Laiks iepazīties ar "Sardīnijas brīvdienu" dalībniekiem

"Sardīnijas brīvdienu" ceļojumā mūs vedīs Roberto Meloni – pasākumu vadītājs, atraktīva personība un pāri visam – dzimis un uzaudzis sardīnietis, pārliecināts dzimtās salas patriots, kura daudzie draugi, radinieki un paziņas sarūpē ne vienu vien pārsteigumu šova dalībniekiem. Kopā ar Roberto būs ekstravagantā māksliniece Elita Patmalniece, kuru raksturo ne tikai spilgtas krāsas, bet arī spēja parūpēties par līdzcilvēkiem un prasme gatavot.

Raidījuma intrigu veido vajadzība pārvarēt katram savu šefpavāra ego un sastrādāties divās komandās. Komandu gatavotās maltītes vērtē vietējo iedzīvotāju žūrija, kas tad arī lemj, kuras komandas gatavotais ēdiens vairāk atbilst sardīniešu izpratnei par labu garšu. Katru dienu kāds no zaudētāju komandas dalībniekiem ir spiests no spēles izstāties. Pēdējos divos raidījumos fināla trijnieks cīnās katrs par sevi, un labākā pavāra titulu iegūst tikai viens.

Laiks iepazīties ar "Sardīnijas brīvdienu" dalībniekiem

Šovā piedalās spilgtas personības – dažāda vecuma ļaudis no visas Latvijas. Daži no viņiem ikdienā saimnieko paši savā restorānā, daži ar maltītēm lutina tikai savu ģimeni, bet visus vieno spēja uzburt garšīgus ēdienus no jebkurām sastāvdaļām.

Raidījuma dalībnieki, protams, ir skatījušies divas iepriekšējās kulinārā ceļojuma sezonas, kas risinājās Grieķijā, un ir pamanījuši, ka abas reizes uzvaras laurus plūca un galveno balvu saņēma vīrieši. Atskan balsis, ka šī "tradīcija" būtu jāmaina, bet vai "Sardīnijas brīvdienu" pavārēm tas būs pa spēkam?

Krīt priekškars, un atklājam "Sardīnijas brīvdienu" dalībniekus: Aldis Glodenis, Ance Šķērstena, Anete Kuzņecova, Arnis Rozītis, Artūrs Salija, Inese Kalniņa, Linards Mežaleons un Mārīte Eglīte.

Aldis Glodenis: "Es ticu, ka, ja dari no sirds, tad izdosies"

Aldis Glodenis ir rīdzinieks, kurš lielu daļu bērnības ir pavadījis laukos. Viņš jau skolas laikā zināja, ka vēlas savu nākotni saistīt ar apkalpojošo sfēru, un īpaši viņu interesēja dažādu dzērienu pagatavošanas māksla.

Aldis Glodenis

"Tā bija mana kaislība, kaut arī mani apkārtējie cilvēki par to nebija sajūsmā. Es izlēmu klausīt savai sirdij un censties mācīties no labākajiem sfērā, pierādīt sevi. Mana centība vainagojās ar panākmiem un man izdevās profesionāli sevi pierādīt augstā līmenī."

Aldim vienmēr ir paticis gatavot, jo sirdī viņam ir palikušas siltas atmiņas par vecmāmiņu Latgalē, pie kuras viņš pavadīja vairākas vasaras, un viņa vienmēr gatavoja visgardākās maltītes.

Aldis Glodenis

"Man ir tik liela patika par vienkāršu, saprotamu ēdienu, kuram vienmēr var piešķirt "odziņu". Ar laiku es beidzot saņēmos īstenot savu sapni – es atvēru bāru/kafejnīcu, kuru ļoti loloju. Tieši tad man bija iespēja savu vīziju un vērtības pārvērst realitātē – gan atmosfēras, gan dzērienu un ēdienu gatavošanā."

Aldis neslēpj, ka viņam ir ļoti paveicies ar cilvēkiem blakus, kas atbalsta un tic viņam, kā arī lielu paldies viņš saka saviem mīļajiem trīs kaķiem, kuri ir mazi palaidņi, bet tik mīļi.

