Kas izraisīja nāvējošos plūdus Nepālā? Pētnieki atklāj, kas līdz šim noskaidrots

Zibensplūdos jeb spēcīgajos Nepālas plūdos līdz šim apstiprināta 177 cilvēku bojāeja.

Of all the videos of the Nepal flooding that I have seen so far, this one might be the worst.

These people had no chance.
🙏🙏🙏 pic.twitter.com/XIhUFNESDb

— Brick Suit (@Brick_Suit) August 26, 2026

Ledāja sabrukums

Nepālas ārlietu ministrs Šiširs Khanals sākotnēji paziņoja, ka zemestrīce, visticamāk, izraisījusi nogruvumu, kas savukārt aizšķērsojis upi, un pēc aizsprostojuma pārrāvuma ūdens gāzies lejup pa straumi.

Taču pēcāk ASV Ģeoloģijas dienests norādīja, ka, lai gan sākotnēji tika ziņots par 4,4 magnitūdu zemestrīci, papildu viļņu analīze liecina, ka to radīja ledāja sabrukums un nogruvuma plūsma.

Dorotija Heinriha, Apvienotās Karalistes Redingas Universitātes pētniece, AFP sacīja, ka ledāju ezeru izlaušanās plūdi ir viens no draudiem, ko reģionā rada sasilstošais klimats.

"Mēs zinām, kādas klimata pārmaiņu tendences ir vērojamas Himalajos. Ir pārliecība par lielāku karstuma viļņu skaitu, ledāju atkāpšanos, mūžīgā sasaluma samazināšanos un tamlīdzīgām parādībām, kas var veicināt tādus notikumus kā nogruvumi un ledāju izraisītus plūdus," viņa sacīja.

Taču, lai noteiktu, vai konkrēts notikums ir saistīts ar klimata pārmaiņām, zinātnieki veic pētījumus, kuros izmanto simulācijas, lai salīdzinātu, cik ticams šāds notikums ir mūsdienu, fosilā kurināmā izmantošanas izraisītajā sasilšanas klimatā, salīdzinot ar pirmsindustriālo laikmetu.

Iepriekšēji ledāja izraisīti plūdi  notika 2025. gada jūlijā. Tas sākās Ķīnas Džirongas apgabalā un pēc tam ieplūda Nepālā.

Bēgšana nepalīdzēs

Starptautiskā Integrētās kalnu attīstības centra sākotnējā novērtējumā konstatēts, ka Ķīnas pusē pie robežas "nebija nekādu anomāliju".

"Mēs uzskatām, ka Nepālā notika klints un ledus lavīna, kas aizšķērsoja  upi un izraisīja plūdus," AFP sacīja Starptautiskā institūta izpētes un ģeoinformācijas analītiķis.

Hatims Šarifs, Teksasas Universitātes Sanantonio hidrologs, sacīja, ka viņu pārsteidzis nokrišņu trūkums pirms notikuma.

"Tas būtībā padara neefektīvu jebkuru operatīvo plūdu brīdināšanas sistēmu pasaulē," viņš sacīja.

Līdz brīdim, kad jūs redzat dubļu plūsmu tuvojamies, jau ir par vēlu.

"Bēgšana nepalīdzēs," sacīja Šarifs, piebilstot, ka arī mēģinājums aizbēgt ar transportlīdzekli nebūtu  risinājums, jo lielā ātrumā plūstošie dubļi un ūdens veido nāvējošu kombināciju, "kas līdzinās šķidram betonam".

Vienīgais risinājums ir uzkāpt kalnā vismaz sešu metru augstumā, viņš pauž.

Viens no iespējamiem ilgtermiņa risinājumiem varētu būt upes līmeņa mērītāji, kas reāllaikā nosūtītu izmaiņas varas iestādēm un sniegtu iedzīvotājiem 20–30 minūtes brīdinājuma, viņš sacīja.

Klimata un vides risku nodaļas vadītājs brīdināja par iespējamu otru plūdu vilni, jo augštecē joprojām pastāv aizsprostojums.