"Tava izvēle": ko vēlētājiem sola "Saskaņas Centrs", "Stabilitātei!" un "Latvijas attīstībai"?
Tuvojoties 15. Saeimas vēlēšanām, TV3 Ziņas turpinām iepazīstināt ar politiskajiem spēkiem, kas rudenī cīnīsies par varu nākamajā Saeimā. Šoreiz partijas ar atšķirīgu vēsturi, bet līdzīgu uzdevumu – pārliecināt vēlētājus, ka tās spēj atgūt zaudētās pozīcijas – "Saskaņas Centrs", "Stabilitātei!" un "Latvijas attīstībai".
Visiem trim politiskajiem spēkiem reitingi, noslēdzoties sarakstu iesniegšanai, nepārsniedza 2% vēlētāju atbalstu. Augustā gan situācija mainījās un tikt pāri šim slieksim izdevās gan "Latvijas attīstībai", gan "Stabilitātei!".
"Saskaņas Centrs"
"Saskaņas Centrs" savulaik bija viens no ietekmīgākajiem politiskajiem spēkiem Latvijā – partija, kas uzvarēja Saeimas vēlēšanās, ilgus gadus valdīja Rīgā un pārstāvēja lielu daļu krievvalodīgo vēlētāju. Tagad tā mēģina atgriezties politikā ar veco nosaukumu un reitingiem ap diviem procentiem.
"Saskaņas Centrs" Latvijas politikā parādījās 2005. gadā. Paši sevi viņi pieteica kā politisku spēku, kas iestāsies par sociālo taisnīgumu, mazturīgajiem, pensionāriem un mazākumtautību tiesībām.
Savā priekšā es redzu cilvēkus, kas visu mūžu ir godīgi strādājuši un būtu pelnījuši pienācīgus dzīves apstākļus, kuri diemžēl nav, bet šie ir pavasara svētki un mēs nesīsim pavasari Latvijas politikā.
- 2006 — 17 mandāti;
- 2010 — 29 mandāti;
- 2011 — 31 mandāts;
- 2014 — 24 mandāti;
- 2018 — 23 mandāti;
- 2022 — 0 mandātu
Jau pēc dažiem gadiem "Saskaņas Centrs" kļuva par vienu no lielākajiem spēkiem Saeimā, bet augstāko punktu sasniedza 2011. gada ārkārtas vēlēšanās – 31 mandāts un lielākā frakcija parlamentā.
Lai arī "Saskaņas Centrs" ieguva teju trešdaļu balsu, valdībā tā arī netika. Tam šķēršļi bija vairāki: attiecības ar Krieviju, sadarbības līgums ar Putina pārstāvēto "Vienoto Krieviju" un vēlāk arī 2012. gada referendums par krievu kā otro valsts valodu.
Ja Saeimā "Saskaņa" gadiem palika opozīcijā, tad galvaspilsētā aina bija pavisam cita – Rīgu ilgus gadus vadīja partijas redzamākais politiķis Nils Ušakovs. Un tieši tur "Saskaņa" varēja sevi parādīt kā varas partiju.
Taču vēlāk tieši Rīga kļuva arī par vienu no smagākajiem triecieniem partijas reputācijai. "Rīgas satiksmes" lieta, pārmetumi par pašvaldības uzņēmumu pārvaldību un Ušakova atstādināšana no mēra amata būtiski iedragāja "Saskaņas" tēlu. Pēc tam partija zaudēja arī varu galvaspilsētā.
Tam sekoja vēl viens trieciens – 2022. gada Saeimas vēlēšanas. Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā "Saskaņa" nosodīja Krievijas agresiju, taču politiski tā nonāca ļoti sarežģītā situācijā. Daļai tradicionālo vēlētāju šāda pozīcija nebija pieņemama, un pirmo reizi "Saskaņa" palika aiz parlamenta durvīm un nepārvarēja piecu procentu barjeru.
Tagad tā mēģina atgriezties ar veco nosaukumu – "Saskaņas Centrs", startējot kopā ar "Centra partiju". Sarakstu augšgalā atkal ir politiķi Jānis Urbanovičs un Valērijs Agešins, bet programmā partija atgriežas pie sociāliem solījumiem: pensijām, pabalstiem, ģimeņu atbalsta un veselības aprūpes.
"Stabilitātei!"
Taču "Saskaņas" kritiens nenozīmēja, ka pazuda tās vēlētājs. Daļa neapmierinātības balsu 2022. gadā aizgāja pie jauna spēka — "Stabilitātei!", kas vēlēšanās kļuva par vienu no lielākajiem pārsteigumiem.
Partiju 2021. gadā izveidoja Aleksejs Rosļikovs un Valērijs Petrovs. Abi iepriekš bija saistīti ar "Saskaņu", bet vēlāk no tās izslēgti. "Stabilitātei!" sevi pieteica kā alternatīvu līdzšinējai varai, solot sociālu un finansiālu stabilitāti un iestājoties par cilvēktiesībām.