"Es ticu, ka, ja dari no sirds, tad izdosies," saka Aldis, kura moto ir: "Uzdrīksties pieņemt izaicinājumus. Kāpēc? Jo kāpēc nē?"

Ance Šķērstena: "Galvenais ir gribēt!"

Ancei Šķērstenai viena no galvenajām lietām dzīvē ir gribēšana, viss pārējais lielākā vai mazākā mērā ir
laika jautājums.

Ance Šķērstena

"Esmu to iemācījusies un pati sev pierādījusi, sākot no pankūkām, kuras tik ļoti gribēju pati uzcept sešu gadu vecumā – to arī izdarīju, gan eļļas mērcē, bet tīri ēdamas, un šobrīd manis gatavotie deserti ir tas, ko ģimene un draugi gaida katrā kopāsanākšanas brīdī."

Ance gribēja kļūt arī par dizaineri. Viņa ir arhitekte, interjera dizainere, ainavu arhitekte un, kas ļoti saistīts ar dizainu, arī modele – viss vienā.

Ance Šķērstena

"Skolas laikos gribēju, kad "izaugšu", dzīvot Itālijā – nepagāja ne pieci gadi, un tieši tur studēju, strādāju un dzīvoju. Visas gribēšanas nāk ar pārbaudījumiem – iekšējiem un ārējiem, jābūt tam gatavam, un, manuprāt, vissvarīgākais visos šajos ceļos saskatīt skaistas ikdienišķas detaļas un saglabāt pozitīvu attieksmi, neskatoties ne uz ko, un, kā saka mans mazais brālis Rihards – ticību sev. Tā es sevi arī raksturotu – cenšos it visā saskatīt pozitīvo, ticēt sev, baudīt dzīves garšas gan ēdienā, gan dzīvē pašā, pamanīt skaistas detaļas un mākslu ēdiena gatavošanā un pasniegšanā, savas un citu telpu radīšanā, kā arī pastaigā pa mežiem vai kārtējā Itālijas pasakainajā pilsētā."

Arī fiziskās aktivitātes Ancei ir neatņemama dzīves sastāvdaļa. Viņa spēlē tenisu, dodas pārgājienos, tāpat pilates vai peldēšana arī ir daļa no viņas ikdienas.

"Es ticu, ka estētika iet roku rokā – tas attiecas gan uz telpām un vidi, kurā dzīvojam, gan uz ēdienu, tā pasniegšanu, gan modi," stāsta Ance, kuras moto ir: "Galvenais ir gribēt!"

Par lietām, bez kurām viņa nevar virtuvē – noteikti mūzika, kas arī ir radošais process gluži kā pašā ēdiena gatavošana un augstas kvalitātes olīveļļa, par ko viņa nosaka: "Gadi, kas pavadīti Itālijā, dara savu."

Anete Kuzņecova: "Vēlos nodzīvot līdz 120 gadiem!"

Anete Kuzņecova pēc horoskopa ir Strēlnieks – azartiska pēc dabas, patīk visu laiku būt kustībā, izzināt un piedzīvot. Viņai patīk ceļot kopā ar ģimeni.

Anete Kuzņecova

"Esam sportiska un aktīva ģimene, daudz pārvietojamies ar riteņiem, dodamies pārgājienos, laivu braucienos. Ikdienā cenšos nostaigāt vismaz 7000 soļu un regulāri pavingrot."

25 gadus Anete ir nostrādājusi bankā dažādos amatos, bet šogad nolēma, ka vēlas tomēr attīstīt savu biznesu, un pavasarī aizgāja no darba. Tieši dienā, kad nolēma aiziet, uzzināja, ka ir "Sardīnijas brīvdienu" dalībnieku sarakstā.

Anete Kuzņecova

"44 gadu vecumā nolēmu kļūt par satura veidotāju "Instagram" platformā. Man tas izdevās, un tagad regulāri veidoju saturu par veselīgu dzīvesveidu un ilgmūžību. Man tuvs biohakings, vēlos nodzīvot līdz 120 gadiem."

