Bērnu veselības aprūpei valsts tērē vairāk nekā 100 miljonus. Taču speciālisti ne vienmēr ir pieejami
Bērnu veselības aprūpe Latvijā ir prioritāte – taču vairāk uz papīra nekā dzīvē. Valsts kontrole revīzijā secinājusi, ka bērna iespējas laikus saņemt valsts apmaksātu ārsta palīdzību būtiski atšķiras atkarībā no tā, kur ģimene dzīvo. Turklāt valsts tērētie miljoni ne vienmēr nozīmē, ka vajadzīgais speciālists patiešām ir pieejams. Īpaši sarežģīta situācija ir reģionos.
Valsts bērnu ambulatorajai veselības aprūpei gadā tērē 93 miljonus eiro. Ģimenes no savas kabatas samaksājušas vēl vismaz 14,5 miljonus. Taču revīzija rāda – arī vairāk nekā 100 miljoni eiro vēl nenozīmē, ka bērns pie vajadzīgā ārsta patiešām tiks.
Valsts kontrole reģionos pārbaudīja piecas bērnu ambulatorās aprūpes programmas. Vairāk nekā 70% gadījumu ārstniecības iestādes ieplānoto pakalpojumu bērniem faktiski nesniedza.
"Mēs redzam, ka tad, kad zvana mammas vārdā un mēģina pieteikt piecgadīgu bērnu, tad ja ne lielākā daļa, tad liela daļa atsaka bērna vizīti – tur nav bērnu ārstu un arī vispārējās specializācijas ārsti nepieņem bērnus vai pieņem tikai no noteikta vecuma," norāda Valsts kontroles padomes locekle Maija Āboliņa.
Piemēram, meklējot bērnam kardiologu, publiski pieejamā informācija piedāvāja 12 ārstniecības iestādes. Valsts kontrole pārbaudīja – bērnu faktiski varēja pieteikt tikai vienā. Speciālistu pieejamību ietekmē arī dzīvesvieta – lielākā daļa bērnu ārstu strādā Rīgā, un ik dienu uz galvaspilsētu pie ārsta brauc vidēji 350 bērnu no reģioniem.
"Bērnu slimnīcai tas, protams, ir izaicinājums – nepalaist garām tos bērnus, kuriem palīdzība ir nepieciešama pie augstākas raudzes speciālistiem, un nepieciešama ātrāk. Ja visi bērni nonāk vienā rindā un viņu ir pieteikami daudz, tad viņus ir grūtāk notriažot un pateikt, kuram palīdzība ir vajadzīga ātrāk," norāda Bērnu slimnīcas vadītājs Valts Ābols.
Bažas ir arī par ģimenes ārstu pieejamību reģionos. Tuvāko gadu laikā daļa ārstu, sasniedzot pensijas vecumu, plāno darbu pārtraukt. Viņu praksēs reģistrēti vairāk nekā 32 000 bērnu. Šogad sākta programma ģimenes ārstu piesaistei reģionos.
"Ja ģimenes ārsts strādā attālāk no Rīgas, tad viņš var saņemt noteiktas kompensācijas, bet vienlaicīgi jāsasniedz konkrēti kvalitātes kritēriji. Un šis ir sākums nopietnai valstiskai programmai, kas ir jāattīsta un jārealizē, jo pirmās aptaujas liecina, ka tas ir ļoti aktuāls un palīdzošs rīks, kā noturēt ģimenes ārstus reģionos un kā viņus arī tur piesaistīt," saka Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītājs Ainis Dzalbs.
Valsts kontrole prasa pārskatīt visu bērnu ambulatorās aprūpes tīklu – lai valsts finansējums sekotu reāli pieejamam pakalpojumam, nevis tikai tam, kas ieplānots uz papīra. Veselības ministrs sola, ka līdz ar slimnīcu tīkla pārkārtošanu skaidrāk noteiks, kur un kādu palīdzību pacientam jāspēj saņemt.
"Daudz no tā, kāpēc mēs taisām to tīklu, jo cilvēkiem nav uzticība savam reģionālajai slimnīcai, jo viņu pieredze pa brīžiem nav laba, ka uz vietas nav labi speciālisti vai ka speciālistu vispār faktiski nav. Es eju un pretī man nav tādu speciālistu, tāpēc mēs sakārtosim sistēmu, lai būtu skaidrs pacientu ceļš no A līdz Z," norāda veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV).
Valsts kontroles ieteikumu rezultāti jāsasniedz līdz 2031. gada beigām.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
