Aiz priekškara: Krievi sūrojas par Narvu, bet Kijivu salīdzina ar Belgradu

Ja Rietumi saprot, ka Krievijas diktators Vladimirs Putins negrasās aprobežoties tikai ar Ukrainas iekarošanu, bet vēlas nostiprināt savu ietekmes zonu Eiropā, tad Maskava, protams, kliedz, ka karu ar Krieviju vēlas tieši Eiropa, jo tas esot tās politisko līderu izdzīvošanas jautājums un vienīgais veids, kā tiem palikt pie varas. Šādai interpretācijai tic vienīgi Kremlis, taču tas situāciju nepadara mazāk bīstamu.

Krievijas galvenais propagandists Vladimirs Solovjovs jau paziņoja, ka "karš ir Eiropas dabiskais stāvoklis", savukārt citi apspēlē tēmu, ka "Ukraina, Baltija un Āzija nav Krievijas tikai fiziskā teritorija vien, bet tā ir Krievijas nacionālo interešu teritorija". Tā vien šķiet, ka ar ASV prezidenta Donalda Trampa palīdzību Putins atkal vēlas panākt Eiropas pārdalīšanu.

Par pagājušās nedēļas nogales galveno tēmu, protams, kļuva Trampa paziņojums par noslēgto vienošanos ar Maskavu par dīzeļdegvielas iegādi, atceļot tai noteiktās sankcijas. Ja tam piepluso Trampa izteikumus, ka ir jānomaina Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, tad skaidrs, ka Kremlis var svinēt diplomātisku uzvaru.

Taču zīmīgi, ka par Trampa vienpersoniski pasludināto enerģētisko pamieru starp Ukrainu un Krieviju, Maskava neteica neviena vārda. It kā šāda paziņojuma nebūtu bijis.

Vai nodevība?

"Ja šis darījums tiks noslēgts, mūsu kasē ieplūdīs daudz naudas, kas ir ļoti labi. Tas vienmēr ir lieliski budžetam," par Trampa darījumu ar Putinu priecājās propagandisti.

Vienlaikus Kremlis skaidri paziņoja, ka nekādam pamieram un nekādām sarunām nav gatavs. "Ar saviem mēģinājumiem traucēt mūsu vēlēšanas, veicot masveida dronu uzbrukumu galvenajā balsošanas dienā Maskavā, citās pilsētās un vēlēšanu iecirkņos, tostrap pret konkrētām personām, kas saistītas ar vēlēšanu organizēšanu, Kijivas režīms būtībā ir novērsis iespēju nekavējoties atsākt sarunas," pauda Putina padomnieks Jurijs Ušakovs.

Raidījuma "60 minūtes" vadītāja Olga Skabejeva savukārt paziņoja, ka Maskava pašlaik runā no spēka pozīcijām, kas esot loģiski, ņemot vērā krievu nodarītos postījumus Ukrainas enerģētikas sektoram.

Kamēr Eiropa un daudzi ASV politiķi, tostarp ne tikai demokrāti, bet arī republikāņi, Trampa darījumu ar Krieviju uzskata par apkaunojošu un dēvē par nodevību, krievi līksmo, ka tā rezultātā pazeminātās degvielas cenas nodrošināšot republikāņiem uzvaru novembrī notiekošajās starpkongresa vēlēšanās. Tā gan pagaidām šķiet izteikta vēlmju domāšana.

Tomēr, kā raksta CNN, šī vienošanās, kas paredz uz sešiem mēnešiem apturēt pret Krieviju vērstās degvielas eksporta sankcijas, ļaujot pārdot dīzeļdegvielu par tirgus cenām, būs vērtīgs atspaids Krievijas ekonomikai, kura smagi cieš no kara Ukrainā radītās slodzes – kara, kas ieildzis daudz ilgāk, nekā tika prognozēts.

Vienlaikus CNN analītiķu ieskatā Putina patiesais ieguvums nav miljardiem dolāru lielie jaunie ieņēmumi. Galvenais ir šķelšanās, ko šī vienošanās un ar to saistītā retorika rada Rietumu alianses iekšienē – alianses, kuras mērķis ir bijis izolēt Maskavu tās uzsāktā kara Ukrainā dēļ. Vašingtona faktiski saskaņo savas ekonomiskās prioritātes ar Maskavas izdzīvošanu.

Savukārt par darījuma ekonomisko ieguvumu amerikāņiem ekonomisti ir visnotaļ skeptiski, norādot, ka šis darījums, visticamāk, būtiski neietekmēs dīzeļdegvielas cenas.

Vairāki ASV demokrātu līderi jau nodēvējuši Trampa paziņojumu par nodevību pret Ukrainu, Eiropas sabiedrotajiem un ASV nacionālo drošību. "Prezidentam ir jāizbeidz karš pret Irānu tā vietā, lai finansētu Krievijas kara mašinēriju," savā paziņojumā norādījuši vairāki ASV senatori.

"Tramps nav palīdzējis izbeigt karu Ukrainā. Viņš to ir paildzinājis. Tādējādi viņš ir nostājies autokrātiskās Krievijas pusē un pret demokrātisko Ukrainu," uzskata ASV bijušais sūtnis Krievijā Maikls Makfols.

"Ukrainas pamešana liek Amerikas Savienotajām Valstīm izskatīties vājām gan Eiropā, gan visā pasaulē. To NATO valstu līderi, kas robežojas ar Krieviju, tagad baidās, ka Tramps neievēros Amerikas saistības saskaņā ar NATO līguma 5. pantu un nenāks palīgā, ja Putins tām uzbruks. Līdzīgas bažas pieaug arī Taivānā, kur līderi saprot, cik cieši saistīts ir viņu un Ukrainas liktenis," raksta Makfols.

Viņa ieskatā nekas nevarētu vairāk kaitēt ASV drošības un ekonomiskajām interesēm kā plašāks karš Eiropā vai jauns karš Āzijā. Ekonomiskais kaitējums, ko šādi plašāki kari nodarītu amerikāņiem, būtu daudz lielāks par pašreizējām augstajām dīzeļdegvielas cenām. No tiem par katru cenu ir jāizvairās.

Domnīcas "Carnegie Endowment for International Peace" vecākās zinātniskās līdzstrādnieces un pētnieces Tatjanas Stanovajas ieskatā Putins, visticamāk, uzskatīs Trampa pašreizējo nostāju par tādu, kas rada labvēlīgākus apstākļus militārā spiediena pastiprināšanai, kura mērķis galvenokārt ir izraisīt iekšpolitisku sabrukumu Ukrainā, nevis panākt izšķirošu pavērsienu kaujas laukā.

Krievu fokusā atkal Baltija

Aizvadītajā nedēļā krievi aizgūtnēm klāstīja, kā Baltijas valstis gatavojoties karam ar Krieviju. "Kamēr Viļņa gatavojas saņemt kodolbumbas, Zviedrija ir sarīkojusi plaša mēroga mācības civiliedzīvotāju evakuācijai no Gotlandes – stratēģiski svarīgas salas, ko NATO dēvē par "nenogremdējamu lidmašīnu bāzes kuģi" un vēlas to pārvērst par bāzi karam pret Putinu. Tikmēr Lielbritānija paziņoja, ka Igaunijā izvieto kamikadzes dronus ar 250 kilometru darbības rādiusu. Attālums no Sanktpēterburgas līdz Igaunijai, starp citu, ir 150 kilometri. Pati Tallina atklāti draud dažu stundu laikā slēgt Somu līci un bloķēt mūsu Kaļiņingradas apgabalu, kā arī izvietot elites karaspēku uz robežas ar Krieviju", savus "pierādījumus" galdā cēla propagandisti.

Krievi sarkastiski ironizēja, ka esot gan noslēpums, kā nelielās Baltijas valstis varētu karot pret lielo Krievijas armiju. "Kā Baltijas valstis plānoja cīnīties ar visu armiju? Tas, protams, ir noslēpums," ironizēja propagandisti. Vienlaikus viņi gan norādīja, ka baltieši turpinot gatavoties karam un Lietuva šim nolūkam īsteno tā sauktās universālās aizsardzības koncepciju. Viļņa par visticamāko Krievijas uzbrukuma mērķi uzskatot Suvalku koridoru.