Partijas atpazīstamību lielā mērā veidoja pandēmijas laika protestu noskaņa, kritika par ierobežojumiem, aktīva darbība sociālajos medijos un krievvalodīgo uzrunāšana.
2022. gada Saeimas vēlēšanās "Stabilitātei!" ieguva 6,8 procentus balsu un 11 mandātus. Taču jau nākamajos gados partijas nosaukums sāka skanēt ironiski. "Stabilitātei!" Saeimas frakciju pameta vairāki deputāti, un 2026. gada sākumā tā izjuka pavisam. Rosļikovs to komentēja, sakot, ka "komanda attīrās", taču politiski tas iezīmēja partijas strauju novājināšanos.
Par partijas redzamāko seju visu šo laiku palika pats Aleksejs Rosļikovs. Viņa politiskais stils lielā mērā balstījās konfrontācijā. Viens no skaļākajiem brīžiem bija rupjais žests no Saeimas tribīnes pašvaldību vēlēšanu priekšvakarā.
Tas nepalīdzēja salīdzinoši vājajam sniegumam vietvaru vēlēšanās, tā vietā Rosļikovs nonāca Valsts drošības dienesta (VDD) redzeslokā. Tagad viņš izbēdzis uz Baltkrieviju, bet Latvijā apsūdzēts nacionālā naida kurināšanā un izsludināts meklēšanā.
Partijas priekšplānā tagad ir Saeimas deputāte Svetlana Čulkova — "Stabilitātei!" vadītāja un Rīgas saraksta līdere. Bet Rosļikovs, neraugoties uz atrašanos Baltkrievijā, Rīgas sarakstā ir ar otro numuru.
Priekšvēlēšanu programmā "Stabilitātei!" sola atjaunot ekonomisko sadarbību ar Krieviju un Baltkrieviju, pārskatīt sankcijas agresoram un vēlas redzēt Latviju, kas būtu neitrāla starptautiskajos konfliktos.
Ja vēlot 14. Saeimu "Stabilitātei!" bija viens no vēlēšanu pārsteigumiem, tad tagad tā nonākusi izdzīvošanas režīmā: ar izjukušu frakciju, Rosļikova tiesiskajām problēmām un ievērojami zemāku vēlētāju atbalstu.
"Latvijas attīstībai"
Tikmēr nākamais politiskais spēks pēdējos četrus gadus vispār nav bijis pārstāvēts parlamentā. "Latvijas attīstībai" dibināta 2013. gadā, un sākotnēji tā lielā mērā saistījās ar bijušā premjera Einara Repšes atgriešanos politikā.
Partija sevi pieteica kā uz attīstību un reformām vērstu politisko spēku, īpaši uzsverot uzņēmējdarbību un birokrātijas mazināšanu. Līdzās Repšem, tās kodolā bija arī Edgars Jaunups un arvien redzamāku lomu ieguva arī Juris Pūce.
Sākums gan nebija veiksmīgs. 2014. gada Saeimas vēlēšanās "Latvijas attīstībai" parlamentā neiekļuva. Daudz labāk tai veicās apvienojot spēkus ar "Kustību Par". Kopīgā apvienība "Attīstībai/Par!" 13. tās Saeimas vēlēšanās ieguva 13 mandātus un nokļuva arī valdībā.
Tas bija partijas ietekmes augstākais punkts. "Attīstībai/Par!" valdībā ieguva vairākus ministru krēslus un sevi pieteica kā modernu, liberālu un proeiropeisku spēku. Taču tieši gadi pie varas partijai atnesa arī vairākus skandālus. Viens no tiem lika Jurim Pūcem atkāpties no ministra amata pēc tam, kad viņš bija publiski melojis, ka nav izmantojis Rīgas bezmaksas auto caurlaidi, kas viņam nepienācās.
"Es pieļāvu kļūdu, es reaģējot uz publiski izskanējuši informāciju, es izlēmu neteikt sabiedrībai līdz galam patiesību, tas bija tāds emocionāls brīdis, reakcija bija emociOnāla, likās, ka sevi jāaizstāv," teica Pūce.
Kritika par Covid-19 vadību apvienības pārraudzītajā Veselības ministrijā, pārmetumi par partijas finansēm un iekšējā politiskā virtuve rezultējās nākamo Saeimas vēlēšanu rezultātos, kad 5% barjeras pārkāpšanai pietrūka ap 250 balsu.
Tagad "Latvijas attīstībai" startē viena. Bijušie kompanjoni – "Kustība Par" – startē kopā ar "Progresīvajiem". "Latvijas attīstībai" Ministru prezidenta amata kandidāts ir eiroparlamentārietis Ivars Ijabs, kurš pats vēlēšanās gan nestartē. Sarakstos tikmēr zināmākie partijas politiķi, tostarp Juris Pūce, Edgars Jaunups un Artūrs Toms Plešs.
"Latvijas attīstībai" atgriežas pie sev raksturīgām tēmām: drošības, ekonomikas izaugsmes, privātās iniciatīvas, mazākas birokrātijas, stabilas nodokļu politikas un modernākas valsts pārvaldes.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