Anete ir trīs skaistu putnusuņu saimniece, kas ar suņiem piedalās izstādēs un medību sacensībās. Šogad viņai  pievienojās mazākais – itāļu braks (bracco italiano), kas ir ļoti retas šķirnes suns Latvijā.

Anete Kuzņecova

"Man ļoti patīk gatavot ģimenei un draugiem gardas maltītes no svaigiem, kvalitatīviem, sezonāliem produktiem. Jo vienkāršāks un nesamocītāks ir ēdiens, jo, manuprāt, labāk. Bieži vien ceļojumos baudītās maltītes pēc tam gatavoju arī mājās."

Viņa dievina labus jokus un pati arī daudz joko. Īpaši patīk gardi pasmieties pašai par sevi! Anetei patīk ballītes, cilvēki, sarunas, bet tikpat ļoti izbauda stundām garas pastaigas ar suņiem pa mežu.

"Esmu pozitīvs, priecīgs un dzīvei atvērts cilvēks," saka Anete, kuras moto, ko viņa bieži izmanto arī savos sociālo tīklu ierakstos, ir: "Viss patīk!"

Anetei gatavojot virtuvē būtu grūti iztikt bez saviem četriem dažāda izmēra koka dēlīšiem un austiņām, kurās vienmēr uzliek tik labu mūziku, ka viņas darbošanās virtuvē vairāk atgādina dejošanu nekā gatavošanu.

Arnis Rozītis: "Mīlēt nevajag pareizi, mīlēt vajag vispār!"

Arnis Rozītis ir trīs burvīgu meiteņu – Emīlijas, Grietas un Melānijas tētis un vīrs brīnišķīgai sieviņai Evitai. Viņš ir cilvēks, kurš novērtē ģimeni, mērķtiecīgi iet uz priekšu un vienlaikus prot izbaudīt dzīvi.

Arnis Rozītis

"Mana ģimene ir mans pamats un lielākā motivācija. Mums ļoti patīk ceļot – tas ir mūsu veids, kā būt kopā, piedzīvot un uzkrāt atmiņas. Un mūsu komandā ir arī suns Lakijs."

Arnis dzīvē vienmēr ir bijis rīcības cilvēks. "Daudzi saka, ka attiecības no liela attāluma nav iespējamas. Es saku — ir. Pašā sākumā ar Evitu dzīvojām katrs savā valstī — es Briselē, kur uz trim gadiem biju "aizkomandēts" uz vēstniecību Beļģijā, bet Evita Rīgā. Tā dzīvojām gandrīz gadu. Tas iemācīja vienu vienkāršu lietu, ja ļoti grib, viss ir iespējams un attālums nav šķērslis."

Kad Evita bija aizbraukusi uz koru konkursu Mariborā, viņš vienkārši izdomāja viņu pārsteigt. Piektdienas vakarā pēc darba sēdos mašīnā un aizbraucu no Briseles uz Mariboru, lai kaut uz vienu dienu viņu satiktu.

Arnis Rozītis

"Ceļošana mums nav tikai atpūta — tā ir iedvesma. Īpaša vieta mūsu dzīvē ir Itālijai. Katrā ceļojumā mēs apzināti meklējām mazās, autentiskās kafejnīcas ar sarkani rūtotajiem galdautiem, jo tieši tur parasti ir visgardākais ēdiens un vislabākā atmosfēra."

Arnim arvien biežāk ienāca prātā doma, ka labprāt gribētu izmēģināt, kā tas ir, ja pašiem būtu sava kafejnīca. Viņš nezina, vai tā bija sakritība vai nē, bet tieši tajā brīdī parādījās iespēja piedalīties "Māju kafejnīcu dienās". Tieši tur viņi saprata, ka tas varētu būt ne tikai hobijs, ko darīt reizi gadā, bet varbūt ir laiks tam pievērsties nopietnāk.

Arnis Rozītis

"Tāpēc šobrīd esam "Ā… daži itāļi" un radām itāļu sajūtu ar gardām, autentiskām Neapoles picām arī tavā ballītē."

