Uz saturu

Rīgā top piemineklis pretošanās kustības dalībniekiem, taču trūkst 40 tūkstoši eiro

Turpinās darbs pie ieceres galvaspilsētā izveidot pieminekli nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem. Tas atradīsies vietā, kur 1963. gadā toreiz 22 gadus vecais Bruno Javoišs Rīgas radio torņa smailē pacēla Latvijas karogu. Šodien, Javoiša dzimšanas dienā, projekta īstenošanā paveikta aptuveni puse darbu, taču, lai turpinātu, nepieciešami vēl aptuveni 40 tūkstoši eiro.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Protestējot pret padomju okupāciju, 1963. gada 5. decembrī Bruno Javoišs uzrāpās Rīgas radio tornī un tā smailē pacēla Latvijas karogu. Par šo drosmīgo soli viņam nācās samaksāt ar septiņiem gadiem ieslodzījumā Mordovijas nometnē. Desmitgades vēlāk ideja par pieminekli šajā vēsturiskajā vietā radās viņa dēlam Bruno Lielkājam.

Bruno Lielkāja
Bruno Javoiša dēls, idejas autors

Diemžēl tēvs ir aizgājis no šīs zemes, un viņš to nesagaidīs, bet tad, kad tā ideja radās un plašsaziņas līdzekļos jau bija par to runa, viņš par to uzzināja, mēs bijām atnākuši uz šo vietu, viņš teica: "nē, to nevajag man", es saku: "bet tu tak te biji un tas pamatā ir saistīts..", "nē, nē, tam jābūt visiem, visiem latviešiem, kas cīnījās par to, kas mums šobrīd ir."

Pieminekļa "Svešo varai spītējot" iecere apvieno pretošanās kustības dalībnieku stāstus. Viņu vidū ir arī aktrises Zanes Daudziņas mātes brālis Andrejs Pūce, kurš 1971. gadā kopā ar draugu Skrīveru tornī izkāra Latvijas karogu. Lai atturētu miliciju no tā noņemšanas, jaunieši pie torņa novietoja zīmi brīdinājuma zīmi "Mīnēts". Kamēr milicija meklēja veidu, kā karogu dabūt lejā, tas turpināja plīvot.

Zane Daudziņa
rakstniece, aktrise

Garām braucošie vilcieni bija taurējuši pārsteigumā un mašīnisti bija sveicinājuši to. Gadu vēlāk bija vēl viens Latvijas karogs ar melnu sēru lenti, un šoreiz viņi uzrakstīja – "šoreiz tiešām mīnēts", tas karogs tur ilgi plīvoja un cilvēkus pārsteidza. Tad, kad tas viss nāca gaismā, manas mammas brālis četrus gadus nosēdēja Kučinas nometinājumā.

Pieminekli nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem būvē par ziedojumiem. Piemiņas vietas projektēšana ir pabeigta, tagad jāiegādājas un jāatved akmens paša pieminekļa izgatavošanai. Tā veidolu iedvesmojuši vēsturiskā radiotorņa pamati.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Solvita Vība
Latvijas Okupācijas muzeja direktore

Sabiedriskā tualete, publiskā šeit nebūs – šeit būs skaists skvērs ar atpūtas zonu, šeit būs pieeja piemiņas zīmei, celiņi. Es domāju, ka būs ļoti skaisti – būs atkarota viena vieta, kas ir kanāla malā, šeit, pašā Rīgas centrā.

Lai sakārtotu apkārtni un uzceltu pieminekli, nepieciešami vēl aptuveni 40 tūkstoši eiro. Piemiņas vietu iecerēts atklāt 2028. gada 5. decembrī, kad apritēs 65 gadi, kopš Bruno Javoiša Latvijas karoga pacelšanas Rīgas radio torņa smailē.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm