Par īpašiem nopelniem Latvijas pilsonības piešķiršana Indijas zinātniecei izvērtusies par skandālu. Izskan šaubas par viņas dokumentu patiesumu, akadēmisko izglītību un zinātniskajām publikācijām. Saeimas lēmums nu raisījis jautājumus par to, vai pirms pilsonības piešķiršanas tika rūpīgi pārbaudīta visa būtiskā informācija. Valsts policija jau saņēmusi iesniegumu, lai izvērtētu iespējamos pārkāpumus.
Latvijas pilsonību par īpašiem nopelniem piešķir Saeima. Un 15. oktobrī deputāti atbalstīja tās piešķiršanu Divjai Kananai Višvanatai. "Par" lēmumu nobalsoja 69 deputāti, seši balsoja "pret", bet astoņi atturējās.
Taču jau dažas dienas pēc tam publiski izskanēja šaubas par zinātnieces izglītību.
Kamēr oficiāli viņas profesionālais darbs saistīts ar mākslīgo intelektu, datu zinātni un farmācijas pētniecību, sociālo mediju lietotāji pievērsuši uzmanību publiski atrodamajai informācijai par jaunās pilsones akadēmisko izglītību un zinātniskajām publikācijām. Ierakstos cilvēki salīdzina zinātnieces profesionālajā profilā atrodamo informāciju ar meklēšanas rezultātiem zinātnisko publikāciju datubāzēs un augstskolu katalogos.
Tas raisījis jautājumus par to, vai pirms pilsonības piešķiršanas tika rūpīgi pārbaudīta visa būtiskā informācija. Saeimas Pilsonības un migrācijas komisijas vadītājs Gunārs Kūtris (ZZS) TV3 ziņām norādīja, ka viņiem neesot darbinieku, kas veiktu izmeklēšanu. Visbeidzot Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde sniedz atzinumu, vai cilvēkam ir šķēršļi kļūt par Latvijas pilsoni. Un tādi netika saņemti. Tāpēc notiekošo Kūtris dēvē par baumām.
"Tik tālu, cik pārbaudījām, nav pamata uzskatīt, ka ir kādas problēmas. Saeima saņem dokumentus, ko cilvēks iesniedz. Viena daļa ir ar apostille, ka atbilst oriģinālam. Mēs nepārbaudām tos, jo ticam, ka tas tā ir. Otra lieta, ja mēs piekritām šo pretendentu virzīt, tad aicinām iesniegt rekomendācijas vēstuli," saka Kūtris.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidents Ivars Kalviņš, kas izvirzījis Višvanati pilsonības piešķiršanai, teic, ka situācija ir ļoti nepatīkama: "Protams, esmu paskatījis dokumentus, kādi pieejami un neredzu nevienu, par kuru būtu šaubas. Mūsu demokrātiskā sabiedrība var izteikties kā grib. Kamēr izsakās sociālajos tīklos, nekas nedraud."
Kopš 2019. gada Višvanatas dzīve un darbs saistīti ar Latviju un Latvijas Zinātņu akadēmiju. Pilsonības piešķiršanu akadēmijas vadība virzījusi, uzsverot zinātnieces profesionālo darbību pētniecībā un mākslīgā intelekta attīstībā.
"Un tie īpašie nopelni ir – zinātnieki uzņēmēji, ienāk Latvijā un te par savu naudu veido pētniecībai un inovācijai nepieciešamo infrastruktūru Latvijas tautsaimniecībai kritiski svarīgajās nozarēs. Tas ir tas, ko dara mākslīgā intelekta laboratorija," norāda Kalviņš.
Atturējās vai "pret" pilsonības piešķiršanu balsoja Nacionālās apvienības deputāti. Apvienības valdes priekšsēdētāja Ilze Indriksone sarunā ar TV3 Ziņām norādīja, ka pieņemts lēmums vērsties tiesībsargājošās iestādēs: "Tur krimināllikumā panti, kur var izvērtēt situāciju, gan pilsnonības likumā, apliecinot piedrību šim īpašam statusam. Tā atbildība nav tikai zinātniecei, bet arī LZA, jo rekomendēja šo lēmumu pieņemt."
Nacionālā apvienība arī piedāvās pārskatīt kārtību pilsonības piešķiršanai par īpašiem nopelniem. Ja cilvēks vairākus gadus dzīvojot Latvijā, tad pareizākais ceļš būtu – naturalizācijas kārtība.
"LZA uzsākusi virzienu uz to, ka katrs zinātnieks, kas te ieradies un sniedz ieguldījumu LZA jautājumos, nopelnījis pilsonību. Mūsuprāt, tā nav. Tie ir atsevišķi, unikāli gadījumi," pauž Indriksone.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Šobrīd publiski izskanējušās šaubas vēl nav pierādījums pārkāpumiem. Lai noskaidrotu, vai pilsonības piešķiršanas procesā sniegtā informācija bijusi patiesa, nepieciešams pārbaudīt dokumentus un saņemt informāciju no atbildīgajām institūcijām.
Valsts policija jau saņēmusi iesniegumu, lai izvērtētu iespējamos pārkāpumus. "Ja vērtēšana nepieciešama, lai vērtē. Jautājums, vai ir ko meklēt? Esmu pārliecināts, ka nē," domā Kalviņš.
Tikmēr pati zinātniece ar TV3 Ziņām tikties pirmdien nevēlējās. Taču sniedza rakstisku atbildi, kurā apgalvo, ka sociālajos medijos izplatītie paziņojumi par viņas izglītību un dokumentiem ir nepamatoti un vērsti uz reputācijas graušanu.
Saeimā sniegtā informācija esot patiesa un tās autentiskumu apliecināja gan Indijas Ārlietu ministrijas apostilli, gan Latvijas vairāku valsts iestāžu pārbaudes.
Līdz ar to šajā lietā izšķiroši būšot nevis pieņēmumi vai diskusijas sociālajos tīklos, bet gan dokumenti.