Sports Arnim ir ļoti tuvs jau no bērnības. Viņš mīl basketbolu, kas ir viņa sporta veids kopš agras bērnības. "Komandā svarīga ir sadarbība, kopīgu mērķu vārdā. Atmest egoismu un individuālos mērķus, mācēt pielāgoties, paļauties un uzticēties — tie ir principi, pēc kuriem dzīvoju arī ikdienā," stāsta Arnis.

Viņa ceļš basketbolā sākās nelielā ciematā Nītaurē, kad pusaudža gados pats sazvanīja sporta skolu un iestājās basketbola programmā. Vecāki par to uzzināja tikai tad, kad viss jau bija sakārtots. Lai trenētos Cēsīs, viņš katru dienu ar stopiem mēroja vairāk nekā 50 kilometrus. Tas iemācīja disciplīnu, patstāvību un neatlaidību.

Arnis Rozītis

"Šī attieksme arī atmaksājās, strādājot Briselē, kļuvu par Beļģijas amatieru basketbola līgas čempionu. Tā bija ne tikai uzvara laukumā, bet arī pierādījums tam, ka ar darbu un komandu var sasniegt daudz."

Arnis ir saņēmis arī atzinības rakstu no Latvijas prezidenta (Edgara Rinkēviča – red.), kurš tobrīd ieņēma ārlietu ministra amatu.

Šobrīd Arnis ir arī Ādažu novada domes deputāts, kā arī kultūras projektu vadītājs. Viņš lepojas ar to, ka ir Ādažu Gaujas svētku organizatoru sastāvā, jo tā ir fantastiska komanda, kas rada fantastiskus svētkus!

"Ja godīgi — ar trim meitām mājās izaicinājumu netrūks, bet tieši tas iemāca novērtēt dzīvi un izbaudīt katru dienu," saka Arnis, kura moto attiecas uz visu – ģimeni, dzīvi, hobijiem: "Mīlēt nevajag pareizi, mīlēt vajag vispār!"

Artūrs Salija: "Labākais vēl priekšā!"

Artūrs Salija ir piedzimis un uzaudzis Rīgā. Un 14 gadu vecumā parakstīja savu pirmo profesionālo hokeja līgumu Maskavā.

Artūrs Salija

"Tas bija grandiozi, bet arī ļoti izaicinoši. Spēlēju arī Latvijas nacionālajā izlasē, KHL un pēdējos divus gadus spēlēju Dānijā, pēdējā sezonā izcīnot 2. godalgoto vietu play-offos."

Artūram nācās izaugt un spēt "pabarot" sevi jau no 14 gadiem. Viņa "pavāra" ceļš sākās ar rolltoniem, jo finanšu pratība Maskavā nebija viņa stiprā puse. Artūrs neslēpj, ka bija mēneši, kad pārdeva savas hokeja nūjas, lai izdzīvotu un lūdz to neteikt mammai.

Artūrs Salija

"Tieši caur hokeju un regulārajām sezonām esmu pilnveidojis savas kulinārās prasmes. Mājās ēdienu gatavošana, pasaules virtuves izzināšana, restorāni un street-kitchen – tas viss vienmēr ir gājis roku rokā ar manu profesionālo karjeru."

Artūra tēvs bija gruzīns. Arī viņa ģimenē "love language" izpaužas kā pilns galds ar gardumiem. Gaļas ēdieni, svaigi un grilēti dārzeņi, hačapuri, pildītie baklažānu rullīši, melones un arbūzi, baklava – brokastīs, pusdienās un vakariņās, smejoties saka Artūrs.

Viņam ir sieva un divas meitas. "Visas skaidri zina, ko grib, un es – vienmēr realizēju viņu vēlmes. Ikdienā gatavoju trīs reizes dienā. Neticat? Pajautājat sievai un meitām," saka Artūrs, kura moto ir: "Labākais vēl priekšā!" (Best is yet to come!)

Par to, kāpēc viņš pieteicās šovā, atbild, ka viņš ir apceļojis pusi pasaules, paciemojies tik daudzos restorānos un gan apslēptās, gan tūristīgās vietās. Atbraucot mājās, viņš gatavo viņu iemīļoto ēdienu versijas, ko izbaudīja ārzemēs.