Savukārt par Latviju krievi ņirgājās, ka "vietējā Aizsardzības ministrija ir panikā. Iemesls ir dīvains incidents uz Baltkrievijas robežas. Trīs bruņoti vīrieši, tie, protams, bija nodevīgi baltkrievi, draudēja Latvijas militārpersonām un mēģināja ievest valstī divus desmitus nelegālo migrantu. Un visa šī panika par trīs cilvēkiem".

Protams, ka tika pieminēti arī iekšlietu ministra Jāņa Dombravas (NA) un ārlietu ministres Baibas Bražes (JV) skaidrojumi, kādēļ Krievijas pilsonis, žurnālists Leonīds Ragozins, kurš jau vairākus gadus dzīvo Latvijā, jāiekļauj Latvijai nevēlamo personu sarakstā. Krievu ieskatā iemesls esot Ragozina nepietiekamā rusofobija un vēlme runāt patiesību.

Jānorāda, ka Latvijas pārmetumi Ragozinam ir balstīti viņa publiskajos izteikumos un rakstos, kuros viņš Krievijas agresīvajā rīcībā vaino Rietumus, kritizē pret agresorvalsti ieviestās sankcijas, attaisno Krievijas ārpolitiku un nodarbojas ar Ukrainas, tās politiskās vadības un bruņoto spēku diskreditēšanu. Te nav runa par "nepietiekamu rusofobiju", bet gan par to, ka Ragozins pauž Kremļa vēstījumus, kas ir pretēji Latvijas ārpolitikas nostādnēm.

Vislielāko krievu uzmanību gan izpelnījās Igaunija. Tika demonstrēts garš sižets, cik ļaunprātīgi igauņu robežsargi izturoties Narvā, un "draudzības tilts", kas savieno Igaunijas pilsētu ar krievu Ivangorodu esot nepamatoti slēgts. Nabaga krievi netiekot apciemot radinieku kapus, rindas pie robežas šķērsošanas punkta esot milzīgas, taču vietu rindā varot nopirkt par naudu.

Vienlaikus, kā uzsver propagandisti, Igaunija pastāvīgi pārvieto karaspēku uz pierobežu ar Krieviju un iegādājas ieročus, kas spēj dot triecienu dziļi Krievijas teritorijā.

Visu šo sižetu mērķis ir viens – iztēlot Baltijas valstis kā vājas, bet ārkārtīgi agresīvas, kas pēc noklusējuma varētu tikt izmantotas kā placdarms uzbrukumiem Krievijai. Krievu satraukums par Kaļiņingradu vairs nav noslēpjams un kļuvis par vēl vienu iemeslu kodoldraudiem.

Putina dzimšanas diena un Ukrainas kolapss

Ukrainā valda tumsa un haoss, ir radīts Ukrainas enerģētikas kolapss, lepojās krievi. Viņu ieskatā ir pilnīgi attaisnojami tas, ka Kijiva vairs nav apdzīvojama, un tās mērs Vitālijs Kličko aicina iedzīvotājus, kuriem tas ir iespējams, pamest pilsētu.

Krievi nevienā brīdī neuzskata, ka triecieni pa Ukrainas enerģētikas sektoru būtu nosodāma vēršanās pret civiliedzīvotājiem. Vēl vairāk, Solovjovs atkārtoti pauda, ka visa atbildība par šo situāciju jāuzņemas Zelenskim. Vēršoties pie ukraiņiem, propagandists ciniski un demagoģiski paziņoja, ka "jums ir vienkārša izvēle. Vai nu jūs nosodāt šo nacistu režīmu, kura nākotni jums ir tiesības lemt, vai arī, atvainojiet, mēs tikai saasināsim uzbrukumu. Un mēs nepieņemsim nekādu iespēju mūs maldināt – tomēr uz brīdi apstāsimies – mēs to nepieņemsim".

