"Saimniece sēdēja uz dārza galda." Ko iesākt, ja savā īpašumā pamani nelūgtu viešņu – čūsku?
Ropažu novada Garkalnē privātmājas pagalmā saimniekus šokētus atstāja kāda metru gara čūska. Kustonis palīda zem verandas dēļiem, un satraukumā tika sazvanīts 112. Kā glābējiem sekmējās rāpuļa izņemšana, un kā labāk saprast šo dzīvnieku uzvedību?
Edgars kopā ar kolēģiem no Krimuldas brīvbrātīgo ugunsdzēsēju brigādes atraduši mājas īpašnieku satraukuma avotu. Pamanot metru garo viešņu, kas palīda zem verandas, saimnieki sazvanīja 112, un glābējiem bija jāsteidz situāciju atrisināt.
"Saimniece sabījusies bija. Nenāca tuvumā. Viņa uz dārza galda sēdēja – amizanti, ne amizanti, bet ja cilvēkam ir bail, tad ir bail. Nezināja saimnieks, vai odze vai zalktis, vienkārši čūska, apmēram metru gara. Cik vien akurāti varējām, demontējām divus dēļus. Paklājot aizsargjaku kā tādu vairogu, tad arī es paņēmu rokās šo te čūsku."
Zem verandas palīdušais rāpulis izrādījās zalktis. Glābēji apjukušo ciemiņu evakuācijas procesā netraumēja un ielika to spainī. Saimnieki, savukārt, kustoni aizveda līdz mežam un palaida brīvībā.
Latvijā ir trīs čusku sugas. Indīgā odze, nekaitīgais parastais zalktis un reti sastopamā gludenā čūska, kas arī nevar mums kaitēt. Ja atrodam kādu no šīm čūskām savā īpašumā vai ap to, tas nozīmē, ka esam radījūši šiem dzīvniekiem tādu vidi, kur tiem patīk atrasties.
"Ja ir kāds dīķis vai varbūt dabiskā ūdens krātuve, tur zalktis ļoti labprāt dzīvotu. Tāpat komposta kaudzes, kas ir izveidotas, jo – lai arī tās ir paredzētas priekš dārza – tās ir pūstoši augi, kas izdala siltumu, tātad ļoti labs inkubators. Tas arī zalktim ļoti patīk – tur var nolikt olas, lai tās tur inkubējas. Drīz jānāk laukā – augusta sākums ir tas laiks, kad mazie zalktēni šķiļas. Ja tā ir odze, viņai patīk vairāk sausas vietas, akmeņu kaudzes, veci mūri, gara zāle. Tā patīk abām Latvijā sastopamajām čūskām."
Sastopot čūsku pagalmā, labāk pašiem to rokās neņemt – pareizākā rīcība būtu, vai nu to likt mierā vai, ja pārņem baiļu sajūta, sazvanīt 112. Taču, kā eksperts norāda, kad šis kustonis ierauga mūs, pats arī paliek visai satraukts, jo labi apzinās, ka ir daudz mazāks.
"Saurajas, satinas kamolā un tad gaida, kad varbūt lielais milzis aizies garām. Viņas jau sen ir sadzirdējušas cilvēku. Kaut arī pēc dabas čūskas ir kurlas, viņas atrodas uz zemes un visas vibrācijas dzird caur ķermeni – sajūt. Kad mēs ar smagiem soļiem ejam, viņas to vibrāciju sen ir sajutušas."
Jāmin, ka Latvijā bieži sastopams ir arī nelielais rāpulis parastā glodene. Lai arī tā izskatās pēc čūskas, tā ir ķirzaka, kura evolūcijas gaitā zaudējusi savas kājas un indi nepārnēsā. Māris Lielkalns tāpat iesaka, ja nu gadījumā kāds no šiem rāpuļiem ir iekodis, labāk tomēr ir vērsties pēc palīdzības.
"Tad tomēr labāk doties pie ārsta, jo, ja tomēr ir iekodusi indīgā čūska, kaut kāda reakcija var būt. Patiesībā mūsu Latvijas odze nav tā indīgākā no odzēm. Un viņa negrib ar savu indi šļakstīties pa labi un kreisi – tā viņai ir medīšanai, nevis cilvēku biedēšanai."
Latvijas teritorijā indīgas čūskas sakož vidēji no trīs līdz pieciem cilvēkiem gadā. Jāmin gan, ka letālu iznākumu no rāpuļu uzbrukumiem nav bijis.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
