprojām ir šoferi, kas sēžas pie stūres reibumā?
Ir lietas, kas nāk un iet, mainoties līdzi laikam. Kādreiz modē bija peidžeri, pēc tam telefoni ar pogām, vēlāk tos nomainīja skārienjutīgie ekrāni. Taču, kā ironizē raidījuma "Zebra" vadītājs, viena "mode" diemžēl nemainās — dzērājšoferi uz ceļiem bija agrāk un ir vēl joprojām. Kāpēc tā – to centās skaidrot raidījumā.
Satiksmes drošības eksperts Oskars Irbītis uzsver satraucošu faktu — aptuveni trešdaļā no visiem ceļu satiksmes negadījumiem ir iesaistīts alkohols.
Savukārt CSDD valdes priekšsēdētājs Aivars Aksenoks atgādina par traģisku statistiku pagātnē: pirms 26 gadiem Līgo svētku laikā dzīvību zaudēja 26 cilvēki. Šo laiku dēvē kā "Asiņainos Jāņus", un tieši pēc šiem notikumiem Latvijā tika aizsāktas plašākas kampaņas pret braukšanu reibumā.
Raidījuma "Zebra" vadītājs arī skaidro, kāpēc sarunas ar dzērājšoferiem bieži vien ir neefektīvas. Ja cilvēkam jau ir radusies doma sēsties pie stūres alkohola reibumā, visbiežāk viņu vairs nav iespējams atrunāt. Aicinājumi nebraukt vai atdot atslēgas šajā brīdī nereti nedarbojas. Kā ironiski pauž raidījumā, "ar klientu jāparunā pirms narkozes, nevis tad, kad viņš jau ir zem tās."
Psiholoģijas zinātņu doktore Marija Ābeltiņa skaidro, ka alkohola ietekmē smadzenēs būtiski pasliktinās spēja pieņemt saprātīgus lēmumus. Tiek nomākta tā smadzeņu daļa, kas atbild par risku izvērtēšanu, un cilvēka domāšana kļūst tuvredzīga. Cilvēks nespēj objektīvi novērtēt situāciju un rīkoties loģiski, pat ja pašam šķiet pretēji. Tieši šis faktors bieži vien kļūst par iemeslu traģiskām sekām uz ceļa.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
