Velšs par traģēdiju Priekulē: agresīva uzvedība nerodas vienā dienā, to vajadzēja pamanīt agrāk

Velšs uzsver, ka svarīgākais šajā situācijā ir domāt ne tikai par izmeklēšanu un atbildību pēc nozieguma pastrādāšanas, bet arī par iespējām šādus gadījumus novērst laikus.

"Es pat nepazīstot šo policistu, uzņemos risku apgalvot, ka viņš jau pirms tam ir bijis agresīvs. (..) Nav tā, ka viņš vienkārši atnāca, piedzērās un nosita cilvēku," teica Velšs.

Velšs pauda pārliecību, ka agresīva uzvedība un nosliece uz vardarbību parasti neparādās pēkšņi, bet gan veidojas ilgākā laikā. Pēc viņa domām, šādos gadījumos nereti jau iepriekš ir novērojamas pazīmes, kurām kolēģiem un vadītājiem vajadzētu pievērst uzmanību.

Viņš pieļāva, ka, visticamāk, jau iepriekš varēja būt novērotas konfliktsituācijas vai citas uzvedības izpausmes, kas signalizējušas par problēmām

Tāpēc viens no risinājumiem būtu agrīnās brīdināšanas sistēmas stiprināšana policijā. Šādas sistēmas tiek izmantotas arī citās Eiropas valstīs, lai laikus identificētu darbiniekus, kuru uzvedībā sāk parādīties satraucošas tendences.

"Pārsvarā Iekšējās drošības birojs pieslēdzas tad, kad noziegums jau ir izdarīts. Bet ļoti daudz ko iespējams paveikt vēl pirms tam," norādīja Velšs.

Viņš uzsvēra, ka runa nav par visu policistu masveida pārbaudēm vai pastiprinātu kontroli pār viņu privāto dzīvi, bet gan par mērķtiecīgu darbu ar konkrētiem cilvēkiem, kuru rīcībā jau laikus pamanāmi riski.

Būtiska loma šajā procesā, pēc viņa domām, ir tiešajiem priekšniekiem, kuriem būtu jāspēj atpazīt agrīnas agresīvas uzvedības pazīmes un attiecīgi reaģēt.

Vienlaikus Velšs atzina, ka katrs šāds gadījums primāri ir konkrētas personas atbildība un automātiski nevajadzētu vainot vadītājus tikai tāpēc, ka viņa padotais pastrādājis noziegumu ārpus darba laika.