Uz saturu

Latvijā pirmā: Stradiņa slimnīca ievieš robotizētu sirds ārstēšanas tehnoloģiju

Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā sirds ritma traucējumu ārstēšanā ieviesta Latvijā pirmā robotizētā magnētiskās navigācijas sistēma. Tā palīdz ārstiem precīzāk vadīt katetru sirdī, un ar jauno iekārtu jau ārstēti pirmie pacienti.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Jauno sistēmu izstrādājis ASV medicīnas tehnoloģiju uzņēmums "Stereotaxis". Latvijas ārsti to jau ir pārbaudījuši praksē – procedūras veiktas jau pieciem pacientiem. Sistēma paredzēta sirds ritma traucējumu ārstēšanai, un tās galvenā priekšrocība ir īpaši precīza katetra vadīšana.

Deivids Fišels
uzņēmuma "Stereotaxis" valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors

"Šī ir minimāli invazīva procedūra, kuras laikā caur kājas asinsvadiem ievada katetrus un virza tos līdz sirdij. Pēc tam ar karstuma palīdzību var iznīcināt atsevišķas sirds muskuļa šūnas, kas izraisa traucējumus, lai atjaunotu normālu sirds ritmu. Šo procedūru sauc par sirds ablāciju, un to izmanto sirds ritma traucējumu ārstēšanai. Precizitāte ir viena milimetra robežās – tā ir ļoti, ļoti augsta precizitāte."

Precīza vieta sirdī, kas izraisa ritma traucējumus, var atrasties aiz sirds vārstuļa vai vietā, kur ar parastu katetru piekļūt ir grūtāk. Jaunā sistēma ļauj katetru vadīt dažādos virzienos un sasniegt arī sarežģītākas vietas. Tas var būt īpaši noderīgi pacientiem ar sarežģītām sirds slimībām, iedzimtām sirdskaitēm, kā arī mazākajiem pacientiem.

Kaspars Kupics
PSKUS kardiologs, aritmologs, Aritmoloģijas nodaļas vadītājs

"Varbūt liksies savādi, kā tad jūs nevarat ar roku aizvadīt to katetru, kāda atšķirība? Rokas katetrs ir vienkārši stīga, kas liecas vienā plaknē, tā saliecas un iztaisnojas – tās ir visas viņas kustības, bet šīs iespējas manevrēt ir diezgan ierobežotas un nokļūt vietās praktiski, no pieredzes, dažreiz nesanāk. Tu nokļūsti, nesanāk, dažreiz pacientam jānāk vēlreiz. Un šī robotehnoloģija palīdz mums nogādāt šo terapijas instrumentu, šo katetru, šo vadiņu tajā vietā, kur viņam jānokļūst."

Sirds ritma traucējumi var izraisīt sirdsklauves, elpas trūkumu un nespēku, bet daļa no tiem palielina arī insulta risku. Piemēram, ārstējot mirdzaritmiju, iespējams mazināt insulta risku. Jaunā tehnoloģija ārstiem paver plašākas iespējas palīdzēt arī sarežģītākos gadījumos, taču, kā uzsver kardiologi, robots ārstu neaizstāj.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Andrejs Ērglis
PSKUS Latvijas Kardioloģijas centra vadītājs, LU profesors

"Labā ziņa ir tāda, ka viņi ielika to mašīnu un tā, it kā viņa visu mūžu būtu bijusi, vienkārši sāka strādāt. Tā ir milzīga nākotne, un tas ir vienkārši tāds absolūts sākums. Visi skatās uz to MI un visādām tām lietām, un tad liekas, nu vai dieviņās, viņš kaut ko tur ielauzies – tās ir pilnīgas muļķības, viņš vienkārši var palīdzēt. Šīs nav robotu operācijas, tās ir robotu asistētas, skaidrs, ka tas cilvēks paliek gan lēmumu pieņemšanā, gan domāšanā."

Jaunās sistēmas iegāde un uzstādīšana izmaksājusi vairāk nekā 3,3 miljonus eiro. Procedūras pacientiem ir pieejamas par valsts līdzekļiem, taču pieprasījums pārsniedz iespējas tās nodrošināt, tāpēc veidojas gaidīšanas rinda. Slimnīca norāda, ka valsts noteiktais tarifs nesedz faktiskās ārstēšanas izmaksas, tāpēc pagaidām nav iespējams palielināt valsts apmaksāto procedūru skaitu tik, cik būtu nepieciešams.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm