Vinnijs Pūks svin 100 gadu jubileju! Viņa stāsts sākās ar īstu lāceni

Harijs Kolborns, veterinārārsts Kanādas bruņoto spēku veterinārajā dienestā, Pirmā pasaules kara laikā dienēja Solsberijas līdzenumā un bija paņēmis līdzi pulka talismanu – lāceni vārdā Vinnija, vēsta BBC.

Tieši šis īstais lācis kļuva par iedvesmas avotu A. A. Milna grāmatām, kas joprojām bauda milzu popularitāti.

Kolborna mazmazmeita Lindsija Matika stāsta, ka viņš "mīlēja dzīvniekus", un ir sarakstījusi grāmatu par viņu.

Sākotnēji Kolborns bija pieteicies dienestā, lai rūpētos par kavalērijas zirgiem.

"Kad viņš atradās Vaitriverā (White River), viņš satika mednieku, kurš pārdeva lācēnu," stāstīja Matika.

"Mans vecvectēvs nopirka lācēnu, lai tas kļūtu par viņa armijas pulka talismanu. Viņš nosauca lāci par Vinipegu (saīsināti – Vinnija), lai dzīvnieks būtu prieka avots un draugs viņa cīņu biedriem." Lindsija Matika

Frenks Džonss, bijušais skolotājs un vēsturnieks no Tilshedas, ir vācis līdzekļus piemiņas plāksnei ciemā, lai godinātu Kolbornu un Vinniju.

Viņš stāstīja, ka, kad abi ieradās Solsberijas līdzenumā, apkārtne "bija pilnībā klāta ar baltām koniskām teltīm, kurās izmitināja karaspēku, kas ieradās Solsberijas līdzenumā, gatavojoties doties uz Lielo karu".

"Tās bija pilnas ar zirgiem un karavīriem, tur notika mācības; tās būtībā kalpoja par mājvietu, kamēr karavīri uzlaboja fizisko formu un gatavojās doties cīņā," viņš sacīja.

Kad karavīri devās uz Franciju, Vinnija tika pārvesta uz Londonas zoodārzu.

Televīzijas personība un rakstnieks Džails Brendrets (Gyles Brandreth) bija draugs Milna dēlam Kristoferam Robinam Milnam; Kristofers apciemoja Vinniju zoodārzā un nosauca savu rotaļu lācīti viņas vārdā, tādējādi aizsākot grāmatās aprakstīto slaveno draudzību.

"Pēc A. A. Milna vārdiem, viņš un Kristofers Robins atradās atvaļinājumā vietā, kur bija ezers, un uz ezera peldēja gulbis," stāstīja Brendrets.

"Viņiem neizdevās pierunāt gulbi pienākt klāt, lai to pabarotu. Gulbis viņus ignorēja, tāpēc galu galā arī viņi pārstāja tam pievērst uzmanību. Viņi devās prom, sakot: "Ak, pū, gulbi, pū" (*oh, pooh, swan, pooh*). Tā arī radās Vinnijs Pūks."

Brendrets sacīja, ka Vinnija zoodārza apmeklētāju vidū guvusi tūlītējus panākumus, un, kad Kolborns atgriezās, lai vestu viņu atpakaļ uz Kanādu, viņas popularitātes dēļ viņš nolēma atstāt lāceni zoodārzā.

Lācene Vinnija dzīvoja Londonas zoodārzā līdz 1934. gadam, kad nomira 20 gadu vecumā.

Zoodārza pārstāve Tīna Kampanella pastāstīja, ka projekta "History Hive" ietvaros, kas tika uzsākts par godu zoodārza 200. gadadienai, daudzi cilvēki iesūtīja "senas ģimenes fotogrāfijas, kurās redzami viņu vecvecāki vai vecāki kopā ar Vinniju tajos laikos; bija patiesi aizkustinoši redzēt, cik daudzu cilvēku dzīvēs viņa bija atstājusi pēdas".

Vinnijas galvaskauss pašlaik ir izstādīts Karaliskās ķirurgu koledžas Hanteriana muzejā (Hunterian Museum); zobu trūkums, visticamāk, skaidrojams ar to, ka lācenei, tāpat kā viņas slavenajam vārdabrālim, ļoti garšoja saldumi.

"Mēs zinām, ka viņa tos zaudēja aptuveni trīs gadus pirms nāves," sacīja muzeja pārstāve Karīna Filipsa.

"Tātad, kad viņai bija vismaz 17 gadu, viņa bija palikusi bez zobiem; iespējams, tas ir saistīts ar viņas uzturu."

Daudzi nebrīvē turētie lāči tika baroti ar saldām bulciņām, un Vinnijai "īpaši garšoja iebiezinātais piens, kurā bija iemaisīts sīrups".

"Lai gan viņa bija ļoti pieradināta, nespēju iedomāties, ka kāds viņai būtu tīrījis zobus," sacīja Filipsa.

Ieraksti liecina, ka Vinnijai bija arī katarakta un osteoartrīts.

Kamēr tiek atzīmēta pirmās Vinnija Pūka grāmatas simtgade, lācene Vinnija turpina tikt iemūžināta grāmatās, multfilmās un dažādos suvenīros. Marks Bērdžess no Somersetas strādā par vienu no ilustratoriem kopš 1989. gada.

"Bērnībā man šos stāstus lasīja priekšā, un tie man vienmēr ļoti patika. Tāpēc tas bija patiesi liels gods," viņš sacīja.

"Tēli ir tik jauki – tas ir nedaudz līdzīgi aktiera darbam: lai radītu labus un dzīvīgus zīmējumus, tēlos ir it kā jāiejūtas, un tieši to es arī centos darīt."