"Katros svētkos un ikdienā visi ir starā par manām "pavārprasmēm". Patiesi izbaudu manas ģimenes laimīgās sejas un dievinu kopā būšanu, līdz ar to kāpēc gan ne?! Labākais vēl priekšā," nosaka Artūrs.

Inese Kalniņa: "Galvenais ir darīt – ne perfekti, bet reāli!"

Inese Kalniņa ir pabeigusi kultūras menedžmenta svētku režiju un tā arī iet pa dzīvi – visu laiku kaut ko menedžējot un režisējot.

Inese Kalniņa

"Manuprāt, visa dzīve sastāv no mazākiem un lielākiem notikumiem, kurus mēs paši izveidojam. Man ļoti patīk uzņemt viesus, rīkot dārza ballītes. Kopā būšanas prieks ir milzīgs gandarījums. Pēdējos dažus gadus manas top ballītes ir vairāk vai mazāk visu trīs meitu vajadzībām pielāgotas. Man šķiet, ka vispār mana top lieta un mans brīvais laiks vairāk vai mazāk ir visas trīs meitenes un ceturtais bērniņš – kafejnīca."

Kafejnīca Inesei vairāk ir kā aizraušanās un hobijs. Viņa godīgi sakot, ja tagad tā atskatās, pat nesaprot kā tas vispār notika.

Inese Kalniņa

"Zinu, ka, esot stāvoklī ar trešo meitu, izdomāju, nu labi, atvēršu kafejnīcu, kur smaržo siltas, tikko ceptas smalkmaizītes un garda kafija. Pavisam vienkāršu, taču ar labu atmosfēru un baudāmu garšu. Un tad nu atlokot piedurknes, ne tikai savas, bet visas ģimenes, telpas tika atrastas, remonta darbi izdarīti un šobrīd varu teikt, ka pēc trīs ļoti izaicinošiem gadiem, jau kaut kas sāk līdzināties iecerētajam. Trešā meitiņa tur arī uzauga, jau pirmajā mēnesī ar mani kopā pieņēma darbiniekus un darbojās virtuvē."

Inesei pats svarīgākais ir komanda, ar ko kopā strādāt. Šobrīd viņai tā ir "Zelta komanda". Tāpat Inese ir pārliecināta, ka kafijai ir jābūt izcilai – to šobrīd novērtē ikviens un, ja vienu reizi kafija nebūs laba – viss, otras iespējas vairs nav.

"Pie mums Jūrmalā, Majoru dzelzceļa stacijā, smaržo saldās beļģu vafeles un mūsu īpašās siera-dārzeņu vafeles ar dažādiem topingiem. Jā, es neesmu kvalificēta pavāre vai konditore, man tikai pašai ļoti garšo un tad tā sajūta, ka redzi, ka kādam citam arī garšo un viņš no laimes murrā, tad tas ir kā dvēseles piepildījums."

Inese saka, ka ļoti bieži svarīgākais ikvienā vietā, kur atrodies, ir sajūta, tas kā tevi sagaida, kā ar tevi runā un, protams, ja ir gards ēdiens, tad laime pilnīga.

Inese Kalniņa

"Reiz piedalījos šovā "Gandrīz ideālas vakariņas" – man ļoti patika un es izbaudīju uzņemšanas prieku un arī ciemos došanos prieku, jo katrs no mums ļoti cenšas un vēlas parādīt un izdarīt to labāko. Mums, četrām draudzenēm, jau piekto gadu reizi mēnesī ir Prosecco brokastis. Šis ir tik lielisks veids, kā padarīt ikdienu vēl īpašāku. Mēs vienmēr esam tik aizņemtas ar ēdiena baudīšanu un kopā būšanu, ka kopbildes ir tikai burtiski divas. Pārējās vienmēr ir ar galda klājumu."

"Piekrītu pilnībā Finķa teiktajam: "Kas nebauda, pats kļūst nebaudāms!" Tā tiešām ir un baudīt var arī vienkārši sēžot jūras krastā, vērojot saules rietu. Ir tikai jāsavācas un jātiek līdz tam jūras krastam īstajā laikā," stāsta Inese, kuras moto ir: "Galvenais ir darīt – ne ideāli vai perfekti, bet gan reāli un tad procesā viss notiek!"

