Kā pasargāt bērnus no mobinga un vardarbības? Podkāsts "Droši vien nedroši"

Laura Valaine skaidro, ka emocionālās vardarbības pamatā ir cieņas aizskaršanas aspekti – draudi, pazemošana, apsaukāšana, kontrolēšana, dominēšana, utt.. Viņa vērš uzmanību, ka emocionāli droša vide skolā ir tāda, kurā netiek aizskarta bērna cieņa un arī pats bērns neaizskar cita cieņu.

Kas bērnos rada drošības sajūtu?

Mobings un ņirgāšanās ir sistemātiska vardarbības forma, kas sevī ietver agresīvu un pāridarošu rīcību – verbālu, fizisku, seksuālu, turklāt tā var tikt vērsta pret upuri arī digitālajā vidē. Vēl viena nianse ir arī spēku nevienlīdzība, jo mēdz būt kāds indivīds vai grupa, kas jūtas pārāka par kādu un šo pārākumu grib demonstrēt.

Bērniem drošības sajūtu dod tas, ja viņi zina, pie kā vērsties – kādam tā ir ģimene, kādam skolotājs, vai ārpusskolas pulciņa vadītājs. Tomēr kā rāda pētījumi, pēc palīdzības vēršas vien nedaudz vairāk kā puse.

Viss sākas ģimenē

Indra Salceviča norāda, ka, vēršoties pēc palīdzības, daudz kas atkarīgs no cilvēka rakstura. Tāpat arī viņa min ģimenes attieksmi – ja vecāks pasaka "ai, vienalga", tad skaidrs, ka bērns nejutīsies droši arī mājās un, pieaugot, iespējams, pats pārņems šo bulinga uzvedību.

"Viss sākas ģimenē. Skolā mēs varam redzēt ģimenes audzināšanas sekas. Par bulijingu manuprāt daudz vairāk būtu jārunā 1., 2. klasē vecāku sapulcēs, jo tur tas nāk ārā. Bērns pats neizdomās paņirgāties par bērna svaru vai atšķirībām. Viņš to dzird ģimenē. Kaut vai skatoties televizoru – kā vecāki savā starpā runā par vienu, otru vai trešo cilvēku… Mēs cīnāmies ar to, ka nevis bērni savā starpā mobingo – mēs cīnāmies ar viņu vecākiem," pauž Indra Salceviča.

Vai liegums labot kontroldarbus rada papildu trauksmi?

Vēl sarunā tiek norādīts arī uz jauno kārtību skolās, kurā bērniem ir aizliegts labot kontroldarbus. Indra Salceviča norāda, ka šī apziņa var raisīt papildu trauksmi un arī mazināt drošības sajūtu, taču Laura Valaine pauž uzskatu, ka šādi bērnam tiek iemācīts uzņemties atbildību par savas darbības sekām.

Indra Salceviča tam piekrīt, taču vērš uzmanību uz situācijām, kad bērnam ir problēmas mājās, kas nereti var pārnesties arī uz sekmēm skolā. Atbalsta mehānisma trūkums daudziem varētu krietni sarežģīt tālāko mācību procesu un arī dzīvi.

Drošība digitālajā vidē

Viens no vardarbības veidiem, kam pēdējā laikā pievērsta liela sabiedrības vērība, ir bulings digitālajā vidē. Sarunas dalībnieki spriež, ka atsākoties skolai vecākiem vajadzētu pārrunāt ar saviem bērniem vienkāršus priekšnosacījumus, kā lietot telefonu. Piemēram, to, ka komunikācija notiek tikai ar īsziņām un nedrīkst sūtīt savas bildes.

Saskaroties ar aizdomīgām situācijām, bērniem būtu nekavējoties jāziņo vecākiem. Lai veidotos izpratne par drošību digitālajā vidē būtu jārunā jau no pirmajām klasēm. Arī vecāki var veikt preventīvas darbības un telefona iestatījumos jau uzreiz bloķēt, piemēram, konkrētus atslēgas vārdus.