Kāpēc tūkstošiem balsu nekļuva par derīgu balsojumu? CVK skaidro situāciju

Lai gan vēlēšanās piedalījās vairāk nekā 800 000 vēlētāju, starpība starp nobalsojušo skaitu un derīgajām vēlēšanu zīmēm sasniedz 12 800. Šī atšķirība gan ietver ne tikai nederīgas vēlēšanu zīmes, bet arī gadījumus, kad vēlētāji savu balsojumu nav nodevuši vēlēšanu kastē vai nosūtījuši līdz balsu skaitīšanas brīdim.

Tas ir aptuveni 1,6 % no visiem vēlētājiem. Salīdzinājumam: šāda starpība iepriekšējās vēlēšanās ir svārstījusies 0,7% 2018.gadā un 2,3% 2010. gadā.

"Latvijas pasta" balsošanas komisija kopumā saņēma 444 balsojumus pa pastu un 118 atzīti par nederīgiem. CVK norāda, ka starp nederīgajiem bijis arī 91 no Latvijas nosūtīts pasta balsojums, taču pašlaik vēl nav analizēts, vai kāda daļa no šo sūtījumu autoriem vēlāk nobalsojuši klātienē.

"Pirmkārt ir tas, ko cilvēki nav iemetuši vēlēšanu kastē vai pasta gadījumā sūtījuši vismaz līdz balsu skaitīšanas brīdim, tādi ir 2100. (TV3: Ir kāds izskaidrojums?) Šāda iespēja vēlētājam pastāv. Šī nav parastā likumā un instrukcijā aprakstītā kārtībā, vēlētājs ir atzīmēts, ka viņa dalība ir piedalījušies un otro reizi nobalsot nevarēs. Tādā gadījumā vēlētājs brīvprātīgi labprātīgi atsakās balsot! Nav pat aploksne iemesta vēlēšanu kastē," saka Centrālās vēlēšanu komisijas sekretārs Ritvars Eglājs.

Vai balsotāji bijuši neuzmanīgi, pavirši, nepareizi sapratuši balsošanas kārtību, vai arī apzināti izvēlējušies sabotēt vēlēšanas? Centrālās vēlēšanu komisija atzīst – to atliek vien minēt.

"Savukārt no tā, kas ir bijis vēlēšanu kastē, arī ir iemesls kāpēc zīmju mazāk. Proti šajās vēlēšanās ir bijis 6300 derīgas vēlēšanu aploksnes kurās ir bijušais vairākas dažāda satura vēlēšanu zīmes, kur biežākais gadījums vai nu vēlētājs bijis neuzmanīgs un divi saraksti salipuši kopā vai ir ielikts pilns vēlēšanu zīmju komplekts," saka Eglājs.

Aizvadītās parlamenta vēlēšanas ieies vēsturē ar zemāko vēlētāju aktivitāti.