"Ja nevaru turēt rokās ieroci, varu palīdzēt šādi!" Kā brīvprātīgie atbalsta Ukrainas aizstāvjus
Mūsu karavīri priekšējās līnijās atdod dzīvības par to, lai mums uz galvas nekristu raķetes un bumbas, tāpēc mūsu uzdevums ir darīt visu, lai viņiem palīdzētu – tā saka civēki Ukrainas rietumos, Polijas pierobežā, kur savu aizstāvju atbalstam darbojas brīvprātīgo bataljoni. Katrs cenšas ar savu darbu dot ieguldījumu kopējā cīņā par Ukrainas brīvību.
Pārdesmit kilometru no Polijas robežas, Ukrainas pilsētiņā Rava-Ruska pulcējas dažāda vecuma brīvprātīgie. Dziedot patriotiskās Ukrainas dziesmas, visi vienojas vienam mērķim – palīdzēt Ukrainas karavīriem priekšejās līnijās. Katram ir savs uzdevums, un viss šeit darbijas kā pulksteņa mehānisms.
"Mēs šeit esam savākušies – mūsu vienību sauc "maskēšanās skudras", mēs visi šeit esam no pierobežas pilsētiņas Rava-Ruska. Pārsvarā šeit esam sievietes, jaunietes, nāk arī bērni. Nāk visi, kuriem ir plašas sirdis. Šeit esam izveidojuši mazu ģimeni, esam palīgi mūsu aizstāvjiem, mūsu karavīriem."
Darbs šeit nav apstājies kopš pilna mēroga Krievijas iebrukuma ne uz mirkli – atšķirība ir vien tajā, ka, mainoties sezonām, mainās arī darba tehnikas, ziemas maskēšanās tīklus nomaina vasaras, un otrādi. Pieprasījumi pēc tiem ir ārkārtīgi daudz, un šeit sasieti tīkli tūkstošiem kvadrātkilometru lielumā – tie nepieciešami gan džipu, pikapu, gan arī smagās tehnikas maskēšanai.
"Mēs saprotam, cik frontē mūsu puišiem ir grūti un smagi… Un ja mums nebūtu tādi aizstavji, tad uz mums šeit kristu bumbas. Un, lai tas nenotiktu, lai mums būtu brīva, neatkarīga mūsu zeme, mūsu Ukraina, katrs dod savu ieguldījumu, daļu savas sirds, sava darba, lai palīdzētu tiem, kuri par mums ir gatavi atdot savas dzīvības. Tāpēc mēs daļu sevis vēlamies atdot saviem aizstāvjiem. Tie ir mūsu dēli, mūsu tautieši, mūsu bērni, mūsu ukraiņi, kuriem mēs varam palīdzēt. Puiši mums ir bezgala pateicīgi."
Kamēr vieni sien tīklus – citi savas darba dienas beigās pulcējas kopā, lai gatavotu ēdienu komplektus.
"Es palīdzu meitenēm pakot šādus ēdienu komplektus.. Lūk, ņemam šādu iepakojumu, šeit mēs ieliekam griķus, putraimus, sīpolus, gaļu. Šeit mums ir pipari, lauru lapas. Lūk, šādi tas izskatās. Tagad mēs to ar vakumu aizvērsim ciet. Un šādi turam 10, 15 sekundes. Lūk, šeit mums ir gatavs, šādi visus iepakojumus, un tad liekam tos vārīties. Pēc tam, kad tie nonāk pie puišiem, viņiem tie tikai jāsasilda."
Apstākļos, kad frontes līnijā piegādāt pušiem pārtiku dronu dēļ ir ļoti sarežģīti, šādi ātri pagatavojami un ilgi uzglabājami ēdienu komplekti ir ārkārtīgi svarīgi. Viss tiek rūpīgi sagatavots, sapakots un tālāk nogādāts Ukrainas aizstāvjiem dažādos frontes sektoros.
"Kad karavīri saņem šo iepakojumu, to var sasildīt gan katlā, bet, ja tas nev iespējams, tad puiši priekšējās līnijās tos silda ar ķīmiskajiem sildītājiem, bet arī aukstu to var ēst. Puiši saka, ka ir ļoti garšīgi."
Bet kādā citā namā Natālija ar ģimeni frontei gatavo mājas desas.
"Gatavojam gaļu, maļam, pievienojam visas garšvielas, tad mums ir šāds aparāts, kurā sametam gaļu, visas sastāvdaļas un sākam gatavot desas."
"Mēs ne tikai šādas desas gatavojam, daudz ko citu, arī gaļu ar speķi, visu, kas mums ir, pārvēršam šādos gardumos, kas pēc tam tiek nogādāti uz priekšējām līnijām pie mūsu karavīriem, kuri var nobaudīt šo ēdienu. Puiši saka, ka desmit minūtes, un viss ir pazudis. Mēs gatavojam vairākas stundas, bet apēst to visu var ļoti ātri. Darām visu mūsu aizstāvju labā. Ja es nevaru turēt rokās ieroci un nogalināt krievus, tad es varu palīdzēt šādi."
Kā saka brīvprātīgie – šeit neviens par darbu nesaņem atalgojumu, bet vislielākais atalgojums ir saņemt paldies vārdus no saviem aizstāvjiem frontes līnijā.
"Kad nosūti šo desu puisiem un viņi pēc tam zvana vai raksta – saka, ka šī ir labākā, garšīgākā desa, kādu viņi savā dzīvē ir ēduši Viņi ir tik pateicīgi un apmierināti, ka to nevar vārdos nodot, un tieši šī iemesla dēļ mēs to darām!"
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