Inesei virtuvē būtu grūti bez radio, jo viņai vajag to fona troksni un, protams, bez asa naža. Taču, ja tā pavisam godīgi, tad Inesei virtuvē ir grūti, ja gatavo tikai tāpēc, ka jāgatavo: "Lai izdotos, vajag iedvesmu un, pats galvenais, mīlestību – tā ir vienmēr pati galvenā garšviela."

Linards Mežaleons: "Ēst gatavošana nav tikai darbs"

Linardam Mežaleonam ir 25 gadi un viņš nāku no neliela ciemata Inciema. Šobrīd dzīvo Zviedrijā un strādā restorānā.

Linards Mežaleons

"Ēst gatavošana manā dzīvē ienāca ļoti agri — jau piecu gadu vecumā pats sev taisīju maizītes. Tajā brīdī tas, protams, nelikās nekas īpašs, bet ar laiku sapratu, ka virtuve man vienmēr bijusi tuva. Tāpēc pēc 9. klases izvēlējos mācīties tieši šo jomu, pat īsti nezinot, ko no tās sagaidīt."

Sākums Linardam nebija ideāls, jo praksēs nesatika cilvēkus, kas iedvesmotu, un kādu brīdi pat bija pārliecināts, ka virtuve nav viņam. Dzīve viņu aizveda uz būvniecību, bet 22 gadu vecumā viņam radās iespēja doties uz Zviedriju un pamēģināt darbu virtuvē vēlreiz. Šoreiz viss mainījās.

Linards Mežaleons

"Es nonācu vidē, kur sapratu — ēst gatavošana nav tikai darbs. Tā ir sajūta, enerģija un veids, kā radīt emocijas citiem cilvēkiem. Tieši tas mani aizrāva, un kopš tā brīža zinu, ka šis ir mans ceļš."

Linards ārpus virtuves ir ļoti aktīvs — sports ir liela daļa no viņa dzīves. Viņš ir nodarbojies ar dažādiem sporta veidiem, un viņa lielākais sasniegums ir 8. vieta pasaules čempionātā armvrestlingā. Tas viņam ir iemācījis disciplīnu, izturību un cīņas garu — īpašības, kas noder arī virtuvē.

"Pēdējos piecos gados esmu arī kaislīgs makšķernieks — tas ir mans veids, kā atslēgties un uzlādēties. Tāpat man patīk ceļot — nesen trīs nedēļas pavadīju Vjetnamā un apmeklēju Parīzi, gūstot iedvesmu no dažādām kultūrām un virtuvēm," stāsta Linards.

Linards ir cilvēks, kurš nebaidās mēģināt vēlreiz, pat ja sākumā kaut kas neizdodas: "Un tieši tas mani ir atvedis tur, kur esmu šodien."

Mārīte Eglīte: "Ticu, ka bailēs ir spēks"

Mārīte Eglīte ir no kuplas ģimenes. Bērnībā viņa mēdza mammai sēdēt blakus, kad viņa gatavoja uz pasūtījumu kūkas, un tagad tās cep pati.

Mārīte Eglīte

"Bieži pieķeru sevi pie domas, nu kā viņa varēja iztikt bez silikona lāpstiņas, jo traukā vēl tik daudz paliek, bet tad nebūtu tā bērnības atmiņa, gaidījām, kad varēs izlaizīt no bļodas pārpalikumus, silikona lāpstiņa ir tā lieta, bez kuras man nepatīk strādāt, tāpat kā cepamo papīru nevar nekas aizstāt, bet ja kaut kas tomēr nav pa rokai, risinājums vienmēr tiek atrasts."

Tagad Mārītei pašai ir kupla ģimene, trīs burvīgas atvases un vīrs, kas atbalsta it visā.

Mārīte Eglīte

"Izvēlos būt aktīvs cilvēks un man patīk dzīvē dažādība, lai neiestājas rutīna. 10 gadus dejoju tautiskas dejas, bet šobrīd esmu iepauzējusi. Katros Līgo sapinu desmitiem ozollapu vainagus un tos pārdodu, šis dod to svētku sajūtu, ir kuri atgriežas katrus Līgo, lai iegādātos atkal."

