Šobrīd vēl nav iespējams precīzi pateikt, cik Latvijai izmaksās vētras seku novēršana. Valdība neizslēdz iespēju lūgt palīdzību Eiropas Komisijai (EK). Būtiska loma būs arī apdrošinātājiem, kuri apkopo iedzīvotāju un juridisko personu pieteiktos zaudējumus un prognozē, ka kopējais postījumu apmērs varētu sasniegt 2024. gada vētras līmeni vai pat to pārsniegt.
Vētras radīto zaudējumu apmērs Latvijā vēl nav zināms, taču tie varētu būt vairāki desmiti miljonu eiro. Kamēr turpinās postījumu apzināšana, arvien būtiskāks kļūst jautājums, kas segs šīs izmaksas?
Kamēr zaudējumi tiek apkopoti, viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Edgars Tavars (AS) neizslēdz arī iespēju, ka pēc finansiāla atbalsta Latvija varētu vērsties EK.
Edgars Tavars ("Apvienotais saraksts")
viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs
Valstij ir rezerves nauda, protams, ne tādi līdzekļi! Nav 200 miljoni brīvi pieejami. Ja summa lielāka par 237 miljoniem, pa visiem resoriem – enerģētika, lauksaimniecība, satiksme, pašvaldības un citu ministriju apkopotā informācija, tad mums ir tiesības lūgt palīdzību Eiropas Komisijai, un augsta varbūtība, ka naudu saņemam. Ja zem sliekšņa, tad Latvijas atbildība.
Būtiska loma būs apdrošinātājiem. Kompānijas lēš, ka zaudējumu apmērs varētu sasniegt 2024. gada vētras apmērus, kad teju 10 000 atlīdzību pieteikumos tika izmaksāti aptuveni 25 miljoni eiro. Un tas bija lielākais atlīdzību apjoms par vienu dabas katastrofu Latvijā.
"Skaidrs, ka pieteikumu būs daudz. Un apdrošinātājiem darba netrūks. Es teiktu, ka pilnīgu gala skaitli redzēsim pēc trim līdz četriem mēnešiem," komentēja Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins.
Taču pirms diviem gadiem vētra parādīja, ka cilvēkam var būt apdrošināta māja, bet pēc katastrofas tomēr izrādīties, ka konkrētais ūdens radītais bojājums polisē nav segts. Tāpēc šis jautājums ir īpaši aktuāls arī tagad.
Jānis Abāšins
Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents
Ir jāpaskatās līdz, ko es nopērku, un vai ir risks, pret kuru gribu apdrošināties. Bet attiecībā uz vētru, 99% no Latvijas apdrošināšanas polisēm privāto un komerciālo īpašumu sedz. Cits jautājums, kādam no 18 metriem sekundē, kādam no 20. Bet diskusijas – bija vai nebija vētra, šoreiz nebūs. Jo standarta polise ietver vētras riskus.
Trešajā dienā pēc vētras joprojām desmitiem tūkstošu mājsaimniecību bija bez elektrības, ievērojamus zaudējumus šajā laikā cieš arī uzņēmēji. Tikmēr valstij kritiski svarīgos objektus, piemēram, slimnīcas glābj ģeneratori. Tomēr iedzīvotāji uztraucas, cik gatavas šādām krīzēm ir sociālās aprūpes iestādes, kurās dzīvo cilvēki, kas paši sev palīdzēt nevar.
Atbildība par sociālās aprūpes sistēmu ir arī Labklājības ministrijas pārziņā.
Reinis Uzulnieks (ZZS)
labklājības ministrs
Mēs visu kontrolējam. Divos valsts aprūpes sociālajos centros – "Mēmelē" un "Krastiņos", tas ir, Latgalē un Sēlijā, nav atjaunota elektrība. Bet esam pieslēguši jaudīgus "Sadales tīkla" ģeneratorus, lai aprūpe un pakalpojumi varētu tikt nodrošināti pilnā apmērā. Cilvēki nav jāevakuē. Mums Zemgalē bija problēmas, bet viss atgriezies normālajā režīmā.
Labklājības ministrs uzsvēra, ka šobrīd visos valsts sociālās aprūpes centros ir pieejami ģeneratori. Protams, būtu vēlams tos aizstāt ar jaudīgākiem, taču pašlaik tam nepietiek finansējuma. Vienlaikus darbinieki ir apmācīti, kā rīkoties dažādās ārkārtas situācijās.
