Veselības ministrija rosina izmaiņas mājdzemdību noteikumos; vecmātes daļai ieceru iebilst
Mājdzemdības Latvijā nonākušas pārmaiņu priekšā. Veselības ministrija rosina būtiskas izmaiņas šādu dzemdību regulējumā, paredzot tām stingrākas prasības. Ministrijā uzsver, ka tas ir nepieciešams jauno māmiņu un bērniņu drošībai. Savukārt vecmātes, kuras specializējas mājdzemdības, uzskata, ka daļa iecerēto ierobežojumu neesot pamatoti.
Līva ir trīs bērnu māmiņa, un divas no savām atvasēm viņa sagaidīja mājās – sertificētas vecmātes uzraudzībā.
Latvijā ārpusstacionāra dzemdības nav ļoti plaši piekopta prakse – tās veido vien aptuveni 1% no kopējā dzemdību skaita, un šo pakalpojumu visā valstī nodrošina līdz desmit sertificētu vecmāšu.
"Es nekad nepiekristu neasistētām dzemdībām, bet mājdzemdībās ir vecmāte, kura ilgi to darījusi, pārzina procesu un zinātu, ja kādā brīdī jādodas uz stacionāru, jutu drošību."
Taču tieši mājdzemdības pēdējās dienās nonākušas uzmanības centrā, jo Veselības ministrija rosina mainīt to regulējumu.
Šīs diskusijas centrā ir divi argumenti. No vienas puses drošība, kuru uzsver Veselības ministrija. No otras, sievietes tiesības pašai izvēlēties dzemdību vietu un apstākļus. Tieši par to šobrīd notiek debates starp ierēdņiem, mediķiem un ģimenēm.
Grozījumi paredz, ka mājdzemdības būt pieļaujamas gadījumos, ja, piemēram, grūtniecība nepārsniedz 40 nedēļas un sešas dienas, sievietes ķermeņa masas indekss nav virs noteiktas robežas un grūtniecības beigās ir saņemta speciālista konsultācija stacionārā.
"Attiecībā uz kritērijiem, kas noteikti dzemdētājai, ir kategoriski. Mēs sliektos uz indivuālu risku izvērtēšanu, ko veic sertificēta vecmāte, un kopā ar sievieti pieņem lēmumu. Aicinām šos notiektos ierobežojumus izvērtēt vēl, jo pasaulē tādu nav."
"Mūsu mērķis nav ierobežot mājdzemdības. Mūsu mērķis ir tāds, lai tās būtu drošas un cilvēkam, kas izvēlas pakalpojumus, būtu skaidrs, kuros gadījumos tādas dzemdības ir drošas."
Tomēr ārpusstacionāra dzemdību speciālisti noteikumu projektu vērtē kritiski.
"Redzam arī risku, ja pieņem šos grozījumus, ka sievietes dzemdē bez sertificēta speciālista palīdzības."
Tikmēr Latvijas galvenā ginekoloģe, dzemdību speciāliste Dace Rezeberga, runājot par izmaiņām mājdzemdību regulējumā, uzskata, ka tas ir solis uz priekšu, jo paredz stingrākas prasības arī pašiem speciālistiem. Ņemot vērā nelielo mājdzemdību skaitu Latvijā, daļai vecmāšu praktiskā pieredze šajā jomā esot niecīga.
"Tas nozīmē, ka ārstniecības personām, kas sniedz pakalpojumus stacionārā vai ārpus stacionāra, jābūt vienādi apmācītām ar vienādām kompetencēm un spējām rīkoties neatliekamās situācijās. Jo sarežģījumi var rasties jebkurās dzemdībās – pat zema riska dzemdībās. Galvenais ir – tos mācīt laicīgi atpazīt un novirzīt pacientu uz ārstniecības iestādi."
Kā norāda Veselības ministrijā, noteikumu izmaiņas netiek virzītas steidzamības kārtībā, tāpēc par tām vēl gaidāmas plašas diskusijas.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