Līdztekus krievi paši pinas savos ideoloģiskajos izteikumos. Līdz šim, piemēram, par NATO īstenoto Belgradas bombardēšanu, reaģējot uz Serebrenicas slaktiņu, kas bija serbu īstenots genocīds pret musulmaņiem, krievi izteicās kā par kara noziegumu. Bet pagājušajā nedēļā pēkšņi viens propagandists bez mazākās aiztures paziņoja, ka "mūsu triecienus Ukrainas aizmugurei, tostarp Kijivai, var salīdzināt ar NATO darbībām Serbijā 1999. gadā, kad 12 valstu gaisa spēki apvienoja spēkus un bombardēja Belgradu. Mēs arī uzbrūkam tiltiem, bet selektīvi mērķējam uz ēkām. Mēs iznīcinām tikai Ukrainas militāri rūpnieciskos objektus".

Vispirms krievi kliedz, ka NATO Belgradas bombardēšana bija kara noziegums, tagad paziņo, ka viņu triecieni ir ar to salīdzināmi. Kad vajag, tad Belgrada ir kara noziegums, bet, kad vajag, tad tā var kalpot par attaisnojumu. Tieši tik vienkārši, bez kādas citas loģikas.

Līdztekus krievi, protams, atkal paziņoja, ka Eiropa nevar piekrist mieram, jo militāri rūpnieciskajā kompleksā, kam ir savs atmaksāšanās cikls, tikušas ieguldītas milzīgas naudas summas. Tāpēc no Eiropas skatu punkta karš esot neizbēgams. Tas, ka Kremlis pats ir paziņojis, ka Krievija pārgājusi uz kara laika ekonomiku, protams, neskaitās. Tur nekāda atmaksāšanas cikla nav.

Kārtējo reizi krievi aiz cēlām runām slēpj draudus, paziņojot, ka "mēs nevēlam nevienai civilizācijai pasaulē iznīcību, ļaunumu vai jebko citu. Bet, vai nu šiem cilvēkiem ir jāgāž pašiem sevi – šiem blēžiem, šiem manipulatoriem, šīm algotajām marionetēm, kas pārvērš valstis par dažu pārnacionālu elišu kolonijām un izmanto tās tikai kara ar Krieviju kurināšanai -, vai, ja viņi to nedarīs – un mēs varam viņiem ar to palīdzēt – protesti, kas tagad plosās Francijā, izplatīsies pa visu Eiropu, no dienvidiem uz ziemeļiem, no rietumiem uz austrumiem".

No nopietnā pārejot pie smieklīgā, neliels fragments no Krievijas domes deputātes Marinas Kimas teiktā saistībā ar Putina dzimšanas dienu: "Kā sieviete es vērsos pie visiem man pieejamajiem zināmajiem neironu tīkliem un veicu ātru aptauju par to, kurš mūsdienās ir pievilcīgākais līderis pasaulē starp politiķiem. Un visi neironu tīkli sniedza vienu un to pašu atbildi: Vladimirs Putins pastāvīgi ieņem vadošo pozīciju. Sievietes no visas pasaules izvēlas Vladimiru Putinu kā cilvēku, pirmkārt, kā vīrieti, kā mierīga, inteliģenta un saprātīga līdera paraugu. Galu galā mūsu vadītājs domā gadsimtu, civilizāciju, paaudžu griezumā un veido mūsu valsts stratēģiju, kas mūs novedīs pie uzvaras. Tāpēc ļaujiet man ļoti īsi apsveikt mūsu vadītāju, augstāko virspavēlnieku Vladimiru Vladimiroviču Putinu, viņa dzimšanas dienā. Un mūsu, krievu sieviešu, vārdā es vēlos jūs apsveikt ar to, ka visas sievietes visā pasaulē vēlas šādu prezidentu, bet šis prezidents ir tikai mūsu, tāpat kā Krima."

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. #SIF_MAF2026

Par šī materiāla saturu atbild informācijas aģentūra LETA.