Pēta, vai kara laika munīcija apdraud Baltijas jūras vēja parkus
Nesprāgušas bumbas, mīnas un cita veida sprādzienbīstami priekšmeti joprojām slēpjas Baltijas jūras dzelmē, un tie var kļūt par nopietnu problēmu jaunu vēja parku, zemūdens kabeļu un cita veida jūras objektu būvniecībai. Lai noskaidrotu, cik lieli ir šie riski, Vācijas zinātnieki šobrīd pēta Baltijas jūru un apsekojuši arī nelielu daļu Latvijas piekrastes. Kādi ir secinājumi?
Baltijas jūras dzelmē joprojām guļ milzīgs daudzums kara laika munīcijas. Ja to neaiztiek, lielākoties tā tur var palikt arī turpmāk. Taču tagad, kad Baltijas jūrā plāno būvēt jaunus vēja parkus un vilkt zemūdens kabeļus, arvien aktuālāks kļūst jautājums, kur tieši šī munīcija atrodas un cik bīstama tā ir. Un tieši šobrīd to pēta Vācijas zinātnieki, kuri ar savu izpētes kuģi šodien piestājuši Ventspilī.
Pētniecības kuģis ALKOR ar komandu šobrīd Baltijas jūras dzelmi pēta vairāku projektu ietvaros, kas saistīti ar Baltijas jūrā apslēpto vēsturisko militāro mantojumu. Viens no tiem ir MUNI-RISK, kurā eksperti vērtē, kādus riskus zemūdens infrastruktūras projektiem rada dažāda veida bumbas un sprāgstvielas, kas joprojām atrodas Baltijas jūrā.
Visur, kur notikusi karadarbība, munīciju joprojām var atrast. Piemēram, Rīgas līcī bija mīnu aizsprosti. Tur joprojām iespējams uziet munīciju, kas joprojām var eksplodēt. Un MUNI-RISK pēta, vai, būvējot jūras vēja parkus un citu infrastruktūru, ir jāņem vērā papildu risks, ko rada pēc Otrā pasaules kara nogremdētā vai kara laikā izmantotā munīcija. Tātad – mēs mēģinām saprast, vai tas ir papildu risks, kas jāņem vērā, plānojot jūras vēja parkus.
Viens no šādiem vēja parkiem iecerēts Kurzemes piekrastē – tas ir Latvijas un Igaunijas kopīgais projekts ELWIND. Ar sonāriem, magnetometriem un citām modernām izpētes iekārtām aprīkotā kuģa zinātnieki apsekojuši arī plānotā vēja parka teritoriju un pārbaudījuši vietas, kur radušās aizdomas par sprādzienbīstamiem priekšmetiem. Tomēr līdzšinējā izpētē šīs aizdomas nav apstiprinājušās – atrasts viens kāds vēsturisks kuģa vraks.
"No mūsu iepriekšējiem pētījumiem un vēsturiskajiem datiem zinām, ka munīcijas risks šeit ir samērā zems. "Arī šī izpēte to, manuprāt, apstiprina – daudzi objekti, kuri izpētē uzrādīja magnētisku signālu, patiesībā izrādījās granīta akmeņi," saka ģeologs, ELWIND tehniskais projekta vadītājs Sims Nirgi.
Savukārt Greinerts norāda: "Problēma šajā reģionā ir tāda, ka jūras gultnē ir daudz granīta laukakmeņu no Skandināvijas, kurus šurp atnesuši ledāji. Arī tie rada magnētisko signālu. Tāpēc rodas daudz šādu signālu, un pēc tam ir jānoskaidro, vai tas tiešām ir kaut kas, par ko jāuztraucas, vai arī tas ir kaut kas dabisks."
Tomēr tas vēl nenozīmē, ka ELWIND teritorijā sprādzienbīstamu priekšmetu nav vispār. Latvijas pusē uzsver, ka ar šādu iespējamību rēķinās, tādēļ pirms būvniecības būs vajadzīgas papildu pārbaudes. Turklāt, ja jūras dzelmē tomēr atklās aizdomīgus objektus, ap tiem iespējams noteikt drošības jeb buferzonas, lai būvdarbi un zemūdens kabeļi tiem netuvotos.
Kad jau tiks veikti urbšanas darbi vēja turbīnu izbūvei, tad tur jāveic papildu izmeklējumi, jo tā ir standarta procedūra, ka pirms tiek aiztikta jūras gultne, tur tiek veikti izmeklējumi, lai pārliecinātos, ka tur nav nesprāgusi munīcija.
Tikmēr MUNI-RISK pētnieki uzsver – ja būvniecībai traucē kara laika munīcija, vispirms jāizvērtē, kā ar to rīkoties visdrošāk. Ja iespējams, bīstamos priekšmetus labāk izcelt un neitralizēt kontrolētos apstākļos, nevis uzspridzināt turpat jūras dzelmē, jo zemūdens sprādzieni rada papildu riskus jūras videi.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
