Zemessardzes komandieris skaidro, ko iedzīvotājiem sagaidīt mācību "Namejs 2026" laikā
Latvijā notiek vērienīgās valsts aizsardzības mācības "Namejs 2026", kurās piedalās aptuveni 12 000 NATO karavīru, Nacionālo bruņoto spēku karavīru un zemessargu. Mācību laikā iedzīvotāji daudzviet redzēs militārās tehnikas pārvietošanos, karavīru aktivitātes un dzirdēs šāvienus, tomēr Zemessardzes komandieris Aivars Krjukovs uzsver, ka svarīgākais ir saprast: tās nav tikai armijas mācības, bet visas valsts gatavības pārbaude dažādām krīzes situācijām.
Raidījumā "900 sekundes" Krjukovs stāstīja, ka Zemessardze mācībās iesaistīta pilnā apjomā visos Latvijas reģionos. Pēc viņa teiktā, mācību mērķis nav tikai apgūt jaunas prasmes, bet pārbaudīt, cik gatavas ir vienības un procedūras, kas gada laikā izstrādātas un trenētas.
"Mācības nav vieta, kur mēs kaut ko apmācāmies. Tā ir vieta, kur mēs pārbaudām, vai tas, ko esam darījuši gada laikā, ir sasniedzis vēlamo rezultātu," sacīja Krjukovs.
Viņš uzsver, ka šogad īpaša uzmanība tiek pievērsta arī jaunajām tehnoloģijām, tostarp dronu izmantošanai, elektroniskās karadarbības elementiem un dažādu datu apstrādes risinājumu pārbaudei.
Iedzīvotājiem jārēķinās ar tehniku un militāro aktivitāti
Mācību laikā daudzviet Latvijā būs redzama militārā tehnika un karavīru pārvietošanās. Vienlaikus komandieris aicina iedzīvotājus neuztraukties par plānotajām aktivitātēm, jo pašvaldības un atbildīgās iestādes iepriekš informē par vietām, kur notiks praktiskā darbība.
Krjukovs skaidroja, ka svarīgi ir atšķirt mācības no reāliem apdraudējumiem. "Ja kaut kas notiks reālajā dzīvē, par to tiks specifiski paziņots, nodalot informāciju, vai tās ir mācības vai reāls drauds," viņš teica.
Zemessardzes komandieris norādīja, ka šūnu apraides paziņojumi, ja tādi tiks izmantoti mācību laikā, skaidri norādīs, ka runa ir par mācību scenāriju.
Par aizdomīgām aktivitātēm jāziņo
Mācību laikā īpaši aktuāls ir sabiedrības modrības jautājums. Krjukovs uzsvēra, ka iedzīvotājiem nevajadzētu ignorēt aizdomīgas situācijas. "Par to ir jāziņo tuvākajām drošības iestādēm – Valsts policijai, drošības dienestiem vai bruņoto spēku pārstāvjiem," sacīja komandieris.
Viņš atzina, ka šāda informācija var būt būtiska gan mācību kontekstā, gan arī reālu apdraudējumu gadījumos.
Īpašs jautājums ir droni, ko iedzīvotāji arvien biežāk pamana virs apdzīvotām vietām. Krjukovs skaidroja, ka mācību teritorijās iedzīvotāji tiks informēti par plānotajām aktivitātēm, tomēr šaubu gadījumā vienmēr ieteicams ziņot atbildīgajām iestādēm.
Mācībās iesaistīta ne tikai armija
Krjukovs vairākkārt uzsvēra, ka "Namejs 2026" nav tikai militāras mācības. "Mācību nosaukums ir visaptverošas valsts aizsardzības mācības. Tas jau pašā saknē pasaka, ka tās nav tikai bruņoto spēku mācības," viņš skaidroja.
Mācību procesā iesaistīti arī valsts un pašvaldību krīzes vadības centri, dažādas institūcijas, kritiskās infrastruktūras pārstāvji un privātais sektors.
Pēc komandiera teiktā, viens no galvenajiem mērķiem ir pārbaudīt, vai krīzes situācijā praksē darbojas tas, kas iepriekš noteikts dokumentos un procedūrās. "Papīrs var paciest visu, bet papīrs nav realitāte," uzsvēra Krjukovs.
Katram jādomā par savu lomu valsts aizsardzībā
Zemessardzes komandieris aicina iedzīvotājus izmantot mācību laiku, lai izvērtētu arī savu gatavību dažādām krīzes situācijām. "Es katram aicinātu pajautāt sev, kā es varu palīdzēt valsts aizsardzībai un kāda ir mana loma mūsu aizsardzībā," viņš sacīja.
Pēc Krjukova domām, valsts drošība nav tikai karavīru un zemessargu atbildība. Tajā savu ieguldījumu var dot gan uzņēmēji, gan tehnoloģiju speciālisti, gan cilvēki ar praktiskām profesionālām iemaņām.
Komandieris arī uzsvēra, ka viens no svarīgākajiem secinājumiem pēc nesenās vētras bija nepieciešamība vēl ciešāk sadarboties starp valsts institūcijām, pašvaldībām un iedzīvotājiem.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
