"Sprint" un "Milda" – atklāti scenāriji, kā plānots "Tet" un LMT darījums ar zviedru "Telia"
Divi lielākie sakaru uzņēmumi "Tet" un LMT pieder Latvijas valstij un zviedru kompānijai "Telia". Kopš 2022. gada beigām sāktas pārrunas, lai Latvija varētu zviedru daļas atpirkt. Darījuma vērtība lēsta ap pusmiljardu eiro. Lai to sagatavotu, valsts nolīga vairākus konsultantus. Premjers Andris Kulbergs tagad darījumu apturējis, jo viņa birojs saņēmis ziņas, ka konsultantiem iztērēti gandrīz četrarpus miljoni eiro. Līdz gada beigām summa pat trīskāršotos. Ekonomikas ministrs Viktors Valainis, kura atbildībā ir šis darījums, apgalvo, ka ar viņu par to neviens nav runājis un premjers esot nepareizi informēts. "Nekā personīga" skaidroja, vai LMT un "Tet" apvienošana un daļu atpirkšana ir nonākusi strupceļā. Un kas ar šo visu notiks tālāk?
Darījumā ir daudz iesaistīto, tāpēc vispirms par to, kurš par ko atbild. Valdība darījumu ar "Telia" uzticēja Ekonomikas ministrijai. Ministrija to nodeva "Possessor", un tas slēdza līgumus ar konsultantiem. Par pircējiem bija jākļūst diviem valsts uzņēmumiem – "Latvenergo" un LVRTC –.
Darījumam ir divi koda nosaukumi. "Sprint" ir priekšizpēte. Tā sauca "Telia" prezentāciju, ar kuru 2022. gada nogalē zviedri ieradās pie premjera Kariņa. "Milda" ir gatavošanās pašam pirkumam. Tajā jāpārbauda "Tet" un LMT, jāatrod nauda, investors, jāsagatavo līgumi.
"Sprint" ir pabeigts un apmaksāts. "Milda" ir apturēta kopā ar konsultantu līgumiem un maksājumiem. Mēnešiem nav notikušas darba grupas sanāksmes, un nav sniegtas atskaites valdībai. Vasarā slēgtā sēdē premjers teicis, ka konsultantu izstrādātie scenāriji ir pārāk sarežģīti un viss jāvienkāršo.
30. septembrī pēc tikšanās ar Valsts prezidentu premjers paziņo, ka "Tet" un LMT jāapvieno un dārgā konsultantu piesaiste jāpārtrauc. Tajā pašā dienā Valsts kancelejai uzdod apkopot informāciju par konsultantu līgumiem. Nākamajā dienā konsultantu darbu aptur.
"Šobrīd es varu pateikt sekojošo. Ir iztērēti 13,6 miljoni eiro un panākts rezultāts nekāds. Nulle. Tas neatceļ stāstu, ka uzņēmumiem nav jāapvienojas. Bet šeit nav jātērē lieki valsts līdzekļi. "Latvenergo" jāaizņemas nauda vēl papildus."
Te gan premjers bija neprecīzs. 13,6 miljoni ir summa, ko "Milda" izmaksātu, ja projektu pabeigtu līdz gada beigām. Līdz septembra sākumam abos "Sprint" un "Milda" ir iztērēti 4,4 miljoni eiro.
Šobrīd, kā "Nekā personīga" apstiprina vairāki procesā iesaistītie dalībnieki, esot arī pabeigtas padziļinātās uzņēmumu pārbaudes (jeb "due diligence") par finanšu, nodokļu, juridisko, tehnisko, komerciālo stāvokli un prognozēm. Bet pirkuma līguma un investora nav. Tikai šonedēļ vien "Possessor" saņēmis konsultantu rēķinus par 740 000 eiro, un vēl 612 000 samaksājis.
"Financial due diligence" (finanšu izpēte): pārbauda ieņēmumus, peļņu, parādus un naudas plūsmu.
"Tax due diligence" (nodokļu izpēte): vai nodokļi samaksāti pareizi un vai nav risku, ka vēlāk nāksies piemaksāt.
"Legal due diligence" (juridiskā izpēte): līgumi, licences, tiesvedības, īpašumtiesības.
"Technical due diligence" (tehniskā izpēte): tīklu, iekārtu un IT stāvoklis.
"Commercial due diligence" (komerciālā izpēte): tirgus, konkurenti, klienti, nākotnes izredzes.
