Uz saturu

Lietuvietis Latgalē atrod podu ar simtiem sudraba monētu

Augšdaugavas novadā, netālu no Lietuvas robežas, kāds lietuviešu dārgumu meklētājs uzgājis senu un vērtīgu depozītu ar sudraba dālderiem, saktu un gredzeniem. Šobrīd šīs vērtības nonākušas Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes speciālistu rokās. Viņi atradumu labprāt nodotu Daugavpils muzejam, taču to kavē juridiski šķēršļi.

Atrastās sudraba vērtības bija ieliktas māla podiņā, kuram par vāciņu izmantota sena sudraba sakta.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes eksperts atklāj, ka vērtīgo depozītu dārgumu meklētājs no Lietuvas atrada Augšdaugavas novadā. Jaunais vīrietis māla podiņu ar vērtīgo saturu atrada aptuveni pusotru kilometru no Latvijas–Lietuvas robežas, Latvijas pusē. Pēc atrašanas kaimiņvalsts pārstāvis atradumu nodeva Valsts policijai Daugavpilī.

Kultūras mantojuma pārvaldes pārstāvis atklāj, ka 17. gadsimta vidus depozītā kopumā atrastas 840 sudraba monētas, viena sakta, divi gredzeni un podiņš, kurā viss bija ielikts.

Mārcis Kalniņš
NKMP eksperts, arheologs

"Šis ir kultūrvēsturiski nozīmīgs atradums. Ne katru gadu atrodas tāda apjoma vērtības, turklāt ar visu podiņu. Līdz ar to šis ir vērtīgs atradums, kuram būtu jāglabājas muzejā, kur to varētu ikviens apskatīt."

Šā brīža Latgales teritorijā atrastie seši lielie sudraba dālderi un daudzskaitlīgā sīknauda tolaik tika lietota visā Eiropā — gluži kā eiro tiek lietots mūsdienās.

Mārcis Kalniņš
NKMP eksperts, arheologs

"Ja mēs skatāmies 17. gadsimta vidū, tad par šo naudu — sešiem dālderiem — varētu nopirkt kurpes, bet par desmit jau varētu dabūt zirgu."

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Jāsaprot, ka pilsētas kungu kurpes un zābaki tolaik bija dārga prece. Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes eksperti šo bagātību labprāt nodotu Daugavpils muzejam.

Mārcis Kalniņš
NKMP eksperts, arheologs

"Šobrīd mēģinām saprast juridisko stāvokli un statusu, lai saprastu, ko ar tiem priekšmetiem darīt tālāk."

Ņemot vērā, ka depozīts tika atrasts uz privātas zemes, šie dārgumi pieder zemes saimniekam, jo dārgumu meklētājs no Lietuvas nebija vienojies ar zemes īpašnieku par meklēšanas darbiem. Taču zemes īpašnieku joprojām nav izdevies uzmeklēt. Zināms tikai tas, ka viņš atrodas ārvalstīs peļņas nolūkā. Tā, lūk, sanāk, ka cilvēku, kurš ārvalstīs cītīgi pelna naudu, mājās gaida dārgumi, kas burtiski mētājušies zem kājām.

Tirgū atrastās sudraba monētas un redzētie gredzeni varētu maksāt vismaz 3000 eiro. Eksperti gan uzsver, ka atrastajiem dārgumiem kultūrvēsturiskā vērtība ir daudz lielāka nekā eiro cena.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm