"Darbojamies pret mafiju." Latvija kļuvusi par galveno mērķi uz austrumu robežas, brīdina Pujāts

"Visas pazīmes liecina, ka tas ir Baltkrievijas hibrīduzbrukums. Viennozīmīgi," saka Pujāts.

Viņš norādīja, ka salīdzinājumā ar pērno gadu spiediens uz robežas pieaudzis. Pirmajā pusgadā pārkāpēju skaits bijis par vairāk nekā 800 personām lielāks nekā attiecīgajā periodā pērn. Īpaši liels pārkāpēju skaits fiksēts 1. jūlijā, kad vienas diennakts laikā konstatētas 232 personas.

"Ļoti liela ir šo migrantu pārvadātāju aktivitāte – 82 pārvadātāji un organizatori šogad jau ir aizturēti. Pagājušogad pa visu gadu bija 90," norāda Pujāts.

Pēc viņa teiktā, robežsardze pārsvarā spēj konstatēt vietas, kur notikusi nelikumīga robežšķērsošana, jo to ļauj fiksēt izbūvētā infrastruktūra un tehniskās iekārtas. Tomēr būtiskākais izaicinājums ir spēja uz pārkāpumiem reaģēt pietiekami ātri.

"Vienā iecirknī var notikt vienlaicīgi trīs, četri pārkāpumi. Attiecīgi reaģēšanas spēju pieejamība ir ļoti svarīga," skaidro robežsardzes priekšnieks.

Pārvadātājus vervē "Telegram" un "WhatsApp"

Pujāts stāsta, ka nelikumīgo migrantu pārvadātāji tiek vervēti sociālajos tīklos un saziņas platformās, tostarp "Telegram" kanālos un "WhatsApp" grupās. Tur šī nodarbe tiekot pasniegta kā viegla un ienesīga peļņa bez lieliem riskiem. "Tur tiek popularizēts, ka tas ir ļoti ienesīgs darbs bez nekādiem riskiem. Realitāte ir atšķirīga," uzsver Pujāts.

Viņš norāda, ka par šādiem noziegumiem draud reāla brīvības atņemšana – sākot no diviem līdz pat desmit gadiem. Ir jau tiesas spriedumi, kuros piemēroti vairāk nekā seši gadi cietumā. "Visiem šiem nosauktajiem un iepriekš aizturētajiem draud reāla brīvības atņemšana," saka robežsardzes priekšnieks.

Pēdējā laikā starp aizturētajiem pārvadātājiem bijuši dažādu valstu pilsoņi – tostarp Vācijas, Turcijas, Igaunijas, Polijas, Francijas, Moldovas pilsoņi, kā arī Latvijas pilsoņi un nepilsoņi.

"Darbojamies pret mafiju"

Pujāts uzsver, ka migrantu plūsma pāri robežai nav spontāna – tā tiek organizēta, koordinēta un vadīta. "Tas ir organizēts process. Baltkrievijas puse viennozīmīgi ir daļa no šīs nelikumīgās robežšķērsošanas organizēšanas," norāda Pujāts.

Viņš situāciju raksturoja kā cīņu pret labi strukturētu sistēmu. "Praktiski jāsaka, ka mēs darbojamies pret mafiju – organizētajai noziedzībai ir ciešas saiknes ar valsts institūcijām. Runa ir par mafijas struktūru ar Baltkrievijas amatpersonu atbalstu un tiešu iesaistīšanos," norāda Pujāts.

Pēc viņa teiktā, shēmā iesaistīti cilvēki izcelsmes valstīs, Baltkrievijā, pārvadātāju vervētāji un sagaidītāji Eiropā. Šo tīklu atklāšanā būtiska ir starptautiskā sadarbība, tostarp Eiropola iesaiste.

"Bieži par šiem organizētājiem Āfrikā vai Austrumāzijā ir nepilnīga informācija – kāds vārds, iesauka, telefona numurs," skaidro Pujāts.

Bīstamība uz robežas šogad ir augstāka

Runājot par pārkāpēju aprīkojumu un agresivitāti, Pujāts norāda, ka šaujamieroči pie nelikumīgajiem robežšķērsotājiem nav konstatēti, taču izmantoti citi priekšmeti.

"Ir izņemtas metāla griešanas iekārtas. Nav bijis, ka mēs pie viņiem konstatētu šaujamieročus, bet pret robežsargiem tiek izmantoti akmeņi vai nūjas," stāsta Pujāts. Viņš piebilst, ka pārkāpēji tiekot instrumentalizēti un apmācīti būt agresīviem.

Pēc viņa teiktā, bijušas situācijas, kurās robežsargiem nācies pielietot šaujamieročus, tostarp brīdinājuma šāvienus, lai apturētu pārvadātājus, kuri nepakļaujas prasībām. "Bīstamība šogad ir izteikti augstāka nekā iepriekš," uzsver Pujāts.

Latvija – galvenā mērķvalsts

Pujāts norādīja, ka šobrīd lielākā slodze no Baltkrievijas īstenotā hibrīduzbrukuma gulstas tieši uz Latviju. Salīdzinājumam – Polijā šogad fiksēti nedaudz vairāk par 200 gadījumiem, Lietuvā – aptuveni 800, bet Latvijā spiediens ir lielāks.

"Pamatslodze patlaban ir uz Latviju," saka Pujāts.

Uz jautājumu, vai tas nozīmē, ka uzbrukums ir vērsts tieši pret Latviju, robežsardzes priekšnieks atbildēja: "Mēs šobrīd esam izvēlēti kā mērķvalsts numur viens, pret ko virzīts šis hibrīduzbrukums."

Pēc Pujāta teiktā, lai uz situāciju varētu reaģēt vēl efektīvāk, robežsardzei nepieciešami papildu resursi, vairāk štata vietu un sociālās garantijas, kas būtu līdzvērtīgas Nacionālo bruņoto spēku garantijām.