Vai ASV ir uzticams sabiedrotais? Rinkēvičs un Kulbergs aicina nešaubīties
Jaunākie notikumi Vašingtonas un Kijivas attiecībās jau atkal aktualizējuši jautājumu par Savienoto Valstu uzticamību, jo ASV gatavība sniegt militāro palīdzību un dalīties ar izlūkinformāciju arvien vairāk tiek saistīta ar politiskiem nosacījumiem. Šāda pieeja liek vērtēt arī Latvijas drošības garantijas un to, cik droši varam paļauties uz amerikāņu atbalstu kritiskā brīdī. Latvijas valsts augstākās amatpersonas saprot satraukumu, bet uzskata, ka joprojām nav pamata apšaubīt ASV gatavību aizstāvēt Latviju.
Pēc Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska teiktā no Savienotajām Valstīm jau atkārtoti nav saņemta izlūkinformācija un Ukraina nav brīdināta pirms Krievijas raķešu uzbrukuma. Laikraksts "Financial Times" vēsta, ka ASV draudējušas pārtraukt izlūkošanas datu apmaiņu un bloķēt ieroču piegādes, ja Ukraina nepiekritīs pārtraukt uzbrukumus Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām.
Šāds jauns nopietns saasinājums Vašingtonas attiecībās ar Kijivu raisa kārtējos jautājumus, vai Savienotās Valstis var uzskatīt par uzticamu sabiedroto.
"(TV3: Vai Latvija var būt droša, ka kritiskā brīdī amerikāņu palīdzība būs pieejama bez politiskiem nosacījumiem?) Neiesim tādās spekulācijās, kā būtu, ja būtu. Jā, tas ir satraucoši, ka otro nakti pēc kārtas, saskaņā ar Ukrainas prezidenta paziņojumu, izlūkinformācija par konkrētām ballistiskām raķetēm nav saņemta. Bet es šobrīd tomēr nedomāju, ka man ir kāds pamats apšaubīt kāda no mūsu sabiedrotā gatavību aizstāvēt Latviju, Lietuvu, Igauniju, jebkuru NATO dalībvalsti."
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs un arī premjers Andris Kulbergs (AS) vērsa uzmanību NATO Eiropas spēku virspavēlnieka, ASV ģenerāļa Aleksusa Grinkeviča pirmdien Varšavas drošības forumā izteiktajam brīdinājumam, ka jebkurš uzbrukums NATO dalībvalstij būtu lemts neveiksmei.
"Ja kāds būs tik neprātīgs, ka mums uzbruks, mēs cīnīsimies. Mēs apturēsim uzbrukumu un neļausim viņiem sasniegt savus mērķus, lai kādi tie arī būtu."
"Tur nav nekādu šaubu gan par NATO virspavēlnieka, gan ASV spēku virspavēlnieka un tātad ASV gatavību gadījumā, ja notiek kaut kāda veida 5. panta incidents saistībā ar kādu no NATO dalībvalstīm, ar visu spēku šo incidentu novērst. Es saprotu bažas, es saprotu skepsi, es saprotu daudzos jautājumus. Bet es nevaru vienkārši spekulēt spekulāciju dēļ."
"Protams, ka tas ir satraucoši no Ukrainas viedokļa. Ukrainai ir izšķiroši saņemt izlūkinformāciju, un viņu militārā aktivitāte ir atkarīga no tā. Tas aspekts mani personīgi visvairāk uztrauc. Bet runājot, ko prezidents precīzi pateica, NATO virspavēlnieks jau ir norādījis ļoti precīzi, kāda būtu viņa reakcija. Un mēs arī uz to paļaujamies. Viņu ņem ļoti nopietni gan ienaidnieks, gan arī jebkura NATO dalībvalsts."
Rīgas pilī šodien aizvadīta arī tikšanās ar Nacionālo bruņoto spēku komandieri Kasparu Pudānu. TV3 Ziņas vēlējās noskaidrot, vai Latvijas drošības plānošanā tiek ņemts vērā arī scenārijs, kurā ASV politisku apsvērumu dēļ kavējas sniegt izlūkošanas informāciju vai militāru palīdzību? Taču jautājuma uzdošana izpalika.
Kā norāda komandiera padomnieks, informācijas apmaiņa starp bruņotajiem spēkiem un sabiedrotajiem "saglabājas nemainīga". Taču, ņemot vērā, ka runa ir par "augstas klasifikācijas informācijas apmaiņu starp sabiedrotajiem", Pudāns plašākus komentārus nesniegs.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