Premjera birojā padomnieks Valters Bolevics atbild par "Tet" un LMT darījumu. Viņš saka, ka par to, cik iztērēts konsultantiem, valdībā būs jāatskaitās ekonomikas ministram.
"Sprint": 1 436 859 eiro
"Milda" līdz 31.08.: 3 037 449 eiro
Kopā līdz 31.08.: 4 474 308 eiro
"Milda" līdz 31.12. (ja projektu pabeidz šogad): 13 619 397 eiro
"Tas "updeits" ir tāds, ka līgumi ar konsultantiem ir apturēti. Pēc premjera paziņojuma. Nākamnedēļ Ekonomikas ministrija nāks ar savu informatīvo ziņojumu uz Ministru kabinetu. (NP: Bet viņi jau pagājušonedēļ bija atnākuši.) Viņi neprezentēja. Nākamnedēļ nāks un saliks pēc Valsts kancelejas rezolūcijas uzdotos tēriņus. Cik ir iztērēti, kam ir iztērēti? Cik ilgā laika rāmī, kas ir sasniegts vai nav sasniegts? To visu noprezentēs Ministru kabinetā un lems par tālāko."
Ekonomikas ministrs premjera biroja pārmetumiem nepiekrīt. Valainis apgalvo, ka sarunas ar Kulbergu par to nav notikušas. Bet konsultanti savu darbu izdarījuši labi.
"Mums nav bijusi saruna par šo tēmu. (NP: Ar premjeru?) Nav bijusi saruna, bija diskusija plānota pagājušonedēļ valdībā, viņa nenotika. Es redzēju dažādus publiskus paziņojumus, kas kur, manuprāt, premjeru vienkārši kāds bija nepareizi informējis par situāciju. Šie skaitļi ir ļoti, ļoti tālu no tā, kas ir realitāte. Ir pietiekoši detalizēti sagatavoti dažādi izvērtējumi, kas būs jebkurā scenārijā pietiekoši labs pamats, lai pieņemtu izsvērtu, informētu lēmumu nākamajai valdībai."
Darījumu uzrauga darba grupa, kuru vada Ekonomikas un Satiksmes ministriju valsts sekretāri. Arī Rihards Kozlovskis kā atbildīgais par sakaru nozari valstī nespēj atbildēt, kas tālāk ar TELIA darījumu notiks.
"Šis jautājums tika atlikts faktiski. Protams, ka visticamāk, tas būtu vēl. Iespēja būtu paskaidrot ekonomikas ministram. Pašlaik man būs grūti komentēt to, ko nezinu. (..) Paskaidrojumi kaut kādi ir sniegti valdībai par to, ko mēs darīsim tālāk. Un uzskatījām, ka zināma pieeja bija sākotnēji iekļaut dienas kārtībā darba kārtībā, pēc tam atlikts."
"(NP: Tad tas process ir apturēts?) Jā! (NP: Viss?) Tas ir apturēts tādā izpratnē, kā tas tika virzīts, šobrīd nav pieņemami. (NP: Bet kāds ir plāns nākotnei? Ko mēs darām? Vienkārši apvienojam?) Vienkārši, elementāri, tas process jāpadara vienkāršs. Uzņēmumi jāapvieno. Jāatrod stratēģiskais investors un jāturpina darbs. Veiksmīga kompānija tālāk virzīta. (NP: Tad atbilst patiesībai tas plāns, ka LMT tiks pievienots pie "Tet"?) Jā! (NP: Kurš to izlēma?) Nē, tas jau bija sākotnējais mandāts. (NP: Jā?) Jā! Mums 15 gadus nav atrisināts šis jautājums. Viņš ir beidzot jāsakārto. Viss."
"(NP: Premjers man pirms mirkļa noskaldīja, ka process apturēts. LMT tiks ievietots "Tet". Punkts.) Nu, tas lēmums jāpieņem valdībai. Premjeram šobrīd ir visas iespējas šādu lēmumu pieņemt, informēt arī savus partnerus, ko tas pēc būtības nozīmē. Var arī tā darīt.
(NP: Bet ko tas nozīmētu gan abiem uzņēmējiem, gan arī tautsaimniecībai? Spējai tur kaut ko attīstīt un tamlīdzīgi?) Tas nozīmē to, ka šos uzņēmumus atdot zviedriem un zviedri būs ļoti pateicīgi."
Tas, ka visu nopērk zviedri, sākumā bija viens no variantiem. Lai saprastu, kā tas mainījās, jāatgriežas pie sarunu sākuma. Pēc "Nekā personīga" rīcībā esošās informācijas mēnesi pēc tikšanās ar "Telia" premjers Kariņš ar rezolūciju uzdod sākt pārrunas. Tas notiek 2023. gada janvārī. Tā paša gada rudenī valdība nolemj virzīt procesu tālāk, un sākas pirmais posms "Sprint".
"Possessor" nolīgst pirmos konsultantus. "Ernst & Young", "Oaklins" un "Rödl & Partner" pētīja tirgu, abus uzņēmumus un likumus. Par šo darbu samaksāti 1,44 miljoni eiro. "Ernst & Young" izstrādā 48 scenārijus. 2024. gada augustā valdība no tiem atstāj trīs:
- visas LMT un TET akcijas nopērk "Telia",
- visas atpērk Latvija vai
- abi paliek īpašnieki uz pusēm. 50:50.
Bet ap 2024. gada Ziemassvētkiem un Jauno gadu zviedri pārdomā. Pirmo un trešo variantu viņi vairs neizskata, un paliek tikai viens. Viņi ir gatavi, ka Latvija no "Telia" atpērk visu. Kā teica vairāki ar sakaru nozari saistīti cilvēki – skandināvi, līdzīgi kā "Rimi" īpašnieki, visticamāk, no mūsu reģiona nolēma aiziet draudu dēļ no Krievijas un Baltkrievijas. Kas tagad izskan kā pārmetums valdības gaiteņos – šo mums vajadzēja izmantot kā ieganstu, lai nokaulētu zemāku cenu par šīm akcijām. Bet mūsu puse to nav izdarījusi.
Pēc konsultantu aplēsēm, abu uzņēmumu vērtība ir 950 miljoni eiro, tātad akciju izpirkums būtu ap pusmiljardu. Gan "Tet", gan LMT šajās sarunās nepiedalās. Finanšu ministrs Māris Kučinskis saka, ka tā nav bijusi pareiza rīcība.
"(NP: Jūs kā finanšu ministrs varat pateikt, kas ir tagad scenārijs?) Nē. Iztērējām diezgan lielu naudu šajos visos pētījumos. Vienu reizi, kopš bija mūsu valdība, atnāca ekonomikas ministrs, noziņoja, kas notiek. Radās arī daudz jautājumu. Pēc tam viņš pazuda, vairāk nav griezies.
(NP: Kurš pazuda, Valainis?) Valainis pazuda ar ziņojumu. (NP: Viņš tur sēž joprojām…) Skaidrs, bet te kaut kas šajā procesā acīmredzot nav nostrādājis. Es arī biju saņēmis jautājumus gan no pašiem arī uzņēmumiem, kuri arī par šo procesu neko nezināja. Gan no Bindes kunga… (NP: Viņi no sākta gala neko nav zinājuši. Tā ir taisnība.) Viņi neko nav zinājuši, jo tas ir dzimis kaut kādās citās galvās. Tieši Ekonomikas ministrijā, kas diemžēl kā procesā man jāsecina, arī kā finanšu ministram – nauda ir iztērēta, process nav izdarīts."
Kad zviedri nolemj palikt pie varianta, ka visas akcijas izpērk Latvijas puse, sākas otrais posms – "Milda". 2025. gada martā Valainis ierosina darījumā iesaistīt "Latvenergo". Jūlijā "Telia", "Latvenergo" un LVRTC paraksta sadarbības memorandu. Pēc tam tā gala termiņš divas reizes pagarināts un izbeidzas šī gada jūlijā.
Latvijas puse sāk meklēt konsultantus. Pieteikumi bijuši vismaz divdesmit, līdz finālam tiek pieci kandidāti. 2025. gada septembrī slēgtā sēdē izvēlēta amerikāņu banka "J.P. Morgan". Nesaucot vārdā uzvarētāju, ekonomikas ministrs toreiz apgalvo, ka lielāko daļu naudas banka saņems tikai tad, ja darījums izdosies.
Banku izvēlas septembrī, bet līgumu paraksta tikai šī gada februārī. Starplaikā drošības iestādes 5 mēnešus pārbauda ap simts konsultantu pārstāvjus un vērtē, kuriem drīkst uzticēt informāciju par uzņēmumiem. Šis garais izvērtējums pamatīgi iekavē plānotos darbus. Kad tie sākās, līdz memoranda beigām atlikuši tikai pieci mēneši.
"Nekā personīga" zināms, ka līdz pirkuma līguma parakstīšanai "J.P. Morgan" pienākas 300 000 eiro mēnesī. Par trim vasaras mēnešiem tie ir 900 000. Fiksētās maksas par atsevišķiem darbiem ir vēl 1,1 miljons. Lielākā nauda — prēmijas — par investora un finansējuma piesaisti pienāktos tikai tad, ja darījums notiek. Premjera padomnieks, kurš brīfē Kulbergu par šo darījumu, uzskata, ka tērētās summas ir nesaprātīgi lielas un darījums nonācis strupceļā.
"Struktūra ir tāda, ka tev ir dažādi spēlētāji, kas nopērk ar diezgan paaugstinātu valuāciju Telia daļas, pēc tam attiecīgi daļu no šīm daļām kotējat biržā un vēl daļu pārdodat privātam investoram. Šī struktūra, kad jūs nopērkat visu un tad daļu sadalat un tā cerot, ka jūs apvienošanās rezultātā pieaudzēsiet vērtību un ka jūs varēsiet beigās nopelnīt šī darījuma rezultātā. Nu, ir dziļi maldīgi."
"(NP: Bet tad sanāk tā, ka tagad tas viss konsultantu darbs ir miskastē un mēs vienkārši brutāli saliekam divus uzņēmumus kopā un viss?) Absolūti nē. Es šajā brīdī tiešām negribētu, jo mani joprojām saista dažādi liegumi paust, izpaust informāciju. Es negribu pateikt kaut ko par daudz. Tas darbs, kas ir izdarīts, viņš neizbēgami būtu jādara pie jebkura scenārija. Tu nevari vienkārši tā salikt šos uzņēmumus kopā. Tev ir jābūt stratēģijai, ka pēc tevis kopā kādus kādi būs nākotnes ieguvumi. (..) Tāpat ir veikti uzņēmumu novērtējumi. Uzņēmuma biznesa stratēģijas ir izveidotas pilnīgi jaunas. Mēs to esam reāli izdarījuši."
"Zviedri grib vispār iziet ārā no Latvijas tirgus un no šīm daļām tikt vaļā. Ja tā var izteikties. (NP: Tad mums būtu jāspiež, ievērojot šo argumentu, uz zemāku cenu, nekā tas ir Valaiņa scenārijā? To jūs varat pateikt?) Es šai tēzei noteikti piekrītu."
"Domāju, iepriekšējā valdība šajā procesā ir gana tālu. Līdz ar to, manā skatījumā, tas ir ļoti fundamentāli nopietns jautājums, kas jāvērtē tādēļ, ka ieguldoties arī šajā procesā no kapitālsabiedrību puses šie ieguldījumi tur būtu tā, lai mainītu šo gadu procesu, tam jābūt ļoti pamatotiem argumentiem, lai, teiksim, mainītu virzienu vai kaut kā cita risinājumu atrast. Tādēļ man tiešām pašlaik ir grūti nokomentēt, jo es nezinu, kādi ir iegansti tam, kāpēc šis process faktiski pašlaik tiek apturēts."
Kulberga valdība šim darījumam veltījusi tikai vienu trīs stundu garu sēdi. "Latvenergo" un LVRTC uz to sākotnēji negribēja aicināt, bet abi uzņēmumi uzstāja, ka tiem jāpiedalās. Premjers sēdē teicis, ka darījums esot pārāk sarežģīts, un pēc tam valdībā par to vairs nav runāts. Kopš vasaras nav sanākusi darba grupa, kas līdz tam tikās ik pēc divām nedēļām.
Nav arī bijis Ekonomikas ministrijas ziņojums valdībai, kas iepriekš bija jāiesniedz reizi sešās nedēļās. Otrdien ekonomikas ministram būs jāatskaitās, cik naudas iztērēts konsultantiem. "Nekā personīga" zināms, ka premjera birojs nepārprotami norādījis iekārtot padomnieku Valteru Bolevicu amatā uzņēmumā, kuru bija paredzēts izveidot "Tet" un LMT apvienošanai. Uz to uzstājis "Possessor", bet LVRTC un "Latvenergo" iebilda.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