Ikdienā Mārīte ir pārdevēja-konsultante apģērbu veikalā, kad tās durvis viņa aizslēdz, tad atver citas, savas virtuves, kur top draugiem un paziņām gardumi.

Mārīte pieņem jebkuru aktīvas atpūtas piedāvājumu. Pēdējā laikā tie ir pārgājieni vai laivu braucieni. Vai jebko, kas saistīts ar gatavošanu.

Mārīte Eglīte

"2025. gadā piedalījos "Mājas kafejnīcu dienās". Tas bija burvīgs piedzīvojums, tāpēc pieteicos atkārtoti. Saucu sevi par amatieri, parasti smejos, kad draugi nosauc mani par profesionāli. Visu, ko zinu, ir pašmācību ceļā iegūts, neskatoties uz to, ka esmu pabeigusi pavārus, ilgu laiku ar gatavošanu nenodarbojos, bet pēdējos septiņus gadus tā teju ir mana ikdiena."

Mārīte saka, ka viņa ir kautrīga, kaut gan bieži tas tā neizskatoties. Draugu kompānijām viņa nekautrējas taisīt meistarklases, un viņu svētkos bieži viņa ir gan pavārs, gan viesis.

"Mans lielākais atbalsts ir vīrs, ja būs nepieciešams, izceps arī biskvītu, kad sieva ir skrējienā," stāsta Mārīte un nosaka: "Ticu, ka bailēs ir spēks, baidos no visa jaunā, bet tāpat eju un daru, un daru tā pa īstam. Vienu es zinu droši, mana sirds ir virtuvē."

Kas sagaida skatītājus un dalībniekus "Sardīnijas brīvdienās"?

Sardīnijas daba liek aizrauties elpai, un tradicionālā virtuve ir ne mazāk pārsteidzoša. Vietējo ļaužu interese par šovu un latviešu pavāriem ir neviltota un apgūtās itāļu ēdienu receptes iepriecinās pat rūdītus gardēžus. "Sardīnijas brīvdienas" būs  kulinārs piedzīvojums – arī skatītāji tiks pie jaunām prasmēm – un ne tikai picu cepšanā! Fritēts vārītā krēma deserts un pildītas jēra zarnas pamatēdienā ir tikai daļa no neierastās ēdienkartes, ar ko šova dalībniekiem nācās iepazīties.

Lai izbaudītu visas Sardīnijas garšas, komandas katru dienu gatavos citā virtuvē, mācoties no vietējiem šefpavāriem, un pat ceļos starp pilsētām. Latvijas pavārus laipni uzņems gan vietējie ļaudis savās virtuvēs, gan populārāko restorānu īpašnieki, un tas nozīmē, ka komandām nemitīgi jāpiemērojas atšķirīgiem ēst gatavošanas apstākļiem.

Ikvienā raidījuma epizodē dalībniekus sagaida aizvien jauni pārsteigumi: neparedzēta izbalsoto dalībnieku atgriešanās, komandu pārkārtošana, laika trūkums un nespēja sagādāt vajadzīgos produktus.

"Sardīnijas brīvdienas" risinās pozitīvā noskaņā – par to gādā patīkamais klimats, atraktīvie raidījuma vadītāji un iespējas pēc ēst gatavošanas atvilkt elpu, izbaudot vietējo iedzīvotāju piedāvāto atpūtas programmu.

Pēc 10 epizodēm viens no astoņiem pavāriem saņems galveno balvu. Kurš tas būs? Neuzminēsiet, būs jāskatās līdz galam! Baudīsim itāļu virtuvi un sardīniešu temperamentu latviešu izpildījumā!

Skaties kulināro ceļojumu "Sardīnijas brīvdienas" no 15. septembra, otrdienās, pulksten 21.45 kanālā TV3 un baudi dienvidu salas skaistos skatus, gardos ēdienus, kā arī noskaidro sardīniešu virtuves labākos meistarus!