Gibraltārs bez žoga – kā uz pārmaiņām raugās vietējie?
Gibraltārs ir viena no mazākajām, taču vienlaikus arī viena no strīdīgākajām teritorijām Eiropā. Gadu desmitiem tas ir domstarpību iemesls starp Lielbritāniju, kurai teritorija pieder, un Spāniju, kas joprojām uz to pretendē. Pēc Brexit par vienu no sarežģītākajiem sarunu jautājumiem kļuva tas, kā turpmāk darbosies robeža. Tagad šajā jautājumā beidzot panākta skaidrība.
Līdz ar Lielbritānijas lēmumu izstāties no Eiropas Savienības kļuva neskaidrs, kā turpmāk varēs darboties robeža starp Spāniju un Gibraltāru. Pēc vairāk nekā četriem gadiem ilgušām sarunām Brisele, Londona un Madride beidzot panākušas vienošanos, ka robežkontrole tiek atcelta, bet žogs, kas abas puses šķīra vairāk nekā gadsimtu, tiks nojaukts.
Gibraltārs ir vien aptuveni septiņus kvadrātkilometrus liela Lielbritānijas aizjūras teritorija pašos Pireneju pussalas dienvidos. Tajā dzīvo aptuveni 40 tūkstoši cilvēku, taču ik dienu strādāt no Spānijas ierodas vēl vairāk nekā 15 tūkstoši, tāpēc brīva robežas šķērsošana šeit ir īpaši svarīga.
Godīgi sakot, vēl nezinu, ko par šo domāt. Tikai laiks rādīs, vai šī vienošanās mums patiešām nāks par labu. Taču pats svarīgākais ir, lai tiktu respektēta mūsu izvēle. Mēs cienām citus un sagaidām tādu pašu attieksmi pret sevi. Mēs vēlamies palikt briti un arī turpmāk būt Lielbritānijas sastāvā. Manuprāt, ikvienam tas būtu jārespektē.
Gibraltārs Lielbritānijai pieder kopš 18. gadsimta sākuma. Spānija gan nekad nav mazinājusi savu interesi par šo teritoriju. Abu valstu vidū kritiskākais punkts, kad attiecības īpaši saasinājās, tika piedzīvots pagājušā gadsimta 60. gados, kad pēc referenduma, kurā Gibraltāra iedzīvotāji pārliecinoši izvēlējās palikt Lielbritānijas sastāvā, Spānijas tā laika diktators Fransisko Franko robežu pilnībā slēdza. Vairāk nekā desmit gadus daudzas ģimenes bija šķirtas, bet tūkstošiem cilvēku vairs nevarēja ik dienu doties uz darbu otrpus robežai. Tagad Gibraltārs faktiski pievienojas Šengenas brīvās pārvietošanās zonai.
Manuprāt, tas ir lieliski. Vairs nebūs jāstāv garajās rindās kā agrāk. Reizēm robežas šķērsošanu nācās gaidīt pat stundu.
Visu mūžu uz darbu Gibraltārā esmu devusies ar personas apliecību. Arī šodien to paņēmu līdzi, jo vēl īsti nevarēju noticēt, ka tā vairs nebūs vajadzīga. Zinu, ka robežu tagad var šķērsot arī bez tās, bet pie tā vēl jāpierod.
Nu sauszemes robežu varēs šķērsot bez pasu pārbaudes. Tās saglabāsies tikai tiem, kuri Gibraltārā ieradīsies, izmantojot gaisa satiksmi vai jūru no valstīm ārpus Šengenas zonas.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
