Vargulis par Stepaņenko tēva lietu: Jautājums ir, kāpēc par to uzzinām no medijiem, nevis dienestiem

TV3 raidījumā "900 sekundes" viņš komentēja publiski izskanējušo informāciju, ka Stepaņenko tēvs Sergejs Fedotovs un viņa uzņēmums vairāku gadu garumā esot snieguši materiālu atbalstu Krievijas karaspēkam Ukrainā.

Pēc Varguļa teiktā, šis gadījums atklāj vairākus problemātiskus aspektus. "Te ir lielais jautājums arī pār drošības dienestu darbību – kā mēs esam nonākuši līdz tam, ka mēs to uzzinām no medija, nevis no iepriekš veiktām darbībām," sacīja eksperts.

Viņš gan pieļāva, ka drošības iestādēm informācija par šo gadījumu varēja būt zināma arī iepriekš, taču sabiedrībai nav pieejama pilna aina par dienestu izvēlēto taktiku.

"Mēs nevaram izslēgt arī pieeju, ka potenciāli tā varētu būt bijusi mūsu drošības dienestu kalkulācija," norādīja Vargulis.

Vienlaikus politologs uzskata, ka notikušais liecina arī par plašāku problēmu Latvijas politikā. Pēc viņa domām, joprojām pastāv sabiedrības daļa, kas atbalsta politiskos spēkus ar salīdzinoši draudzīgu attieksmi pret Krieviju.

"Tas stāsta par Latvijas politisko vidi, ka ir politiķi, kuriem ir ļoti ciešas saites ar Krieviju, un tās ir arī populāras partijas," sacīja Vargulis.

Viņš piebilda, ka tas apliecina arī sabiedrības segmenta pastāvēšanu, kas joprojām identificējas ar šādu politisko piedāvājumu.

Eksperts norādīja, ka šādi gadījumi īpaši aktuāli kļūst priekšvēlēšanu laikā, kad sabiedrība daudz rūpīgāk izvērtē politiķu saites, kontaktus un finansējuma izcelsmi. Pēc viņa domām, tieši šādos brīžos svarīga kļūst gan mediju loma, gan valsts institūciju spēja savlaicīgi informēt sabiedrību par potenciālajiem riskiem.

Komentējot notikušo kopumā, Vargulis uzsvēra, ka diskusijām nevajadzētu aprobežoties tikai ar vienu politiķi vai vienu ģimeni.

Viņaprāt, daudz svarīgāk ir izvērtēt, vai valstī ir pietiekami efektīvi mehānismi, lai laikus identificētu personas un uzņēmumus, kas var būt saistīti ar Krievijas interesēm vai atbalstu tās militārajām aktivitātēm.

"Ja šī informācija drošības dienestiem kļuva zināma tikai pēc ārvalstu medija publikācijas, tas raisa jautājumus par mūsu gatavību šādus procesus monitorēt un ietekmēt," sacīja politologs.

Pēc viņa teiktā, šī lieta, visticamāk, vēl kādu laiku saglabāsies Latvijas politiskās dienaskārtības centrā, jo skar gan nacionālās drošības, gan sabiedrības uzticēšanās jautājumus.