Iznīcinātāji, helikopteri un pretgaisa aizsardzība – vai Latvijas debesis ir gatavas apdraudējumam vēlēšanu laikā?

Kanādas helikopters, Vācijas "Eurofighter", AN-2 un Latvijas bruņoto spēku helikopters – dažādi lidaparāti, un arī dažādi uzdevumi, taču visi kopā tie ir daļa no spējas, kas Latvijai nepieciešama, lai kontrolētu un aizsargātu savu gaisa telpu.

Lielvārdes militārajā bāzē ceturtdien demonstrēja gan Latvijas, gan sabiedroto gaisa un pretgaisa aizsardzības spējas. To vidū arī Latvijas bezpilota lidaparātu pārtvērējs "Blaze" – viens no jaunās paaudzes risinājumiem cīņai pret bezpilota lidaparātiem. Izmantojot radara datus un mašīnredzi, tas spēj patstāvīgi atrast, atpazīt un pārtvert gaisa mērķus.

"Tādu kļūst Latvijas bruņotajos spēkos, tai skaitā arī gaisa spēkos, arvien vairāk. Pamatdoma šim pārtvērējdronam ir cenu ziņā tikpat efektīvi pretdarboties tādam pašam dronam vai varbūt nopietnākam, kas ielido neidentificēti, neatļauti mūsu gaisa telpā. Tā, lai mums nav jāšauj dārgas raķetes pa lētiem droniem – vienkāršā valodā runājot. Šis drons mums ir izvietots arī uz austrumu robežas, ir apmācīti vairāki karavīri, ne tikai gaisa spēkos, arī sauszemē un Zemessardzē," norāda Latvijas Gaisa spēku komandieris Edmunds Svenčs.

Latvijas gaisa aizsardzība tiek veidota kā daudzslāņu sistēma, kurā katram risinājumam ir sava loma. To veido gan radari un citi sensori, kas ļauj laikus pamanīt un identificēt gaisa mērķus, gan pretgaisa aizsardzības sistēmas un pārtvērējdroni, kas paredzēti to neitralizēšanai. Šāda pieeja ļauj reaģēt uz dažādiem apdraudējumiem un izvēlēties tiem atbilstošāko risinājumu.

"Latvija modernizē savus bruņotos spēkus, un tas ir ļoti svarīgi, jo tādējādi tos var integrēt mūsu gaisa aizsardzības darbā un NATO struktūrās. Mēs ļoti cieši sadarbojamies ar Latvijas iestādēm, lai aizsargātu Latvijas gaisa telpu," pauž ģenerālleitnants, NATO Gaisa spēku komandiera vietnieks Gijoms Toma.

Īpaša uzmanība gaisa telpas aizsardzībai pievērsta arī gaidāmo Saeimas vēlēšanu kontekstā. Pierobežā pēdējos gados piedzīvotie incidenti ar bezpilota lidaparātiem likuši rūpīgāk izvērtēt iespējamos riskus un pilnveidot reaģēšanas kārtību. Vēlēšanu dienā gaisa telpas uzraudzība būs pastiprināta.

"Vācija atsaucās mūsu lūgumam pastiprināt gaisa telpas aizsardzību un to darīs kopā ar sabiedrotajiem Igaunijā un Lietuvā. Laiks, kas mums ir atvēlēts šādu draudu novēršanai, ir ļoti īss šajā vēlēšanu dienā, tāpēc arī visa gatavība tiek koncentrēta uz to, lai tas būtu iespējams. Mūsu kaimiņi otrā pusē saprot, ka tas ir diezgan bezjēdzīgs pasākums, jo mēs darīsim visu, lai iedzīvotājiem nebūtu nekādu bažu par to, ka viņu drošība ir apdraudēta šajā dienā," norāda Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Airis Rikveilis.

Taču gatavība nav tikai tehnika un militārie resursi. Tikpat būtiski ir tas, lai arī iedzīvotāji zinātu, kā rīkoties, ja gaisa telpā tiek konstatēts apdraudējums. Īpaši vēlēšanu dienā, kad cilvēku koncentrācija būs lielāka un jebkuram incidentam var būt plašāka ietekme.

"Mēs nevaram pilnībā novērst draudus, būsim godīgi. Nemelosim ne sev, ne savai sabiedrībai – uzbrukums vienmēr tā kā šahā ir bijis pirmais solis un pēc tam ir sekojusi aizsardzība. Arī pēc 3. oktobra nekas dikti nemainīsies, draudi būs, tāpēc arī gribētu sabiedrību aicināt izturēties nopietni pret šiem paziņojumiem. Nav tā, ka kāds pateiks konkrēti, kurā vietā kas var notikties – ir jābūt viedam, ir jāreaģē uz paziņojumiem, ir arī jārīkojas adekvāti, bet, es teiktu, ka mēs esam krietni gatavāki nekā pirms gadiem diviem," teic Svenčs.

Bruņotie spēki atgādina – gaisa apdraudējuma gadījumā iedzīvotājiem svarīgākais ir saglabāt mieru un sekot atbildīgo dienestu norādēm.