Izglītības ministre sola pārskatīt vietvaru kritizētos skolu finansēšanas noteikumus
Pirmdien, 29. jūnijā, aizvadītas ikgadējās Pašvaldību savienības pārrunas par izglītības nozares aktualitātēm. Vietvaru pārstāvju tikšanās ar ministri lielā mērā bija veltīta jaunā skolu finansēšanas modeļa ieviešanai no septembra un tā ietekmei uz pašvaldību budžetiem. Šis jautājums novados ir svarīgs, jo turpmāk pilnu valsts finansējumu pedagogu algām saņems tikai tās skolas, kuras spēs izpildīt prasības par minimālo skolēnu skaitu. Ministre gan solīja meklēt risinājumus, lai tās mīkstinātu.
Izglītības ministre Ilze Indriksone (NA) aizvadot ikgadējās pārrunas ar pašvaldībām, sola pārskatīt vietvaru kritizētos kritērijus, kurām skolām jāatbilst, lai saņemtu pilnu valsts finansējumu.
Latvijas Pašvaldību savienības pārrunas ar izglītības ministri par nozares aktualitātēm notiek katru vasaru – tas ar cerību, ka līdz jaunā mācību gada sākumam vēl izdosies atrisināt kādu sasāpējušo problēmu. Pirmdien dienaskārtībā bija virkne jautājumu, taču viens no būtiskākajiem – jaunā skolu finansēšanas modeļa "Programma skolā" ieviešana, kas paredz, ka turpmāk pilnu valsts finansējumu pedagogu algām saņems tikai tās skolas, kuras atbilst noteiktiem skolēnu skaita kritērijiem.
Šie kritēriji pašvaldībās ir atšķirīgi. Jo blīvāk apdzīvota teritorija, jo lielāks skolēnu skaits tiek prasīts klasēs, savukārt mazāk apdzīvotās teritorijās prasības ir zemākas un klases var būt tukšākas. Taču daudzām pašvaldībām arī šos kritērijus neizdodas izpildīt, tāpēc tās šo pieeju kritizējušas. Un pirmdien vien nesen amatā stājusies izglītības ministre Ilze Indriksone atzina: tikai ar šo klasifikāciju nepietiek, lai lemtu par skolu nākotni, tādēļ piedāvā prasības mīkstināt vismaz uz dažiem nākamajiem gadiem.
Mēs vienojāmies, ka mēs meklējam elastīgākus risinājumus šim pārejas periodam. Lai nebūtu tā, ka viena vai divu bērnu iztrūkums klasē, klašu komplektā, pārliek uz pašvaldībām pilnu atbildību par šī mācību procesa nodrošināšanu un pedagogu atalgojumu. Skolēnu skaits klasē vienmēr ir jāvērtē pēc reālās teritorijas un tās attīstības perspektīvas. Un noteikti arī pēc izglītības kvalitātes un pieejamības. Pieejamība ir numur viens mūsu mazapdzīvotajos novados.
Pašvaldību vadītāji ieceri pārskatīt skolēnu skaita kritērijus vērtē atzinīgi, jo tiem arī šogad nācies pieņemt nepopulārus lēmumus par skolu slēgšanu vai pakāpju samazināšanu, jau paredzot, ka paši tās no nākamā mācību gada uzturēt nespēs. Vienlaikus viņi atzīst, piedāvājums prasības mīkstināt nāk novēloti.
"Protams, mēs piekrītam, ka izglītojamo skaits šajās skolās bija ļoti mazs. Bet tagad klausoties ministri, ka varētu mazliet fleksiblāk pieiet pie šo izglītojamo skaita, iespējams, ka kāda skola tomēr varētu palikt. Nu, skatīsimies. Kaut gan tie lēmumi jau ir pieņemti un maršruti jau ir sakārtoti un bērni jau ir izlēmuši, kurā skolā nākamajā mācīsies," teica Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis ("Latvijas Zaļā partija").
Mūsu novads ir ilgstoši jau teicis un uzsvēris, ka ir jāskatās uz to situāciju pēc būtības. Ja tu paskaties kartē un vienkārši novelc taisnu līniju no punkta A uz punktu B, tur ir 10 kilometri un liekas, kas tad tur ir 10 kilometrus nenobraukt. Bet – kad tu redzi, kāds ir tas skolēna maršruts un tur brauc praktiski stundu un, ja ir slikti laikapstākļi, pat vēl ilgāk, tad sasniedzamības jautājums ir pavisam citādāks.
Savukārt Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībā uzskata, ka ar kritēriju padarīšanu elastīgāku vien nepietiks. Pēc arodbiedrības domām tie jāpārskata pilnībā, ņemot vērā ne tikai demogrāfijas tendences, bet arī pierobežas specifiku, drošības situāciju un skolēnu faktisko spēju nokļūt līdz skolai.
"Jāņem vērā arī kāds ir ceļu stāvoklis, nevis šādos laikapstākļos, bet kas ir ziemā, kas ir rudenī? Cik tas prasa reāli nokļūt līdz skolēnu autobusam un pēc tam skolai. Jo ir sajūta, ka līdz galam visi šie mazie un būtiskie faktori nav izvērtēti. Un ne velti vecāki ceļ trauksmi, ne velti ir šīs protesta akcijas un mēs ceram, ka šis pašvaldību iedalījums tiks pārskatīts," saka Pedagogu arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga.
Pirmdien sarunās ar ministri tika pārrunāti arī citi būtiski izglītības nozares jautājumi, piemēram, aizvien esošais mācību materiālu trūkums, kā arī tas, cik skolas ir gatavas darbu turpināt gaisa apdraudējuma gadījumos.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
