Uz saturu

Nacionālajā bibliotēkā atklāta izstāde par politisko plakātu un varas valodas vēsturi

Mainās partijas, politiķi un veidi, kā viņu vēstījumi nonāk līdz vēlētājiem. Bet cik daudz vairāk nekā simt gadu laikā mainījusies pati politiskās pārliecināšanas valoda? To ļauj salīdzināt šodien Nacionālajā bibliotēkā atklātā politisko plakātu izstāde – no aģitācijas un propagandas līdz mākslai.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Ideja par izstādi radās pirms diviem gadiem, turpat Nacionālajā bibliotēkā, skatot japāņu dizainera plakātus, kas bija veltīti Hirosimas sprādziena upuriem. Tajos ietvertais vēstījums par varas ietekmi un politisko lēmumu sekām licis domāt arī par Latvijas plakātiem: ko tie stāsta un kā tajos runā vara.

Ilze Dobele
izstādes kuratore

"Man mērķis bija to izdarīt līdz Saeimas vēlēšanām, un tas ir kā mans ieguldījums un devums sabiedrībai, paskatīties, cik dažāda ir šī varas valoda, cik dažādi ir bijuši plakāti, sākot no 1918. gada, kas tajos ietverts, kā caur plakātiem, mēs, citas paaudzes, ir bijušas uzrunātas, jo tas galvenais, man šķiet, ka plakāts ir vienas idejas ļoti spēcīgs, koncentrēts vēstījums, pretēji tam, mūsdienās ir ļoti daudz izplūdušu, lieku, varbūt pat nevajadzīgu vēstījumu."

Tomēr, mainoties laikmetiem un politiskajām iekārtām, paši vēstījumi daudzviet palikuši pārsteidzoši līdzīgi – solījumi par labāku dzīvi, pārmaiņām un kārtību, pretinieku kritika un aicinājumi, kam uzticēt savu balsi.

Ilze Dobele
izstādes kuratore

"Mani pārsteidza, atkal un atkal kaut kādu noteiktu simbolu atkārtošanās, kas norāda to, ka skaidrs, ka tie, kuri veido plakātus, pārzina šo zīmju spēku un arī tas, cik kādreiz pilni ar ironiju bijuši mākslinieki un dizaineri, pat tad, kad viņi nevarēja izteikt savu domu precīzi."

Izstāde ir sadalīta trīs daļās: priekšvēlēšanu aģitācija, propaganda un māksla: Vecākais no eksponētajiem plakātiem ir tapis 1918. gadā, bet jaunākais – 2006.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Ramona Umblija
mākslas zinātniece

"Starp priekšvēlēšanu plakātiem un propagandu, principā tās robežas ir diezgan izplūdušas, vienīgais, ko es varētu teikt, ka priekšvēlēšanu plakāts strādā uz konkrēto mirkli, atceries 5. ciparu, vai atceries datumu vai skaties, uz ko es Tevi aicinu. Propaganda, tā no latīņu valodas ir ticības izplatība, propaganda jau daudz smagāk un dziļāk ieiet cilvēku prātos un uz tādu ilglaicīgu iedarībību vēlas mūs veidot."

Nacionālās bibliotēkas plakātu kolekcijā kopumā glabājas vairāk nekā desmit tūkstoši vienību. No plašā krājuma vispirms atlasīti politiskie plakāti, bet pēc izpētes gala ekspozīcijā nonākuši 60. Būtiski gan ir ne tikai tas, ko tie stāsta par savu laiku, bet arī tas, ko tajos ierauga šodienas skatītājs.

Astrīda
izstādes apmeklētāja

"Es esmu dzīvojusi konkrēti šim laikam cauri, un šeit ir paaudze, ko es esmu atvedusi, lai parādītu, kā tajā laikā mākslinieki caur plakātu protestēja un lika mums domāt."

Frederiks
izstādes apmeklētājs

"Man liekas, ka ļoti labi viss ir tā salikts, ka var saprast, ka šis plakāts mēģina to dabūt, tas plakāts mēģina to dabūt."

Una
izstādes apmeklētāja

" man ļoti patīk šī sadaļa, kur ir šie mākslas plakāti, attiecībā uz vēlētāju izvēli, ar dziļākām domām un, protams, tas ļoti raisa kritisko domāšanu, es domāju, ka mūsu laikā, neilgi pirms vēlēšanām, tas ir ļoti svarīgi un es aicinātu cilvēkus tiešām atnākt, un apskatīties šos plakātus, jo šī – kā kuratori ir veidojuši un izvēlējušies šo izstādi, darbi ir ļoti trāpīgi un mūsu laikos aktualitāti nav zaudējuši vispār nevienā mirklī."

Izstāde Nacionālajā bibliotēkā būs skatāma līdz 31. oktobrim.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm